Cik bīstamas ir rotaļas publiskajās smilšu kastēs? Ārste skaidro, ko bērns var un nevar tādās saķert

Bērnu infektologs Dr. Dace Zavadska stāsta, ka lielākoties, rotaļājoties publiskajās smilšu kastēs, riskējam saķert parazītus vai pārnest mājās kādu blusu, taču daktere uzsver, ka dzīvē ir jāatrod līdzsvars, jo rotaļāšanās smiltīs ir normāla bērnības sastāvdaļa, kas dod arī savus labumus, piemēram, attīsta sīko motoriku.

“Protams, būtu labāk doties uz kontrolētu smilšu kasti, kur nav piekļuve kaķiem vai putniem, kuri tur var nokārtot savas dabiskās vajadzības, bet tādu pie mums ir maz. Tie galvenokārt ir parazīti, ko šādās vietās atstāj dzīvnieki vai putni un tālāk nodod bērniem,” skaidro ārste.

Daktere aicina vecākus sekot līdzi tam, lai bērniņš pēc smilšu kastes apmeklējuma neēd ar netīrām rokām.

Atnākot mājās rokas obligāti jānomazgā ar ziepēm un ūdeni. Mitrās salvetes gan n

ebūs alternatīva, jo tās parazītu oliņas no rokām nenotīrīs. Ja pēc smilšu kastes paredzēts apēst kādu uzkodu turpat ārā, vislabāk to darīt, izmantojot dakšiņu.

“Ja mājās ir dzīvnieki, tad tiem jāveic arī regulāra attārpošana. Visbiežāk par attārpošanu bērniem domājam rudenī, kad smilšu kastes sezona ir beigusies, un tad var pārrunāt ar ģimenes ārstu, kādos gadījumos to vajadzētu darīt,” skaidro Dr. Zavadska.

Savukārt no blusām var izvairīties, ievērojot mājas tīrību, īpašu uzmanību pievēršot vietām, kur mēdz sakrāties smiltis.

“Ja bērns ir spēlējies smilšu kastē, tad, atnākot mājās, noteikti izpurinām drēbes un tās mazgājam. Bet diezgan labs līdzeklis pret blusām vēl no vecmāmiņu laikiem ir izmazgāt grīdas ar terpentīnu. Un svarīgi, ka māja tiek arī izslaucīta vai izsūknēta, ne tikai uzmazgāta,” piebilst daktere. 

Taču pats galvenais, ļaut bērnam spēlēties ar smiltīm. Vecāku uzdevums ir sekot līdzi roku tīrībai pēc šīm rotaļām.