Otrgadnieka izsmiešana visas skolas priekšā
Beidzoties mācību gadam, Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolēni un viņu vecāki piedzīvoja šokējošu svinīgo līniju – tās laikā skolas darbiniece visu sanākušo priekšā nolasīja otrgadnieku sarakstu... Ar ziediem rokās un svētku sajūtu sirdī bērni kopā ar saviem vecākiem pēdējā mācību dienā gaidīja skolas vadības tradicionālo uzrunu. Un sagaidīja... Tā iesākās ar direktores rīkojuma nolasīšanu par skolēniem, kas atstājami... uz otru gadu, raksta nacionālais ziņu portāls www.kasjauns.lv.
Gluži kā jauniesaucamo sarakstu dienestā, skolas pārstāve
„līnijas” priekšā kareivīgi noskaņotā un monotonā balsī uzskaitīja
visus otrgadniekus, nosaucot viņus vārdā un uzvārdā.
Lieki piebilst, ka šādas „svinības” raisījušas sašutumu ne tikai
skolēnu, bet arī viņu vecāku vidū. Kādas sākumskolnieces mamma
atceras, ka līnijā dzirdētais daudziem bērniem bijis iemesls
paķircināt klasesbiedrus – otrgadniekus.
„Likās, ka līnijas laikā pedagogu rīcības dēļ no kauna ielīdīšu
zemē. Ne jau visi bērni paliek uz otru gadu slinkuma pēc un tādēļ
noteikti pelnījuši „pa biksēm”! Zinu, ka vēlreiz mācīties kādā
sākumskolas klasītē palika meitenīte, kurai ir nopietnas redzes
problēmas un nepieciešamība pēc īpašās apmācības. Taču arī viņas
vārds tika nolasīts visas skolas priekšā, bet pārējie bērni
atviegloti uzgavilēja, ka beidzot no viņas būs tikuši vaļā...”
sašutumu kasjauns.lv pauž kāda māmiņa,
retoriski vaicājot, vai mēs atkal atgriežamies baisajos padomju
laikos, kad publiska kaunināšana bija viena no audzināšanas
metodēm?
Rīkojumā bija nosaukti visi skolēni, gan tie, kuri mācībās bija izcilnieki, gan tie, kuriem mācību gads ir pagarināts un viņi paliek uz otru gadu. Tas ir jāzina visiem, tas nav nekāds noslēpums!
Kāda pensionēta pedagoģe, kura tajā dienā uz skolu pavadīja
mazdēlu, atceras, ka izrēķināšanās ar bērniem līnijas priekšā
populāra bijusi septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. „Tad
mierīgi skolas priekšā varēja izsaukt bērnu tāpēc vien, ka viņam
bija „bītlu” frizūra (noauguši mati), un publiski ar šķērēm izrobot
matus. Par sliktiem darbiem skolas priekšā arī izslēdza no
pionieriem, publiski nosienot kaklautu. Pēc vienas tādas
izrēķināšanās meitene, kurai biju audzinātāja, divas dienas no
pārdzīvojumiem nogulēja komā...” par publiskās audzināšanas
„panākumiem” zina stāstīt kādreizējā skolotāja, būdama
pārliecināta, ka mūsdienās tiek rekomendēts pat klasēs neapspriest
citu bērnu neveiksmes, kur nu vēl par tām skaļi klāstīt visai
skolai...
Sūdzībniekiem jāiet uz aptieku dzert zāles
Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija noraida visas
apsūdzības par netaktisko pavēles nolasīšanu svinīgajā skolas
izlaiduma aktā un teic, ka tā esot „skolas kārtība”, kura esot
jāpieņem.
„Sūdzībniekam vajadzētu aiziet uz aptieku un iedzert zāles,”
kasjauns.lv skarbi teica
Treija. „Nezin kāpēc viņš ievēroja tikai šo vienu rīkojuma daļu,
bet ne to, ka lielākā daļa skolēnu bija saņēmusi goda rakstus un
apbalvojumus. Rīkojumā bija nosaukti visi skolēni, gan tie, kuri
mācībās bija izcilnieki, gan tie, kuriem mācību gads ir pagarināts
un viņi paliek uz otru gadu. Tas ir jāzina visiem, tas nav nekāds
noslēpums! Tam, kas sūdzas ir jāpierod pie kārtības, un manā skolā
ir perfekta kārtība,” teica Treija.
Jāteic, ka Treija ir atzīta pedagoģe. Viņa ir saņēmusi gan Viestura
ordeni, gan dažādus apliecinājumus no Lietuvas par to, ka
izveidojusi vienu no sakoptākajām un modernākajām skolām Latvijā.
Pērn viņu Lietuvas sieviešu žurnāls „Moteris” pat nominēja balvai
kā gada sievieti.
Citās skolās nepieļauj otrgadnieku kaunināšanu
Atbalsta centra bērniem un ģimenēm Roku rokā vadītāja Ilze
Nagle kasjauns.lv teica, ka
strīdus izraisījusī direktores pavēles nolasīšana svinīgajā
izlaiduma aktā ir „koks ar diviem galiem”. „Bērnus labāk mācīties
rosina pozitīvais. Es gan izlaidumā nenosauktu to bērnu vārdus,
kuri ir palikuši uz otru gadu. Drīzāk es varbūt pateiktu, ka mūsu
vidū ir tādi bērni, kuriem vairāk jācenšas un kuri ir
palikuši uz otru gadu. Bet konkrētus vārdus un uzvārdus gan
neminētu.
Tagad vieglākais ceļš jau būtu vecākiem bērnu izņemt no skolas, bet
es tā gan nedarītu. Jaunajā mācību gadā bērns ies jaunā klasē un
problēmas atrisināsies. Tomēr šovasar vecākiem bērnam ir jāvelta
ļoti liela uzmanība. Ja vecāki netiek galā, ieteiktu viņiem aiziet
pie psihologa, mums ir ļoti labs psihologs, kas konsultācijas
sniedz bez maksas. Cik zinu, tad Lietuviešu vidusskola ir ļoti laba
skola un nevajadzētu no tās izņemt bērnu.”
Latvijā ir ļoti dažāda prakse, kā skolēnus informēt par palikšanu
vienā klasē uz otru gadu.
Kāda Lēdurgas pamatskolas skolotāja kasjauns.lv teica: „Es gan
svinīgajā aktā nenosauktu to bērnu vārdus, kuri paliek uz otru
gadu. Lietuviešu vidusskolas praksi negribu ne nosodīt, ne
atbalstīt, bet es tā nedarītu... Izlaidums ir svētki un to nedrīkst
sabojāt.”
Savukārt Lielvārdes pamatskolā pedagogi pat nedrīkst savu audzēkņu
priekšā skaļi nosaukt otrgadnieku vārdus. Par to, ka bērns paliek
vienā klasē uz otru gadu, vecākiem tiek paziņots aizlīmētā
aploksnē, lai par to neuzzinātu citi un tādējādi netiktu nodarīta
psiholoģiska trauma.
Autors: Elmārs Barkāns, www.kasjauns.lv