Ģimenes, kurās ar bērniem spēlējas biežāk, ir laimīgākas. Bērni atzīst, ka ir pārāk aizņemti un laika rotaļām nepietiek

LEGO® ziņojums “Priekpilnā spēlēšanās” (‘Play Well Report’) atspoguļo ciešo saikni starp kopīgajās rotaļās pavadīto laiku un ģimenes laimes sajūtu. Deviņas no desmit (88 %) ģimenēm, kuras kopā rotaļājas piecas vai vairāk stundas nedēļā, apgalvo, ka jūtas laimīgas, savukārt starp ģimenēm, kuras rotaļām atvēl mazāk nekā piecas stundas nedēļā, tikai septiņas no desmit (75 %) atzīst, ka jūtas laimīgas. 

Rotaļu laiks tiek iespiests starp pārējām ikdienas aktivitātēm – gandrīz trešdaļa (30 %) no ģimenēm pavada mazāk nekā piecas stundas nedēļā rotaļājoties. Un katra desmitā (10 %) ģimene kopā spēlējas mazāk nekā divas stundas nedēļā. Turklāt pat brīžos, kad ģimene beidzot sapulcējas, lai spēlētos kopā, seši no desmit (61 %) vecākiem atzīst, ka viņu uzmanību novērš citas lietas, kā darbs, mājsaimniecības pienākumi un vienmēr blakus esošie viedtālruņi.

Satraucošs ir arī fakts, ka viens no pieciem (17 %) bērniem saka, ka ir pārāk aizņemts, lai rotaļātos, un četri no pieciem (81 %) bērniem vēlas, lai vecāki veltītu vairāk laika kopīgām spēlēm.

Ģimenes eksperte un autore Džesika Džoelle Aleksandere (Jessica Joelle Alexander) stāsta: “Kopīga rotaļāšanās ir fundamentāls ģimenes dzīves stūrakmens gan bērniem, gan vecākiem. Bet, mūsdienu dzīvesveidam kļūstot arvien aizņemtākam un pieaugot uzsvaram uz formālu izglītību un strukturētām aktivitātēm, var viegli aizmirst veltīt laiku arī rotaļām. Ņemot vērā pozitīvo iespaidu, ko spēlēšanās sniedz labklājības un laimes līmenim, kopīgām rotaļām būtu jākļūst par pašu svarīgāko “mājas darbu” no visiem.”

Lielākā daļa bērnu (81 %) vēl aizvien priekšroku dod rotaļām kopā ar ģimeni nevis vienatnē, un trīs no četriem (72 %) bērniem labāk izvēlas spēlēties kopā ar draugiem vienā telpā nevis tiešsaistē.

Ziņojums parāda, kā paaudžu maiņa izmaina rotaļāšanās modeļus, kā arī ataino bažas, ko rada šīs pārmaiņas. Lai gan vecāki vēl aizvien raizējas par rotaļu drošību digitālajā pasaulē un socializēšanās iespējām tajā (88 % uztraucas par drošību tiešsaistē, savukārt 70 % raizējas, ka tehnoloģijas padara bērnus mazāk spējīgus domāt neatkarīgi), ziņojums atklāj, ka jaunā paaudze māca mums pieņemt un izmantot unikālās iespējas, ko sniedz tehnoloģijas. Bērni paši sākuši ieviest jaunu “plūstošo rotaļu” tipu - viņi dabiski iesaistās rotaļās, kas vienmērīgi sapludina reālo pasauli, iztēli un digitālo pieredzi. Bērniem tā ir vienkārša spēlēšanās. 

Ziņojums arī atklāj, ka digitālās pasaules rotaļu integrēšana neiespaido tradicionālāku rotaļāšanās veidu aktualitāti. Lielākā daļa bērnu (81 %) vēl aizvien priekšroku dod rotaļām kopā ar ģimeni nevis vienatnē, un trīs no četriem (72 %) bērniem labāk izvēlas spēlēties kopā ar draugiem vienā telpā nevis tiešsaistē.

Par spīti nomācošajām bažām vecāki tomēr pieņem bērnu domāšanas veidu – vairāk nekā puse (59 %) vecāku tic, ka tehnoloģijas var satuvināt ģimeni, un trīs no četriem (77 %) uzskata, ka rotaļas digitālajā pasaulē var būt pat ļoti radošas.

Dr. Elena Hoicka (Elena Hoicka), Bristoles Universitātes izglītības psiholoģijas vecākā lektore, stāsta: “Neskatoties uz to, ka daudzi vecāki domā, ka bērnu dotā priekšroka rotaļām digitālajā pasaulē traucē tam, kas, viņuprāt, bērniem būtu labāk, kā, piemēram, tradicionālākas aktivitātes, patiesībā visi rotaļu veidi var lieliski savstarpēji eksistēt. Mūsdienās bērni vēl vairāk nekā iepriekšējās paaudzes uztver reālo un digitālo pasauli par vienu lielu, iekšēji saistītu rotaļu vietu. Tāpēc, lai iegūtu visvairāk no kopīgām rotaļām, arī vecākiem jāspēj pieņemt šāds domāšanas veids.”

Fakts, ka rotaļas palīdz bērniem mācīties, vecākiem ir neapstrīdami zināms. Gandrīz visi (95 %) tic, ka spēles ir būtiskas bērnu labklājībai un ka tās ir vitāls izglītības instruments. Četri no pieciem (82 %) vecākiem domā, ka bērni, kuri vairāk rotaļājas, nākotnē sasniegs vairāk gan mācībās, gan darbā.

Turklāt vecāki ierindo mācīšanos rotaļājoties kā pirmo nozīmīgāko mācīšanās tehniku (76 %), tam seko grāmatu lasīšana (67 %), mācīšanās skolā (55 %), komunicēšana ar draugiem (65 %) un interneta pārlūkošana (22 %). Vēl svarīgāk – četri no pieciem (83 %) bērniem piekrīt, ka mācās labāk, ja mācīšanās procesā iesaistītas spēles.

Gan vecāki, gan bērni vienlīdzīgi izjūt, cik svarīgas ir kopīgas rotaļas. Vecāki stāsta, ka rotaļas pozitīvi ietekmē arī viņu pašu labklājību (91 %) un laimes sajūtu (72 %) un ka tās palīdz viņiem justies līdzsvarotākiem (86 %) un satuvināties ar bērniem (64 %). Gandrīz visi no aptaujātajiem bērniem saka, ka spēlēšanās padara viņus laimīgākus (93 %) un palīdz atpūsties pēc garas dienas skolā (87 %).

Iedvesmojoties no atklātā, ziņojumā sniegti 10 principi ģimenēm, ko apsvērt kopā rotaļājoties. Iekļauti tādi padomi kā iedrošināšana uz mazāk strukturētām rotaļām, kļūdu pieņemšana un dažādu mājas darbu iesaistīšana rotaļās.

Džūlija Goldina (Julia Goldin), LEGO Group galvenā mārketinga speciāliste, uzsver: “Rotaļu skaistums slēpjas tajā, ka tās mainās un attīstās līdz ar katru paaudzi, tomēr to pozitīvā ietekme saglabājas nemainīgi augsta. Šis pētījums parāda, ka digitalizēšana palīdz radīt jaunas, aizraujošas spēles. Mēs turpināsim attīstīt LEGO, vienmērīgi iesaistot gan digitālās, gan fiziskās spēles, lai bērni arvien turpinātu gūt pozitīvu ietekmi no mācīšanās rotaļājoties. Spēles arvien turpina būt ļoti nozīmīgas bērniem, mūsu loma ir palīdzēt vecākiem sniegt bērniem iespējami labāko pieredzi, kā arī aizsargāt un noteikt par prioritāti brīvo laiku rotaļām.”

LEGO ziņojums “Priekpilnā spēlēšanās”
LEGO ziņojums “Priekpilnā spēlēšanās” ir LEGO Group globāls pētījums, kas prezentē vecāku un bērnu pieņēmumus par kopīgas rotaļāšanās ieguvumiem, par to, kādām spēlēm bērni dod priekšroku, par uz nākotni orientētām prasmēm, bērnu drošību digitālajā vidē un mācīšanos rotaļājoties. Visi pētījumā iegūtie dati, ja nav norādīts citādi, tika apkopoti no 9249 vecākiem ar bērniem vecumā no pusotra līdz divpadsmit gadiem un 3723 bērniem vecumā no pieciem līdz divpadsmit gadiem. Dati iegūti no kvalitatīvi veidotas, tiešsaistē 20 minūtēs aizpildāmas aptaujas, kas veikta deviņos tirgos (Ķīna, Dānija, Francija, Vācija, Meksika, Krievija, Saūda  Arābija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis) no 2018. gada februāra līdz martam.

Pētījums tiks izmantots, lai informētu LEGO Group un palīdzētu arī turpmāk iedvesmot un attīstīt mūsu nākamās paaudzes ar rotaļu palīdzību. Pētījums aicina lasītājus izmantot iegūto informāciju, iesaistīties diskusijās par vārdu “priekpilnā spēlēšanās” nozīmi un turpināt pētīt aptaujātās vietas, lai arvien labāk saprastu, kā iedrošināt un apgādāt bērnus un ģimenes ar piederumiem, laiku un vietu, kas nepieciešama, lai rotaļas tiktu aizsargātas un uztvertas kā prioritāte.

Par LEGO Group:
LEGO Group misija ir iedvesmot un attīstīt rītdienas būvētājus, izmantojot rotaļu spēku. LEGO rotaļu sistēma, kuras pamatā ir LEGO klucīšu izgudrošana, ļauj bērniem un citiem entuziastiem būvēt un pārbūvēt visu, ko vien viņi iztēlojas un vēlas.

LEGO Group dibinājis Ole Kirks Kristiansens (Ole Kirk Kristiansen) 1923. gadā Billundā, Dānijā. LEGO nosaukums ir radies no diviem dāņu vārdiem “LEg GOdt”, kas, burtiski tulkojot, nozīmē “spēlējies labi”, taču tas ietver ļoti daudz – iespējas attīstīt savas prasmes atbilstoši vecumam, rotaļāties kopā ar vecākiem, ļaut vaļu iztēlei un mācīties jautrā un aizraujošā veidā.
Arī šodien LEGO Group turpina būt ģimenes uzņēmums ar galveno mītni Billundā. Tomēr uzņēmuma produkcija šobrīd tiek pārdota vairāk nekā 140 valstīs visā pasaulē.

Vairāk informācijas: www.LEGO.com