Galda spēļu izvēle ģimenei. Mamma dalās vērtīgā pieredzē

"Pirms padsmit gadiem iepazināmies ar vīru bridža sacensībās. Kopš tā laika mums ir ģimenes joks: tajā turnīrā laimēju citas valsts čempiona titulu un balvā saņēmu vīru," smejas Edīte.  "Šobrīd mūsu dēlam ir 10 gadi. Jau no pāris gadu vecuma mēs ar viņu regulāri spēlējam dažādas galda spēles. Līdz dēla 6 gadiem vairāk laika šai nodarbei veltīja vīrs. Šobrīd dēls mums ir pilnvērtīgs pretinieks, un bieži lietainās brīvdienas tiek pavadītas spraigā cīņā vienam pret otru. Pastāstīšu par to, kas ir bijis svarīgākais, pieradinot bērnu pie galda spēlēm."

GALDA SPĒLES 3-4 GADUS VECIEM BĒRNIEM

Pēdējos gados ir bijis ļoti mūsdienīgi sūtīt divgadniekus un trīsgadniekus dažādās “attīstības skoliņās”. Skaidrs, ka mūsdienu darba, hobiju un mājas lietu “vāveres ritenī” īpaši daudz laika bērnam neatliek. Mēs izvēlējāmies citu ceļu - neiesaistīt nekādās skoliņās, bet to atlikušo stundu dienā pavadīt ar bērnu, cik vien iespējams, kvalitatīvi. Lai visa ģimene būtu kopā un bērns saņemtu iespējami daudz uzmanības, izvēlējāmies spēlēt galda spēles.
 

Viena no pirmajām spēlēm, ko nopirkām, bija “Skaiti ar lācēniem”

Spēles mērķis – lasīt no groza zemenītes, saskaņā ar kartiņām, un vērt tās uz savas “smildziņas” - aukliņas. Pat tie bērni, kas neprot skaitīt un nezina “+/-” nozīmi, spēj tikt galā ļoti labi pēc pāris palīdzēšanas reizēm. Spēle ir kvalitatīvi izgatavota, patīkama taustei un arī lietojama dažādos citādos pirkstu vingrināšanas veidos.

Jāsaprot, ka šis vecums ir “es nespēlējos, ja es neuzvaru”. Arī vēlākos gados mēs izmantojām šo taktiku - ja vēlējāmies, lai bērnam spēle iepatīkas un viņš aizraujas/grib spēlēt vēl un vēl, sākumā viņš uzvarēja visas reizes. Šis nav tas brīdis, kad mācīt bērnam skaitīt, zaudēt, analizēt . Šajā vecumā mēs gūstam baudu no kopā būšanas, bērns – no būšanas labākajam.

Mēs darījām visu: mainījām kārtis, bērnam neredzot, noņēmām savas “liekās” zemenītes utt. Pēc kāda laika eiforijas – es esmu pats labākais lācēns-zemeņu lasītājs (jājūt savs bērns, mums tā bija nedēļa) - nolēmām, ka kādam citam arī ir jāuzvar. "Kā? Mammai ir vairāk zemeņu nekā Tev? Tas laikam tāpēc, ka Tu gribēji ar viņu padalīties?". Pirmais zaudējums beidzās mierīgi – Jā, es iedevu mammai savas zemenes. 

Pēc pāris spēlēm atkārtojām “zaudējumu”. Šis beidzās ar “asarām un puņķiem” – man nav visvairāk zemeņu (uz šo brīdi bērns jau bija iemācījies +/–, ciparus, vairāk/mazāk jēdzienus). Līdz mēneša beigām “mazajam lācēnam” atkal bija visvairāk zemeņu :)
Mēs nopirkām vēl pāris spēļu, kas paredzētas pašiem mazākajiem, bet šī bija tā, kas mums visvairāk palikusi atmiņā.

Mans ieteikums:

• nepirkt galda spēles lielveikalos ar apziņu “man kaut kas jānopērk, jo tā vajag”;
• nepirkt spēles, kas ir izveidotas, izmantojot kādas populāras multfilmas varoņus – bieži tās pelna tikai uz pazīstamo tēlu rēķina. Lai nopirktu labu galda spēli, būs nedaudz “jāpaložņā” pa internetu, palasot ieteikumus un atsauksmes;
• labas galda spēles nemaksā lēti. Jā – klasiku: Cirku, Riču-raču utml. Var nopirkt par salīdzinoši nelielu summu. Bet spēles, kas spēs aizraut jūsu bērnu uz ilgu laiku, nemaksā lēti. (Subjektīvais viedoklis: 15–20 eur par spēli, kas domāta 3-4 gadus vecam bērnam, ir normāli. Labāk vienu, bet kvalitatīvu spēli).

GALDA SPĒLES 4-6 GADUS VECIEM BĒRNIEM

Vecums, kad jau tiek saprasti spēles noteikumi un situācija uz spēles galda. Iestājas “es nespēlējos, ja es redzu, ka zaudēju šajā konkrētajā spēlē”. Ar viltībām (situācija visbiežāk “nejauši” izmainās par labu bērnam), ar pierunāšanu (tā reizēm gadās, ka spēlē uzvar tas, kurš iegūst šo papildus gājienu), ar loģiku un cerību (šoreiz uzvarēja tētis, jo viņš darīja to un to. Bet nākamreiz, kad mēs spēlēsim, tev atkal būs iespēja uzvarēt. Ar asarām, dusmām, sapratni un pierunāšanu no vecāku puses tiek sasniegta stadija, kad pat neveiksmīgas spēles tiek mēģinātas spēlēt līdz galam.

Šajā vecumā (tuvāk 6 gadiem) mēs izlēmām piedāvāt bērnam uzspēlēt Catan Junior.
Starp citu – Boardgamegeek.com ir viena no labākajiem vietām spēļu novērtēšanā. Ļoti daudz atsauksmju, fotogrāfiju, viedokļu.

 

 Latvijas internetveikalos šobrīd es šo spēli neatradu, bet šis ir labs sākums sarežģītākām spēlēm.
Arī Carcassonne Junior. 

GALDA SPĒLES 7-8 GADUS VECIEM BĒRNIEM

Kad dēlam bija 7-8 gadi, viņa galda spēļu pieredze jau bija ievērojama. Dēls arvien vairāk aizrāvās un Katanas ieceļotājus pirmajā vakarā bija gatavs izspēlēt vairākas reizes. Bērnam auga pieredze un māka novērtēt situāciju spēles gaitā – vecākiem parādījās jaunas situācijas un problēmas, ko risināt. Vēljoprojām bija jācīnās ar nevēlēšanos pabeigt acīmredzami zaudētas spēles. Mēģinājām stāstīt, ka nedrīkst uzvarētājam atņemt uzvaras prieku, ka tad ar viņu neviens negribēs spēlēt, ka spēle jāpabeidz. Bet runāšana īsti neiedarbojās. 

Izlēmām pielietot šoka terapiju (brīdinu - vakars būs izbojāts...) - spēlē, kurā acīmredzami dēls bija uzvarētājs, es nometu kauliņus un teicu, ka vairs nespēlēšu, jo nevaru uzvarēt. Bija tracis, asaras (šādu taktiku neieteiktu lietot nesagatavotam bērnam, atcerieties, ka mūsējais spēlēja un sacentās jau no 3 gadiem). Nākamajā reizē, kad dēls teica “es vairs negribu spēlēt”, pats pēc tam ātri aprāvās, jo atcerējās savas izjūtas, kad nebijām ļāvuši viņam izbaudīt uzvaras prieku.

Ģimenes spēļu noteikumos ieviesās jauns likums - jebkura iesākta spēle ir jāpabeidz!

Godīgi sakot, reizēm arī mēs, pieaugušie, grēkojām un uzvedāmies ne īpaši labi pie galda, kad bijām zaudētāja pozīcijās.

Aprakstīšu pāris klasiskās stratēģijas spēles, kas šajā vecuma posmā atrada vietu mūsu plauktos uz palikšanu:
Catan.

Mums ir ļoti stingri noteikumi savstarpējā tirdzniecībā un laupīšanā. Redzot, ka uzvarēt vairs nevar, šajā spēlē var speciāli atdot kādam citam uzvaru. Tāpēc mums mājās ir noteikts godīgas spēles kodekss.
Šī spēle māca plānošanu un stratēģiju, varbūtību teoriju un kombinatoriku, kā arī tirdzniecības pamatus. Un, protams, trenē atmiņu.

Šobrīd, kad dēlam ir 10 gadi, mēs cenšamies stāstīt, ka bieži spēlē piedalās arī negodīgi cilvēki, kas mēģina uzvarēt ar jebkuriem paņēmieniem. Un pa retam tādus arī pielietojam (pēc tam izstāstot, ko tieši sliktu darījām). To gan cenšamies darīt tikai tad, kad kāds no mums tāpat būtu uzvarējis. Neatņemam godīgu uzvaru dēlam.

Ticket to Ride Europe – spēle, kas bērnu aizrāva jau no pirmās izspēlētās partijas. Uzdevums ir uzbūvēt dzelzceļus no vienas pilsētas uz otru. 

Tā kā mūsu bērna aizraušanās jau no pāris gadu vecuma bija dzelzceļš, vagoni un lokomotīves, nebija jautājumu, vai šai spēlei vajadzētu būt mūsu krājumos.
Plusi: bērns iemācās pilsētu un arī valstu galvaspilsētu nosaukumus un to atrašanos kartē, iemācās plānot un neuzņemties pārāk lielus riskus (par neuzbūvētiem ceļiem atņem soda punktus).

Carcassonne – vēl viena uz mūžu rezervēta vieta mūsu spēļu plauktā. 

Katrs spēlētājs pēc kārtas ņem vienu kartes kvadrātiņu un pievieno to kopējai kartei. Punktus pelna par izveidotām pilīm, ceļiem un pļavām, uz kuriem tiek novietoti viens vai daži no septiņiem “pavalstniekiem”.

GALDA SPĒLES 9-10 GADUS VECIEM BĒRNIEM

Dēls ir nopietns pretinieks visās mūsu iemīļotajās spēlēs. Reizēm klibo uzmanības noturīgums pēc skolas un mājasdarbiem, bet visumā mums ir jāpacenšas, lai normāli pretotos.

Mūsu ģimenē ir pāris ikdienas spēles, kur ir zināmi noteikumu un pati spēle neilgst vairāk kā divas stundas. Tāpat plauktā stāv spēles, kas tikai gaida savu kārtu un pat vēl nav atvērtas.

Tā jau ir bijis: vīrs palūdza sev dāvanā uz Ziemassvētkiem spēli Bruges , Latvijā to nopirkt nevar, nācās pasūtīt internetā. Šī spēle stāvēja plauktā 2 gadus neatvērta! Pagājušogad vīrs izlēma, ka bērns beidzot ir gatavs šai spēlei. Atzīšos – pirmās reizes, kad mēs to spēlējām, galva burtiski kūpēja no variācijām un kombinācijām.

Šobrīd šī ir viena no mūsu mīļākajām ikdienas vakaru spēlēm. Kādu pusgadu guvām baudu vienkārši no spēles procesa. Ļoti patika smadzeņu noslogojums pat neuzvarot. Pati spēle ir angliski, bet nopirkām papildinājumu vācu valodā, jo papildinājumus angliski vairs neražoja. Pēc pāris reizēm dēls brīvi tiek galā gan ar angļu, gan ar vācu kārtīm (sākumā es viņiem abiem tulkoju un mācīju vācu vārdus, ko izmanto šajās kārtīs). Spēles mehānika: būvēt savu pilsētu, pelnīt naudu un uzvaras punktus par personām, kas dzīvo jūsu uzbūvētajā pilsētā. Pamatspēlē praktiski vispār nenotiek mijiedarbība spēlētāju starpā. Katrs būvē kaut ko savu, kombinē, prāto – kā visizdevīgāk izspēlēt konkrēto kārti.

Isle of Skye – spēle, kurā gandrīz vienmēr uzvar dēls. Vai es. Vīrs ļoti reti. Mums nav izskaidrojuma šim fenomenam :) Saprotamu iemeslu dēļ mēs šo spēli spēlējam retāk, bet mēs ar dēlu gribētu biežāk.

Spēles mehānika: izsole. Spēlē katrs veido sava Skotijas klana karti un pelna punktus atkarībā no spēles uzdevumiem (tie mainās katrā spēlē) un no tā, kas atrodas uz izveidotās kartes. Katram kartes gabaliņam ir iespēja noteikt cenu atkarībā no savas naudas daudzuma. Un katram spēlētājam ir iespēja pirkt vienu kartes gabaliņu no citiem par naudu, ja tāda ir iekrājusies.

Catan. Mums visiem šī spēle ļoti patīk, bet atšķirībā no dažām citām spēlēm, par ko stāstīšu tālāk, šeit negūst baudu no spēles procesa kā tāda. Šeit gūst baudu no uzvaras. Esam nopirkuši arī divus papildinājumus - "Jūrasbraucēji" un pašu mīļāko - "Pilsētas un bruņinieki". Parasto 10 punktu vietā spēlējam līdz 17 punktiem. Tāpēc spēlei brīvdienās jāatvēl vismaz 3 stundas.

Populāras ir arī tā saucamās “ballīšu spēles” jeb party games. Mūsu mājās nav Alias. To reizi pa reizei mēs spēlējam pie draugiem.
Viena no pirmajām spēlēm bija Dixit. Spēle ir ar kārtīm, kurās atainoti dažādi sireāli mākslas darbi. Spēles vadītājs konkrētajā gājienā izvēlas kādu no kārtīm un aizvērtā veidā noliek uz galda, nosaucot kādu frāzi, dziesmu vai, piemēram, filmas nosaukumu, ar ko viņam asociējas konkrētā kārts. Spēles uzdevums: uzminēt no izliktajām kārtīm spēles vadītāja asociāciju. Šī gan vairāk ir pieaugušo spēle, jo bērnam asociācijas bieži ir ļoti taisnvirziena.

Šobrīd mēs ģimenē spēlējam Mysterium, kas ir līdzīga Dixit, bet visi spēlē kopā, lai atbrīvotu spoku, kura slepkava tā arī netika atrasts un sodīts. Neskatoties uz it kā baiso priekšvēsturi, pati spēle ir diezgan jautra - šajā noslēpumainajā spēlē spēlētāji kļūst par ekstrasensiem un cenšas atminēt sena nama noslēpumu. Spēlētāji sadarbojas komandā, lai spēli uzvarētu. Ja tas neizdodas, tad zaudē visi kopā. 

Nesen mūsu ģimenē nonāca spēle Codenames, kas arī skaitās ballīšu spēle. Mājās gan mēs viņu spēlējam trijatā ar galveno mērķi: mācīties latviešu valodas sinonīmus, līdzīgos vārdus un asociācijas.

Un, protams, IceCool – draiskulīgie pingvīni, kas aizrauj ne tikai bērnus, bet arī salīdzinoši “nopietnu” pieaugušo kompānijas.
 

GALDA SPĒLES 10+ 

Kā jau teicu – mūsu plauktos stāv ļoti daudz spēļu, kas gaida savu kārtu. Liela daļa no tām ir kooperatīvās spēles, kur spēlētājiem jācīnās pret spēli un jāmēģina visiem kopā uzvarēt. Piemēram, Pandemic vai Pandemic Legacy.

Mūsdienu steidzīgajā ritmā bieži vien netiek novērtēta iespēja apsēsties visai ģimenei pie viena galda un būt kopā. Nevarētu teikt, ka tas ir viegls uzdevums: pieradināt bērnu pie galda spēlēm. Bet rezultāts ir tā vērts!
 

Noderīgi linki:

Viens no galda spēļu veikaliem Brain Games (šajā veikalā strādā zinoši pārdevēji, un ir iespēja uzspēlēt spēles uz vietas, lai saprastu, vai gribas tās pirkt) – Kr. Barona ielā 55, Rīgā vai www.brain-games.lv

Iespēja uzspēlēt galda spēles (es zinu tikai Rīgas vietas. Tāpēc būtu labi, ja komentāros jūs ierakstītu arī citas pilsētas. Zinu, ka ir Galda spēļu klubs, piemēram, Jelgavā).

www.facebook.com/BrainGamesLV/ rīko spēļu vakarus katru otro nedēļu jauniešu centrā LELB vai arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (katra mēneša pēdējā ceturtdienā).

Galda spēļu apraksti, apskati un reitingi atrodami ŠEIT.

Privāts blogs Latvijā (krieviski) – ar ļoti daudziem spēļu apskatiem atrodams ŠEIT.