Mazā pirmsskolnieka fizisko, pašaprūpes un zināšanu spēju novērtēšana

MĀMIŅA JAUTĀ:
Vai pastāv vienotas zināšanu prasības pirmklasniekam?
„Mana meita raksta mazus teikumiņus ar rakstītiem burtiem, bet zinu, ka kolēģes puika, kas arī ies tajā pat klasē, velk tikai drukātos burtus. Vai tad bērnudārziem nav vienotu prasību, kādā līmenī bērns jāsagatavo skolai?”

Atbild Inga Jansone, Aizupes ekoskolas direktore:
„Katra pirmsskolas pedagoga ziņā ir tas, kādā līmenī viņš bērniņu sagatavo skolai, taču striktu prasību nav. Protams, ir bērnudārzi, kuri sagatavo bērnus skolai labāk, un ir tādi, kuri sliktāk. Vienalga, vai mazais lasa tekoši un ātri, vai burto zilbītēs, vai sāk vilkt kopā burtiņus — pirmajā klasē viņi visi ir kopā. Skolotāja prasme ir visus bērnus — lai cik atšķirīgi būtu viņu līmeņi —, salikt kopā, izveidot audeklu.

Tiesa gan, tiem, kas vēlas, lai bērnam sākumposms skolā būtu vieglāks, mēģinot mazo izglītot pēc grāmatas jau vasarā, jāuzmanās, vai gadījumā netiek mācītas „veca stila lietas”. Piemēram, dažu burtu pareizrakstība atšķiras no tā laika, kad vecāki paši mācījās, un rezultātā rudenī bērnam ir jāpārmācās. Labot iemācīto ir daudz grūtāk nekā mācīties no jauna.

Bet patiesībā šī ir viena no problēmām, ko uzsver arī skolotāji: viens atnāk uz skolu ar lasīšanas prasmi 40 vārdiem minūtē, cits atnāk ar neprasmi rokā noturēt šķēres. Lai arī piecgadīgo un sešgadīgo programma ir obligāta, ne visi bērni to ir apguvuši  — it sevišķi, ja ģimenei nav bijis līdzekļu. Tāpat uzreiz var redzēt, kuri bērni, mazi būdami, pupas lasījuši, pogas vēruši, vēlāk papīrus driskās plēsuši... Tas viss trenē sagatavošanos lielākajiem darbiem. Nevar gribēt saņemt uzreiz teicamnieku, ja pirms tam nav ieguldīta uzmanība un ļaušana bērnam darboties, ja nav trenēta viņa izziņa.

Tāpēc es viennozīmīgi esmu par to, ka bērnam pirmsskolas programmu jeb sagatavošanu ir vieglāk apgūt skolā, nevis dārziņā. Līdzās lielākajiem viņi tad jūtas kā skolēni — viņiem pat nepatīk, ja tiek saukti par bērndārzniekiem.”

Lai arī piecgadīgo un sešgadīgo programma ir obligāta, ne visi bērni to ir apguvuši  — it sevišķi, ja ģimenei nav bijis līdzekļu.

Tradicionāli bērna gatavību skolai apskata no trīs aspektiem — fiziskā, psiholoģiskā, intelektuālā. Padomi, kā sagatavot bērnu pirmajai klasei. Iesaka Ilona Krone Mg.psych, Marte Meo terapeite, smilšu spēļu speciāliste, www.videberniem.lv.

Fiziskā gatavība
Ar to saprot bērna organisma spēju pielāgoties jaunai fiziskai slodzei bez dienas miega. Bērna veselības stāvoklis var būt par iemeslu nepietiekamai gatavībai mācīties - biežas saslimšanas novājina organismu, mazina funkcionālās iespējas, kas skolā varētu izpausties kā bērna ātrāka nogurdināmība. Nesagatavotības iemesli var būt saistīti ne tikai ar bērna veselības stāvokli, bet arī ar nelabvēlīgiem apstākļiem, kuros bērns aug un attīstās. Sen zināma patiesība, ka veselību stiprina peldēšana, dažāda veida sportiskas aktivitātes tāpēc droši vasarā pirms skolas var doties uz jūru vai ciemos uz kādu lauku māju. Svaigs gaiss, kaut nedaudz saules, peldēšanās un nodarbības smiltīs padarīs bērna miegu mierīgu un stipru, labvēlīgi ietekmēs nervu sistēmu kopumā.

Ieteikumi:
• Attīstiet bērna izveicīgumu, kustību koordināciju, spēku un izturību, kas būs nepieciešama mācību darbā. Te noderēs dažādas spēles brīvā dabā, pārgājieni un citas aktivitātes kopā ar bērniem. Vērtīgas ir nodarbības, kas nesatur sacensības elementus.
• Vērojiet stāju — kad iet, sēž, stāv, skrien. Konsultējaties ar ārstu par bērna stāju, lai savlaicīgi novērstu skoliozes draudus.
• Ļaujiet, lai darbojas bērna pirkstiņi, tas veicinās smalkās roku muskulatūras attīstību un palīdzēs skolā ‘’nepazaudēt’’ burtus.
• Rakstot ļaujiet bērnam vairāk darboties ar zīmuli, nevis ar lodīšu pildspalvu vai flomāsteriem, jo tie pārāk ātri slīd. Zīmēšana ar krāsām un zīmuļiem, veidošana, veicina roku veiklību un koordināciju sistēmā roka — redze.
• Sekojiet bērna zobu veselībai. Neveseli zobu var izraisīt arī citas saslimšanas.
• Sekojiet vispārējam bērna veselības stāvoklim. Plaši izplatītās augšējo elpošanas ceļu saslimšanas (deguns, ausis, kakls) nereti kļūst hroniskas. Apgrūtināta elpošana traucē smadzenēs nokļūt nepieciešamajam skābekļa daudzumam, kas savukārt var mazināt darba spējas, atmiņas produktivitāti.

Psiholoģiskā gatavība
Ar to saprot bērna gatavību pieņemt jaunu sociālo t.i. skolnieka lomu. Tā ir bērna attieksme pret skolu, pret mācību darbību, pret skolotāju, pret vienaudžiem, pret sevi, skolotājiem, mācību darbību. Bērnam vajadzētu iepriekš zināt, ka viņš nokļūs līdz šim nepazīstamu bērnu vidū, ka būs jāpierod kādu laiku pavadīt bez mammas, un no viņa tiks prasīta zināma patstāvība. Nepieciešamības gadījumos būs jāprot palūgt palīdzība, iesākumā pilnīgi svešam cilvēkam — klases audzinātājai. Tomēr jāsaprot, ka jaunā vide, jaunās prasības, ko izvirza skola ne visi bērni spēj pieņemt uzreiz.

Bērna vēlēšanos mācīties var ietekmēt:
- nozīmīgo pieaugušo pozitīvā attieksme pret mācībām;
- vēlme līdzināties ar bērniem, kas jau iet skolā;
- skolas dzīves ārējā atribūtika: skolas soma, penālis, burtnīcas u.c.;
- vēlme iegūt jaunus draugus;
- vēlme mācīties, uzzināt ko jaunu;
- vajadzība pēc jauniem iespaidiem, vides maiņa.

Ja bērns nav gatavs skolēna sociālajai lomai, tad var izrādīties grūti iekļauties jaunā vidē. Šādi skolēni mācīsies, ja viņiem tas liksies interesanti. Ir bērni, kuri nevēlas iet uz skolu. Par iemeslu tam varētu būt, piemēram, bērna baidīšana ar skolu. Tā, piemēram, kautrīgam, par sevi nepārliecinātam bērnam, pēc pūlēm lasītprasmes apmācībā izteiktās frāzes — „Kā Tu iesi uz skolu, jo tu taču nespēj 2 burtus savilkt kopā!” vai arī „Nekas, nekas, gan jau skolā Tevi izmācīs!”, nereti var radīt nemieru, pat zināmas bailes par nākotni, par dzīvi skolā. Pareizāk būtu bērnam sniegt patiesu informāciju par skolu, paust pozitīvu attieksmi pret to. Veidojot priekšstatu par skolu, noder vecāku atmiņas par pašu skolas gaitām - mīļākajiem skolotājiem, fotogrāfiju apskatīšana, televīzijas pārraižu apspriešana, pasaku un sakāmvārdu lasīšana, kur tiek izceltas zināšanas kā vērtība.

Ieteikumi:
• Piedāvājiet bērnam uzzīmēt kādu viņš iztēlojas skolu, skolotāju. Pēc zīmējuma pārrunājiet par skolu, draugiem. Iespējams, bērnam radīsies jautājumi, uz kuriem būs iespējams tūlīt pat arī atbildēt.
• Pārdomājiet, kas mājās tiek runāts par skolu. Pat, ja ģimenē ir jau kāds skolēns, kuram varbūt šobrīd mazliet neveicas, topošā skolēna klātbūtnē, neizsakiet negatīvas piezīmes.
• Atcerieties, tas ko bērns dzird par sevi, ir nozīmīgi viņa pašvērtējuma izveidē.
• Bērnam ir svarīgs vienaudžu pozitīva novērtējums.
• Ievērojiet bērna veiksmes un centienus, tas palīdzēs viņam justies stipram, varošam.
• Nesalīdziniet sava bērna panākumus ar citiem bērniem, tāpat arī nenopeliet citu bērnu paveikto viņa klātbūtnē.
• Māciet bērnu tīri praktiskām lietām — kā šņorēt kurpes, pogāt pogas, klāt gultu. Šīs prasmes „neatnāk” pie bērnam tāpat vien, tāpēc, ka viņš jau ir pietiekami liels vai redzējis, kā to dara citi. Tās ir jāmāca, jāparāda, bet nedariet to steigā, dusmās.

Intelektuālā gatavība
Intelektuālā gatavība nebūtu jāuztver kā bērna lasīt vai rakstīt prasme. Ar to saprot bērna vārdu un noteiktu zināšanu krājumu, vispārēju likumsakarību izpratni. Tiek izvērtēts izziņas procesu attīstības līmenis. Bērna intelektuālo gatavību sekmē regulāras, gribētos teikt arī kvalitatīvas nodarbības. Tās iemāca bērnam klausīties un izteikt savas domas, iemāca koncentrēties uz kādu noteiktu darbu un to pabeigt. Caur tām tiek attīstīta, piemēram, smalkā roku muskulatūra, telpiskā orientācija, ritma izjūta. Liela nozīme ir bērna runai. Kļūdas runā bieži vien ir iemesls gramatikas kļūdām.

Ieteikumi
• Runāt ar bērnu skaidri, „nepazaudējot” vārdu galotnes, skaņas.
• Īpaši skaidri izrunājiet bērnam nezināmus vārdus.
• Attīstiet bērnam izziņas vajadzību. Pastaigājoties un darbojoties kopā ar bērnu ir iespējams aplūkot lietas un parādības, mēģināt meklēt kopīgo un atšķirīgo dabā. Ir iespējams apspriest redzēto.
• Klausieties bērnu.
• Veltiet laiku spēlēm. Sen zināmā spēle „Še tev dālderis pērc ko gribi , nesaki ne jā ,ne nē”, bērnam māca skolā noderīgas lietas – paturēt prātā vairākas instrukcijas, uzdot jautājumus, veicina iekšējās runas attīstību u.c.
• Lasiet pasakas un citas bērniem domātās grāmatas, skatieties grāmatas ar bildēm. Tas mācīs bērnu gan klausīties, gan paplašinās vārdu krājumu, līdz ar to būs vieglāk uztvert verbālo informāciju.
• Esiet piemērs bērnam. Lai bērns redz, ka arī Jūs lasiet grāmatas, žurnālus, avīzes.
• Brīžos, kad nav laika lasīt grāmatu, var piedāvāt jau gatavas kasetes ar pasaku ierakstiem, dziesmām u.c. Iespējams, ka bērns tās vēlēsies klausīties atkārtoti.
• Atbalstiet bērna vēlmi uzdod jautājumus.

Bērnam ir svarīgs un nepieciešams ģimenes atbalsts. Rūpējoties par sava pirmklasnieka psihisko veselību, jums parādīsies daudz iespēju būt vērīgiem un nepieciešamības gadījumā laicīgi reaģēt. Ar to vien jau var doties uz skolu. Kopā ar bērnu Jums iesākas jauns un interesants dzīves posms. Baudiet to! Un atcerēsimies, ka bērns uz skolu dodas ne tikai mācīties, bet arī dzīvot!