Bērnu klasē nepieņem. Ko darīt?

Izstumti mēs varam kļūt ikvienā mirklī un ne par ko… Vienkārši tāpēc, ka esam tādi, kādi esam, un tajā brīdī atrodamies tajā vietā vai sabiedrībā, kur ar savu klātbūtni neiederamies. Citā vietā, laikā un kolektīvā situācija veidotos pavisam cita.
Bērni nāk no ģimenēm, kurās, iespējams, ir kāda grūtuma nasta, un cilvēks to kā mācēdams nes tālāk sabiedrībā, skolā, savā klasē. Bērns varbūt ir nomākts vai vēlas pievērst sev uzmanību, bet nezina, kā…Varianti, kāpēc cilvēks tiek atstumts, ir neskaitāmi, un katrā gadījumā apstākļu kombinācija ir cita. Gadās arī tā, ka bērns patiešām ir ļoti atšķirīgs un īpatnējs.

Laimes loterija
Visnežēlīgākie attiecībā pret citādo ir bērni un pusaudži. Ienākot jaunā kolektīvā, cilvēks var tikai zīlēt — paveiksies vai ne! Citam izdodas, citam ne. Katrs gadījums ir individuāls. Kolektīvā atšķirīgais ne vienmēr tiek uzņemts iecietīgi. Uz kopējā fona var izcelties cilvēka rakstura iezīmes, izskats vai uzvedība. Piemēram, klasē, kur smēķēšana un nemācīšanās ir „goda” lieta, bērns, kuru interesē panākumi mācībās, var sajusties kā „baltais zvirbulēns”. Vai otrādi — klasē, kur visiem ir labas sekmes un lieli mērķi, izstumtais var būt nesekmīgais, kurš negrib vai nespēj mācīties.

Meklē domubiedrus
Ja bērns klases kolektīvā neiekļaujas, jāmeklē iemesls, kāpēc. Vislabāk savu vietu klasē var apjaust, uzzīmējot visus kolektīva grupējumus uz papīra. Kad „baloniņi” vai „mākonīši” ir sazīmēti, ļoti skaidri var redzēt, kur atrodies pats, un tad vajadzētu noformulēt savu attieksmi pret katru no grupējumiem. Bērnam ir jāsaprot, vai viņš vēlas kādā no grupām iekļauties, bet varbūt neviena viņu tā īsti nemaz neapmierina. Tādā gadījumā viņš pats sevi izolē. Tiem, kas domubiedru grupu nevar atrast klasē, tā jāmeklē citur: skolā, interešu pulciņos, sportā.

Neviens nav ideāls
Kad klasē kādu nepieņem, būtu labi saprast, kā viņš pats pret šo faktu izturas, kā jūtas. Ja bērnu tas neuztrauc, tā vairs nav viņa problēma. Savukārt tiem, kam ir svarīga klases vai kāda grupējuma atzinība, jāmeklē neitrāla, uzticama persona, kura var palīdzēt saprast atstumtā bērna grūtību. Saprastas un apzinātas lietas var mainīt, bet, lai to paveiktu, būs nepieciešams liels spēks un apņemšanās. Grūtāk kaut ko mainīt nāksies tiem, kas dzīvē ieņēmuši tādu kā pabērna lomu, kas nespēj ne otram dot, ne saņemt paši. Iespējams, bērnu atstumj tāpēc, ka vienmēr viņš no visiem gaida atzinību, mīlestību, labestību, taču pats to nav spējīgs nevienam dot.  

Mācību stunda visiem
Kā jau dzīvs organisms kolektīvs nav nekas statisks. Tur vienmēr būs kāds līderis, tā pavadošais grupējums, kāds vientuļnieks vai neatkarīgais. Kamēr līdzāspastāvēšana ir mierīga, problēmu nav — tās rodas, līdzko kādam tiek nodarīts pāri. Klases audzinātājam savstarpējo attiecību līkločus vajadzētu pārzināt un negatīvo — laikus pamanīt un novērst. Audzināšanas darbs prasa profesionālu pieeju, jo bērni tiešām var būt ļoti atšķirīgi un citiem grūti izprotami. Profesionāls skolotājs šādu situāciju spēs ne vien noregulēt, bet arī izmantot kolektīva labā, sniedzot visiem vērtīgu dzīves „mācību” stundu. Ja izstumšanas cēlonis ir bērna psihes īpatnības, skolotājam par to jāinformē vecāki, savukārt audzēknim jāsaņem uzticama speciālista palīdzība.

Padomi bērnam, kurš jūtas nepieņemts:

•     Kad klasē jūties nesaprasts, nevari par to runāt ar vecākiem un arī skolotājs tev palīdzēt nevar, paņem papīru un uzzīmē „savu situāciju” uz papīra. Kad visas domubiedru grupas ir sazīmētas, skaidri ieraudzīsi savu vietu klasē.

•     Noformulē savu attieksmi pret klases grupējumiem. Ja kolektīva atzinība tev ir būtiska, vajadzēs būt stipram un strādāt ar sevi, lai varētu sevi „prezentēt” jaunā kvalitātē.

•     Tiem, kas nevar atrast domubiedru grupu klasē, tā jāmeklē ārpus klases: skolā vai interešu pulciņos.

•     Ja jūties atstumts, izrunājies ar pieaugušo, kam uzticies. Pavaicā, kā viņš juties situācijā, kad bijis atstumts, kā to atrisinājis.