Mācāmies spēlējot: sociālās un pilsoniskās prasmes

Lai cik lielā mērā skološanās skar katru no mums atsevišķi, galda spēles var būt gan palīgs, gan iedvesma, gan iepriecinājums. Turpmākajās nedēļās paskatīsimies uz katru no mācību jomām atsevišķi, dodot praktiskus padomus un daloties gan pedagogu, gan vecāku pieredzē.

Kas slēpjas lācītim vēderā?
Vienkāršoti runājot, sociālā un pilsoniskā mācību joma aptver prasmes sazināties, patstāvīgi domāt un pieņemt lēmumus, kā arī apzināties sevi sabiedrībā. Prast pateikt kā “jā”, tā “nē”. Prast izvērtēt notiekošu un atšķirt viedokļus no faktiem. Prast ievērot sabiedrības lielos noteikumus. Prast izteikties. Apzināties savas saknes. Šo ikdienā tik vērtīgo prasmju sarakstu varētu turpināt ilgāk, bet labāk paskatīsimies uz konkrētiem piemēriem. 

Mācību resurss katrai vajadzībai
“Spēļu risinājumi izglītībai”  projektu vadītāja Elīna Grāvelsiņa saka, ka nespēj iedomāties nozari, kuras apguvē nebūtu iespējams izmantot galda spēles. Sākot ar klasiskām spēlēm kā, piemēram, “Muciņas” matemātikas un valodu apguvei, un beidzot ar pašu veidotām, kad jau gūta pieredze ilglaicīgi spēlējot dažādas veikalā nopērkamās spēles. 

Elīnas skatījumā, galda spēles ir ļoti labs resurss pieredzes dēļ, ko gūstam spēlējot, jo pozitīva pieredze motivē turpināt mācīties. Ar kādām no spēlēm mēs varam radīt stāstu, kas aptver apgūstamo vielu. Ar citām - palīdzēt sarosīties mācībām tiem bērniem, kuriem ir svarīgi sacensties un krāt punktus. Vēl ar citām - uzrunāt bērnus, kuriem ir svarīgi darīt un pašiem piedalīties piedzīvojumā.
 

"Visforšāk ir, kad tu māci, un bērns pat neapzinās, ka viņš mācās,” saka Elīna.

Skatoties no skolotāju viedokļa, galda spēles ir instruments, kas palīdz sasniegt izvirzītos mērķus, turklāt, lieliski sader ar kompetenču pieeju. Vecākiem, Elīnas prāt, varētu būt problemātiski izsekot līdzi skolas uzstādītajiem mērķiem, taču, ja ir zināms, ko vēlamies panākt, arī te vienmēr atradīsies risinājums.

Komunikācijas prasmes attīstīšanai Elīna iesaka izvēlēties stāstu stāstīšanas un sadarbības spēles, piemēram, “Codenames”, “Pandemic”, “Mind”  un “T.I.M.E Stories”.

Vēl pāris ideju stāstu stāstīšanas spēlēm
“Rory’s Story Cubes”  uzripinot metamos kauliņus katram no spēlētājiem ir pavisam cits starta punkts, taču tieši katra iztēle padara spēli interesantu un katru no stāstiem - unikālu. “Rory’s Story Cubes” piedāvā izvēli starp dažādām tematiskajām versijām: “Voyages”, “Actions” , “Intergalactic” , “Medic”, “Clues”  un citām.
 

“Dixit” - spēlētājam jāizvēlas viena no savām kārtīm un tā jāraksturo. Kad katrs no pārējiem spēlētājiem piemeklējuši šim raksturojumam visvairāk atbilstošo no savām kārtīm, visas atlasītās kārtis tiek sajauktas un visi mēģina uzminēt, kura kārts tika raksturota sākumā. Spēlei pieejami vairāki paplašinājumi.


Svarīgākais ir kvalitatīvi kopā pavadītais laiks
Dalīties ar pieredzi savās ģimenēs šoreiz aicinājām divas daudzbērnu ģimeņu mammas.

Viktorija Ozola, saka, ka spēļu spēlēšana ir arī laiks, ko atvases var pavadīt kopā ar vecākiem kvalitatīvā veidā, raisot pozitīvas emocijas, kas stiprina attiecības:

“Brīnišķīgi, ja spēlei ir arī kāda pievienotā vērtība. Piemēram, ja tā ir atmiņas spēle, tad varbūt tā dod arī iespēju paplašināt vārdu krājumu - nav jēgas spēlēt atmiņas spēli, kurā visi vārdi bērnam ir pazīstami (piemēram, kaķīši, sunīši, ko bērns jau zina 1,5 gadu vecumā). Jēgpilnāk, ja tas ir ar kādu izzinošu pievienoto vērtību - varbūt tās ir ģeometriskas formas, ko bērns var mācīties, vai slaveni mākslas darbi, kā, piemēram, “Ravensburger History of Art Memory Game”. 

Bērns it kā tikai spēlē spēli, labi pavada laiku un pat neapzinās, ka kaut ko iemācās, turklāt iemācās viegli. Ir pierādīts arī, ka mēs labāk uztveram informāciju un labāk to iegaumējam, ja tā ir saistīta ar pozitīvām emocijām.  Daudzas spēles ir veidotas tā, lai attīstītu uzmanību, atmiņu, koncentrēšanās spējas, reakciju - šīs prasmes noder ikkatram, turklāt tās ir noderīgas visās jomās, neatkarīgi no tā, vai spēle ir ar matemātisku novirzienu, ar valodas komponenti vai saistīta ar mākslu.  

Svarīga lieta, ko attīsta spēles, noteikti ir mācīšanās ar cieņu gan zaudēt, gan uzvarēt. 
Katrā ģimenē noteikti ir pazīstamas situācijas, kad kāds no bērniem aiziet pa gaisu zaudējuma dēļ vai kāds pārlieku lepojas ar savu uzvaru. Prasmi iemācīties šīs abas lietas var tikai spēlējot un spēlējot, un skaidrojot, runājot. Šī ir ļoti svarīga sociālā prasme - mācēt pieņemt to, ka mēs nevaram vienmēr būt uzvarētāji. Priecāties un apsveikt uzvarētāju, pateikt, ka viņam viena vai otra lieta lieliski izdevās. Tāpat - arī uzmundrināt zaudētāju.  

Šobrīd mūsu vecākie dēli (7 un 9 gadi) kopā ar vīru ļoti aizrāvušies ar spēli “Ticket to Ride” . Tajā ir stratēģija, ģeogrāfija, matemātika, vēsture un liels azarts. Tā šobrīd ir kļuvusi par sava veida atkarību, un man ir prieks, ka tie nav ekrāni, pie kā viņi ir pielipuši, bet gan savstarpēja mijiedarbība, veidojot attiecības, runājot, gaidot savu kārtu, attīstot uzmanību un koncentrēšanās spējas, kā arī organizētību - laukums ir gan jāiekārto, gan pēc tam jānovāc.”

Katram vecumam savas spēles
Liene Abers uzsver, ka katram no vecumiem ir savas aktuālās spēles, kas reizēm arī pašiem bērniem ļauj kļūt par skolotājiem:

“Mūsu top spēles ir šahs un “Scrabble”. Šahu šobrīd regulāri spēlējam tikai ar abiem vecākajiem bērniem, kuri ir 10 un 7 gadus veci. Jaunākajiem bērniem aktuālas ir dažādas matemātikas spēles, kuras viņi labprāt arī spēlē divatā, kas sešgadīgajai māsai dod iespēju iejusties skolotājas lomā. Spēlējot galda spēles, kad vien varam, sekojam oriģinālajiem noteikumiem, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi to iemācīties kā pamatprincipu.”

Būt daļai no Latvijas
Mazāk minēta šoreiz pilsoniskā apzināšanās, taču galda spēles pavisam noteikti arī te var lieti noderēt, dodot gan iespēju būt kopā kā ģimenei, gan uzzināt un iemācīties daudz jauna. Tāpēc šo rakstu vēlamies noslēgt ar divām atšķirīgām spēlēm par Latviju:

“Šurpu Turpu” : galda spēle, kas aicinās atklāt Latviju no jauna. Vai, piemēram, zinājāt, ka Latvijā ir pazemes ezeri? Izmantojot dažnedažādus transporta līdzekļus, spēlētāji sacenšas savā starpā, nonākot gan populārās, gan mazāk populārās vietās. 

“Latvija” faktu galda spēle, kas dod iespēju pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, dabu, zinātni, kultūru, sportu un citiem jautājumiem.

Starp citu, vai zināt, cik galda spēļu no “Brain Games” veikala sortimenta ir veidotas Latvijā?
 

Rakstu sērija "Mācāmies spēlējot" tapusi sadarbībā ar Brain Games.

Brain Games ir 100% Latvijas uzņēmums, kurš galda spēles redz kā iemeslu sanākt kopā un jēgpilni pavadīt laiku. Brain Games vīzija ir galda spēles padarīt par vienu no iemīļotākajiem hobijiem Baltijā. Galda spēles vari iegādāties veikalos Rīgā (K.Barona 55; Aspazijas 24; t/c Alfa; t/c Rīga Plaza) un internetveikalā www.brain-games.lv