Jestras rotaļas Ziemassvētku vakaram lieliem un maziem

Grābstīšana ar karotēm

Rotaļnieki sasēžas aplī. Vienam aizsien acis un iedod divas karotes – tas paliek apļa vidū.
Vidējais ar karotēm tausta sēdētājus. Tikai ar taustīšanu viņam jāuzmin sēdētāja vārds. Ja uzmin, sēdētājam jāiet vidū. Bet, ja trīs reizes minot, nevar pateikt īsto vārdu, dod ķīlu. Palaikam sēdētāji mainās vietām, lai vidējam būtu grūtāk uzminēt.

Lielkungs un lielmāte

Rotaļnieki nosēžas rindā, visi vienojas, kurš būs, piemēram, Lielkungs, Lielmāte, Kučieris, Zirgu puisis, Gans u. c.

Sēdētāju priekšā nostājas Runātājs un ar visiem sarunājas. Tiklīdz viņš kādu piemin, piemēram, Kučieri, Kučierim tūlīt jāpieceļas. Ja piemin Lielkungu vai Lielmāti, pieceļas visi.

Runātājam blakus stāv Melaģis. Arī viņš runā un piemin dažādus amatus. Bet Melaģi neviens nedrīkst uzklausīt. Ja, Runātāja pieminēts, kāds nepieceļas, viņš dod ķīlu. Ja kāds pieceļas, kad viņu pieminējis Melaģis, arī tad dodama ķīla.

Braukt uz Jeruzalemi

Rotaļnieki sadalās 5 grupās.

1.    grupa saka: „Jejeje…”
2.    grupa saka: „Rururu…”
3.    grupa saka: „Zazaza…”
4.    grupa saka: „Lelele…”
5.    grupa saka: „Mememe…”

Ja patīk, var stundām murmināt savu sakāmo.

Brūtīte mirst

Rotaļnieki sasēžas rindā. Aizdedzina skalu. Drīz to nopūš un dod pa rindu no rokas rokā ar vārdiem: „Brūtīte mirst, brūtīte mirst!”
Kuram rokās skals beidz kvēlot, tas dod ķīlu.

Iet žužos

Rotaļnieki sasēžas uz grīdas aplī cieši cits pie cita. Kājas saliektas ceļos, lai varētu žuži – mezglā sasietu lakatu vai grīstē savītu dvieli – izlaist pa apakšu.

Sēdētāji žuži laiž apkārt un visi vienā balsī saka: „Žužužu.” Viens apļa vidū nometas četrrāpus un meklē žuži. Kamēr meklē vienā pusē, tikmēr no otras malas kāds iesit viņam ar žuži pa muguru, pēc tam to mudīgi pabāž zem saliektajām kājām, lai meklētājs neierauga. Beidzot vidējam laimējas žuži atrast. Pie kura atrod, tas iet vidū, bet bijušais meklētājs ieņem vietu aplī.

Kaza un vilks 

Vilciņš savu zobentiņu
Gar akmeni trīdināj’.

Skic, kaziņa, mežiņā(i)
Liepu lapu lupināt.

Bet tik pate piesargies(i)
No tā meža junkuriņ’.

Tu, kaziņa, pate zini,
Kāds vilciņam mundieriņš.

Īsi, strupi kamzolīši,
Pazolēti zābaciņ’.

Rotaļnieki izveido dārziņu – Kaza vidū, Vilks ārpusē. Visi iet pa apli, ik pantā mainot virzienu. Dārziņš apstājas, vilks iet pie katra pāra un par sadotajām rokām prasa: “Kam tie vārti?” Viņam atbild, ka tie esot kazas, zaķa, aitas, teļa, govs utt. vārti. Beidzot kāds saka: ”Tie ir vilka vārti!” Vilks, to tik gaidījis, drāž pa vārtiem iekšā un pūlas noķert Kazu, bet šī mūk pa citiem vārtiem. Kaza drīkst skriet cauri visiem vārtiem (tikai ne cauri vieniem un tiem pašiem ārā un tūlīt iekšā), Vilks – tikai cauri saviem. Vilks grib iekļūt arī caur citiem vārtiem, bet viņu nelaiž.

Ja beidzot Vilks noķer Kazu, rotaļu var sākt no gala – ar jaunu Vilku un jaunu Kazu.

Precinieki 

Lobs vokarsi, Jumaleņa! Kaladō, kaladō!
Dūsi mane malējiņu? Kaladō, kaladō!

Vēļ nadūšu, vēļ nadūšu! Kaladō, kaladō!
Cikam brauksi ūtru reizi. Kaladō, kaladō!

Vēļ nadūšu, vēļ nadūšu! Kaladō, kaladō!
Cikam brauksi trešu reizi. Kaladō, kaladō!

Ņyu es dūšu, ņyu es dūšu. Kaladō, kaladō!
Los’nu pulkys, kaidu gribi! Kaladō, kaladō!

Pulciņš meitu sasēžas kopā, viena – Jumaliņa – sēd visiem priekšā. Atjāj divi precinieki un dzied pirmo pantu. Priekšā sēdētāja kopā ar pārējām meitām atbild ar otro pantu. Precinieki dodas atpakaļ – uz otru istabas galu. Pēc tam atgriežas, dziedādami pirmo pantu. Viņiem atbild ar trešo pantu. Precinieki dodas prom un trešo reizi jāj precībās, dziedādami pirmo pantu. Nu viņiem atbild ar ceturto pantu. Precinieks no pulka izvēlas vienu meitu un pats sēstas viņas vietā. Izredzētā nosēžas Jumaliņas vietā, bet bijusī Jumaliņa ar jauno precinieku jāj precībās.

Saule un mēness 

Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!

Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Mēnesis izgāja malējas meklēt

Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!

Jau drīz saulīte
Mēneša rokās.

Rotaļnieki izveido dārziņu. Meita (Saule) un puisis (Mēness) nostājas ārpus dārziņa. Dziedādami pirmos divus pantus, rotaļnieki iet pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu. Ar vārdiem "bēdz, bēdz” dārziņš apstājās. Mēness ķer Sauli, kura izmanīgi bēg ap dārziņu. Trešo pantu atkārto tikmēr, kamēr noķer Sauli, tikai tad dzied ceturto pantu. Nu Saule un Mēness izraugās sev vietniekus. Rotaļu var sākt no gala.