Mācāmies spēlējot: matemātika un valodas

Spēlēs un spēlēšanās kā zemapziņas mācīšanās

Artūrs šobrīd ieņem direktora vietnieka amatu internacionālajā “Pan American School of Bahia”, Salvadorā, kur viens no galvenajiem mērķiem ir palīdzēt skolniekiem pilnvērtīgi īstenot katram savu potenciālu. Viņš ir arī biedrības “Metacognio” dibinātājs un vadītājs.

Lai ilustrētu smadzeņu daļu lomas, Artūrs aicina aptvert dūrē savilktu roku ar otru. “Mūsu smadzenēs ir daudz dažādu sistēmu, kas atbild par dažādām lietām,” viņš saka. “Ārējā smadzeņu kroka “piešķir” mums cilvēcisko - tajā ir viss, kas raksturo personību, domāšanas veidu. Reizēm, galvas traumas rezultātā cilvēki zaudē sev raksturīgo identitāti. Taču lielākā daļa mūsu smadzeņu atrodas iekšpusē un atbild par kompleksu darbību kopumu, tostarp, izjūtām un vēlmēm. Uzskatāmie un arī novērtējamie rezultāti rodas abām daļām sadarbojoties. Saprotot, ka neapzinātā smadzeņu daļa ir būtisks un liels resurss, mēs redzam, ka neesam tikai racionālas būtnes vien. Faktiski, mēs nespējam it visu uztvert apzināti.”

Spēlējot spēles un spēlējoties, mēs aizmirstamies, līdz ar to mēs vairs nepaļaujamies tikai uz savām spējām racionalizēt un daudz pilnīgāk izmantojam visus savus resursus.

Spēlei esot vienotai sistēmai, mēs tajā iekļaujamies līdzīgi kā apkārtējā vidē un kļūstam par tās atklājējiem. Spēlējot spēles un spēlējoties, mēs aizmirstamies, līdz ar to mēs vairs nepaļaujamies tikai uz savām spējām racionalizēt un daudz pilnīgāk izmantojam visus savus resursus. “Spēlējot spēles mēs atrodamies tā saucamajā "plūsmā", stāvoklī, kurā veicam sarežģītus procesus daudz nedomājot, un piepūle sagādā baudu. Tas ir arī iemesls, kāpēc mēs arvien atgriežamies pie iemīļoto spēļu spēlēšanas.”

Katrā spēlē ir savi neapzinātie elementi, kas atdarina situācijas realitātē. “Zemapziņas mācīšanās ir daudz efektīvāka, jo spēles palīdz “uzrunāt” dziļos smadzeņu reģionus. Tās veicina ārējo un iekšējo smadzeņu daļu sadarbošanos, varam teikt, ka notiek smadzeņu integrācija,” norāda Artūrs. “Spēles princips īstenībā ir daļa no visiem ikdienas procesiem, tāpēc spēle mūs tik ļoti dziļi uzrunā.”

Ļoti svarīgi ir arī neaizmirst par brīvu, neorganizētu spēlēšanos (free play), īpaši domājot par bērnu attīstību. Artūrs iesaka dot bērniem brīvu laiku, bez telefona, planšetes vai citiem ekrāniem. Aptuveni pēc desmit minūtēm, pat ja tās ietvers žēlošanos par garlaicību, viņi uzsāks spēlēties, izdomājot paši savus spēles elementus un noteikumus.

Padziļinātākai izpētei Artūrs iesaka Devida Elkinda grāmatu “Power of play” un Mihali Csikszentmihali grāmatu “Flow: The Psychology of Optimal Experience”.

Spēles, ko Artūrs iesaka:
• “Uno” un “Monopols” - ar abām spēlēm var apgūt skaitļus un matemātisko darbību veikšanu galvā, pat nejūtot, ka mācāmies;
• “Bohnanza”, “Saboteur”, “Domino” - uzmanības, plānošanas un atjautības attīstīšanai;
• “Alias”, “Rory’s Story Cubes” un dažādas atmiņas spēles vārdu krājuma attīstīšanai un svešvalodu apguvei (“Brain Games” pieejamas arī tematiskās atmiņas spēles, piemēram, “Vidzemes atmiņas spēle” saistīta ar Latvijas kultūrvēsturi);
• “Dixit” - atvērta tipa spēle, kas vērsta uz iztēli un parāda, cik labi viens otru pazīstam;
• “Pandemic”  ir ļoti laba sadarbības spēle, ko Artūrs izmantojis, vadot nodarbības pusaudžiem.

Spēles aizvieto “iekalšanu”, mācoties atcerēties

Arī Inese Zvingevica-Gravāne (mammu koučs un mājmācības mamma) uzsver, ka caur spēlēm apgūtais paliek mūsos “dziļāk”, jo spēlējot tiek iesaistītas vairākas smadzeņu daļas. Tas, kas savulaik skolā likts iemācīties no galvas, viegli aizmirsies, atmiņā palicis atšķirīgi pasniegtais. Spēles ne tikai dod šo pievienoto vērtību, tas ir arī ģimenē kopīgi pavadīts laiks.

Vēl Inese saka, ka ir ļoti svarīgi, ka, spēles spēlējot, darbojamies - pieskaramies, sakārtojam, kombinējam. Tabula, ko tikai aplūkojam, nedod to pašu rezultātu. “Kartīšu izmantošana, tās savienojot, var palīdzēt arī bērniem, kuriem ir disleksijas pazīmes. To, ko saliec sev priekšā uz galda un vari aptaustīt, pielikt, paņemt nost, pārbaudīt - iemācies dabiskākā veidā.”

Ineses ieteiktās spēles:
• “Monopols” lieliski veido priekšstatu par biznesa pasauli, sākot ar terminiem, kā, piemēram, noma;
• dažādas izdomātas spēles, kā pamatā ir galda spēlēm raksturīgie principi, izmantojot krāsas, metamos kauliņus, figūriņas, spēlētas matemātikas apguvei - no saskaitīšanas (6 - 7 gadu vecumam) līdz reizināšanai (no 8 gadu vecuma), tostarp, pašiem izveidojot spēles laukumu;
• komunikācijas prasmēm - “50 jautājumi bērniem” un Uzvediba.lv spēles;
• mācoties valodas - “Alias" un “Lexiko” (Alfrēda Buttsa veidotā “Scrabble” priekšgājēja).

Guna, septiņgadnieka mamma, saka, ka gan pirktu, gan pašizdomātu spēļu spēlēšana viņu mājās notiek ņemot vērā to, kas katram vecumam aktuālāk. Dažas no galda spēlēm īpaši pirktas, lai sasniegtu iepriekš uzstādītus mācību mērķus, tādējādi aizstājot ierastākas metodes. Piemēram, “Uno”, “Saskaiti un atņem” un “Numicon” pirktas matemātikā nepieciešamo prasmju attīstīšanai. Valodas prasmes pilnveidotas ar “Rory’s Story Cubes” un “ABRA” (spēle, kurā spēlētāji sacenšas latviešu mīklu atminēšanā). Vēl Guna min spēli “5 sekundes”  - šī erudīcijas un atjautības spēle trenē koncentrēšanos uz uzdevuma paveikšanu noteiktā laikā. “Pēc tam, kad spēles spēlētas mācoties, tās parasti kļūst par foršu izklaidi,” saka Guna.

Spēles padara mācīšanos pilnvērtīgāku

Lingita Lina Bopulu šobrīd palīdz ārzemniekiem apgūt latviešu valodu. Viņa saka, ka spēles ir lielisks veids, kā pilnveidot mācīšanos. “Cilvēks nevar visu laiku tikai “kalt” vārdiņus, vajadzīgs izspēlēt dažādas situācijas. Piemēram, spēlējot “Monopolu”, ir daudz vieglāk iegaumēt ar pirkšanu un pārdošanu saistīto vārdu krājumu. Spēlējot “Cirku”, apgūstam ciparus. Es vienmēr rosinu skaļi skaitīt līdzi, pārvietojoties pa spēles laukumu. Iegaumēšana, vienkārši sēžot pie galda un ciparus atkārtojot, ir garlaicīgāks un ne tik efektīvs process.”  Lingita uzsver, ka spēles kopumā (ne tikai galda spēles, tostarp arī dažādu vārdu kartīšu izmantošana) palīdz radīt konkrētas asociācijas ar apgūstamo vielu.

Lingita savulaik strādājusi arī ar bērniem (no 3 līdz 12 gadu vecumam), palīdzot apgūt angļu valodu ar “WattsEnglish” metodi un paralēli apmācot arī pedagogus, kā lietot šo pieeju un “Wow! English!” materiālus gan privātās nodarbībās, gan stundās skolā, gan mācot šo svešvalodu bērnudārzā. “Wow! English!” metode uzskatāmi parāda, ka spēļu elementi ir ļoti svarīgi valodu apguvē. Daļa no aktivitātēm balstās uz spēles principu, izmantojot par ierasto lielāka izmēra vārdu kartes ar attēliem. “Kartītes var izklāt uz grīdas un rosināt bērnus lekt no viena vārda uz otru, var rosināt kartītes apgriezt un atcerēties to izvietojumu. Var vienlaikus mācīties skaitļus vai tos atkārtot - piemēram, uzmetot metamo kauliņu ar 4, atveram ceturto kartīti no aizklātu kartīšu rindas, pirms tam skaļi skaitot no viens līdz četri.”

Spēles palīdz iemācīties, nemaz nepamanot, ka mācies. Gan skaitīt, gan krāsas, gan ģeogrāfiju, vēsturi un svešvalodas. Droši vien - vēl ko citu arī.

Mācoties ar spēlēm, arvien apgūstam jaunas prasmes

Vēl šajā reizē par galda spēļu spēlēšanu savās mājās stāsta arī Zane Krūmiņa, ar kuras pieredzi varat iepazīties arī blogā “Krūmiņu dienas”: “Pirmkārt, spēles tiešām ir foršs laika pavadīšanas veids, esot kopā. Gan ar mazākiem bērniem, gan jo īpaši ar lielākiem. Vismaz man tas izvērties par tādu labu variantu, kā draudzēties ar saviem tīņiem un gandrīz tīņiem.  Otrkārt - spēles palīdz iemācīties, nemaz nepamanot, ka mācies. Gan skaitīt, gan krāsas, gan ģeogrāfiju, vēsturi un svešvalodas. Droši vien - vēl ko citu arī.”

Runājot par mīļākajām spēlēm, Zane saka, ka te jāizšķir kategorijas.

“Izglītojošās:  "Skaiti ar lācēniem” - skaitīšana līdz 5 un pirkstiņu veiklība, "Vārniņu spēle" (“Orchard”)  - visiem mūsu bērniem pirmās krāsas iemācījusi, kā arī salīdzināt - vairāk/mazāk, kuru auglīšu visvairāk.  “Carcassonne” - stratēģiskā spēle. Tajā daudz jāskaita. Jāplāno savi gājieni gudri.  

“Rummy”, “Dobble”, “Planēta”, “OutFoxed”,  “Game of Trains”, “Ligretto” - šīs ir šobrīd populārākās. Katram vecumam sava mīļākā. Man patīk visas.”

Vēl Zane saka, ka visas spēles ietver kādas jaunas prasmes, iemaņas. “Visas spēles veicina vērīgumu, veiklību. Jāpārskata laukums, jādomā kāds solis uz priekšu.  Spēles apvieno dažādu vecumu spēlētājus. Ir kāds slavens citāts: lai iemācītos ko jaunu, nepieciešams 20 000 atkārtojumu. Tas ir - ja vien to nedari spēlējoties. Tad nepieciešams tikai trīs reizes atkārtot.  (Nezinu, kas un kad to ir teicis. Tie skaitļi arī droši vien bija citi, bet doma apmēram tāda.)”

Iepazīstoties ar pieredzi mācoties ar spēlēm, nākas aizdomāties par tik klasisko jautājumu: “Kāpēc man jāmācās matemātika?”. Prasmes un iemaņas, kurās nevilšus un nemanot trenējamies, attīsta mūsos esošos resursus, mūsu spēju novērtēt, aspvērt un pieņemt lēmumus. Matemātikas pamatā esošā loģika un pamatprincipi ir raksturīgi arī valodai, kas ļauj mums sevi izpaust. Savukārt stratēģiskas domāšanas uzdevumi bērniem ieliek pirmos pamatus ilgtermiņa skatījuma veidošanai. Spēles ir veids, kas viegli ļauj apgūt sarežģīto - ļaut aizraujošā veidā vispirms novērtēt, kā konkrēta prasme darbojas, un pēc tam rosināt izprast tās nepieciešamību.