Vai mūsu bērni izaugs gudri? Robi izglītības sistēmā

Izglītības sistēma izved mammu no pacietības

Man ir divi bērni, kas mācās pirmajā klasē un otrajā klasē. Puika mācās otrajā klasē, un viņu zināmā mērā varētu uzskatīt par "ledlauzi". Kad viņš mācījās pirmajā klasē, nereti sēdējām pie mājas darbiem pat līdz 23:00. Protams, te jāņem vērā arī viņa raksturs. Māsa to visu vēroja un izdzīvoja līdzi, un daudz ko apguva klausoties. Bet atgriezīsimies pie pacietības. Tās zināšanas, ko prasa no mazajiem bērniem dažkārt ir pielīdzināmas 80-to, 90-to gadu trešās un ceturtās klases līmenim. Es, protams, saprotu, ka dzīve nestāv uz vietas. Tad ir vēl viena lieta, par kuru reizēm ir pārņēmis sašutums un tas ir par to, kā bērnus māca domāt. Piemēram, mājasdarbs matemātikā. Redzu uzdevumu un domu ko tas sevī slēpj. Tad nu es pēc savas saprašanas pūlos bērnam izskaidrot uzdevuma būtību, bet izrādās nepareizi. Jēga pareiza, bet izskaidrojums šodien jau cits. Atvaino, Izglītība, mamma dienā bija darbā nevis skolā, un tādējādi nedzirdēja šodienas skaidrojumu. Pamazām jau tos pārpratumus nokārtojam, jo bērniem jāaug un jāmācās. Tāda ir mana salīdzinoši mazā pieredze tagadējā izglītībā. Kā nekā esam iesācēji.

Strādājošā mamma

Visiem ir zināms, ka šeit skolotājiem ir salīdzinoši ļoti mazas algas, liels darba apjoms, kuru skolotājs nespēj padarīt skolā un nes mājās, toties darbā var iekārtoties samērā ātri 

Latvijas un Anglijas izglītības sistēmas vērtē skolotāja 

Vēlos pastāstīt par savu pieredzi, strādājot divās dažādās valstīs par skolotāju. Latvijā darbu sāku kā pamatskolas un vidusskolas latviešu valodas skolotāja. Visiem ir zināms, ka šeit skolotājiem ir salīdzinoši ļoti mazas algas, liels darba apjoms, kuru skolotājs nespēj padarīt skolā un nes mājās (burtnīcu labošana, gatavošanās stundām, plānu rakstīšana utt.), toties darbā var iekārtoties samērā ātri (ja, protams, ir vakance). Anglijā viss ir pilnīgi savādāk. Lielbritānijā visiem skolotājiem ir pilnīgi vienāda slodze, jo visā valstī stundas sākas un beidzas vienā un tajā pašā laikā visām klašu grupām. Klasē skolotājam ir viens vai divi asistenti, kas parasti strādā ar tiem bērniem, kas kaut ko nesaprot. Dienā kontaktstundas ir 5, vēl divas tiek dotas, lai sagatavotos nākamajai dienai. Tā, ka skolotājs atrodas skolā, par to viņam maksā, bet faktiski tā ir viņa darīšana, vai viņš gatavojas stundām vai dara ko citu. Skolotāja darbs te ir prestižs un alga ir laba - apmēram 90 līdz 150 mārciņām dienā iesācējiem. Materiālais nodrošinājums ir lielisks, katrā klasē ir interaktīvā tāfele, katram skolotājam tiek uzdāvināts savs portatīvais dators darba vajadzībām. Toties darbā iekārtoties ir samērā grūti. Anglijā ir speciālas skolotājiem domātas aģentūras caur kurām var iekārtoties kādā skolā. Lai iekārtotos skolā kaut vai par apkopēju, ir vajadzīga izziņa par to, ka nav nekādu ar likumu saistītu pārkāpumu un, ka neesi pedofils un seksuālā orientācija ir pareiza. Tāpat ir jāparaksta līgums, kurā viens no punktiem ir minēts, ka nedrīksti ar skolēnu atrasties klasē viens pret vienu. Tas tiek darīts skolotāja drošības dēl, jo valstī ir liela skolēnu patvaļa un, ja skolēns pasniedzēju apmelos, ticēs skolēnam. Tāpēc ir vajadzīgs liecinieks - skolotāja asistents. Ja darbinieks sevi ir labi "parādījis", tad skola slēdz pastāvīgu līgumu ar darbinieku. 

Kas attiecas uz skolēniem. Latvijā ir daudz augstāks izglītības līmenis nekā Anglijā, bērni aug daudz gudrāki, attīstītāki, intelektuāli bagātāki, bet arī daudz noslogotāki. Lielbritānijā māca savādāk. Briti uzskata, ka visi gudri nevar būt, bet profesijai ir jābūt, tāpēc visa izglītības sistēma ir balstīta uz šāda principa. Skolā atzīmju nav, mājas darbi tiek uzdoti tikai nedēļas nogalēs un maz, vai nemaz. Skolēni nav noslogoti, pēc skolas viņiem ir brīvais laiks. Vairākums priekšmetu bērnu sagatavo tieši dzīvei. Pamatskolas beigās (apmēram 13, 14 gadu vecumā) bērnam tiek piedāvāta profesijas apguves iespēja koledžā, ja viņam labi veicas, tiek piedāvāta arī prakses vieta. Līdz ar to skolēnam, beidzot skolu, būs arī profesijas apguve un darba pieredze. Skolā darbojas arī bonusu sistēma. ja skolēns ir labi mācījies un uzvedies, tad semestra beigās viņam tiek dotas dažādas dārgas dāvanas (pat portatīvais dators), ceļojums uz izklaides un atrakciju parku u.c.

Skolotāja Inga

Latvijā ir daudz augstāks izglītības līmenis nekā Anglijā, bērni aug daudz gudrāki, attīstītāki, intelektuāli bagātāki, bet arī daudz noslogotāki

Pozitīvs omītes stāsts

Es esmu omīte un skolas laiks man saistās ar padomju laiku skolu. Nebija man skolas forma, jo nebija naudas, bet vairāk par visu atmiņā pārliecība, ka no skolotāja ir atkarīgs viss vai gandrīz viss. Ja mainījās skolotājs, tā bija traģēdija, ja viņš mācību vielu vairs nepaskaidroja tik saprotami, kā to darīja iepriekšējais, negribējās vairs iet uz skolu, jo netiku līdzi, nesapratu, nebija arī tādas konsultācijas, kurās gūt papildus skaidrojumus. 7.klasi beidzu kā teicamniece, bet viegli negāja. Mans mazdēliņš mācās pamatskolā "Rīdze", uz skolu iet ar prieku, jo viņam tiešām patīk, izņemot tās reizes, ja kāds nodarījis pāri. Aizbraucām (dzīvojam Liepājā) uz omīšu un opīšu pasākumu. Nu, bijām ļoti pārsteigti par to lielo darbu, ko skolotāji bērnos iegulda. Katrs bērns bija gatavojis apsveikuma kartiņu, priekšnesumu (individuālu), viss notika tādā mīļā gaisotnē, ka ne vienu reizi vien notecēja pa asariņai. Lielākais pārsteigums gaidīja zālē, kad skolotājas uzstājās kopā ar bērniem: gan dziedāja, gan dejoja tautas dejas. Nu atlika vien izdvest: "Mūsu laikos gan tā nebija!"

Skolā var apmeklēt visdažādākos pulciņus, bērnus ved uz Ķīpsalas peldbaseinu - saorganizēja vecāku dežūras, lai tas būtu iespējams. Šoruden klases audzinātāja katram savam audzēknim dāvāja pašas gatavotu zemeņu ievārījumu! Cik tur ogu, cukura un darba! Viņa mīl savus audzināmos, tas redzams ar neapbruņotu aci! Visā šajā skrējienā klāt ir skolas direktore, kas arī dzied kopkorī. Ai, aizmirsu piebilst, ka šie zeperi jau paspēja piedalīties dziesmu svētkos! Paldies šiem krietnajiem cilvēkiem!

Omīte Dzintra

Lai gan es eju trešajā kursā, daudzi skolotāji aizvien nezina, kā mani sauc, kaut gan māca mani jau trīs gadus!

Pasniedzējs neatceras pat 3. kursa studentes vārdu!

Es uzskatu, ka Latvijā ir diezgan daudz skolu, kur bērni, var iegūt izglītību, gan dzīves pieredzi. Manuprāt, skolas, kurās bērni un viņu vecāki ir apmierināti, ir tās, kur skolnieku skaits skolā nepārsniedz 200. Manā pamatskolā mācījās apmēram 120-130 skolnieki, kuri skolas laikā iepazina viens otru un visus skolotājus, un ieguva daudz labus draugus. Mazām skolām ir tā privilēģija, ka katram skolniekam tiek pievērsta individuāla pieeja, un par katru no skolniekiem tiek rūpēts, kā par saviem bērniem. Mazās skolās visi grib izcelties, un visiem ir dota šāda iespēja katrā no priekšmetiem. Manuprāt, skolotājiem ir daudz vienkāršāk, ja klasē ir maksimums 18 skolnieku, jo tādējādi skolotāja spēj pievērst uzmanību katram skolniekam, un ar katru izveidot sava vaida savstarpēju sadarbību.

Mācoties skolā, kurā ir vidēji 2000 skolnieku, es to saprotu, jo, lai gan es eju trešajā kursā, daudzi skolotāji aizvien nezina, kā mani sauc, kaut gan māca mani jau trīs gadus! Daudzi no maniem sola biedriem ir ļoti klusi, un viņiem ir bail izteikt savu viedokli klases priekšā, pat mazas kompānijas priekšā! Mazajās skolās atkal ir tā, ka katru izsauc klases priekša liek lasīt dzejoļus, un tādējādi, viņā zūd šaubas par savu nedrošību publikas priekšā, un cilvēks kļūst atvērtāks, un vēlāk arī biežāk iesaistās diskusijās, arī ar svešiem cilvēkiem. Es zinu, ka es mazliet palielīju mazās skolas, bet tās ir manas domas, kādām jābūt pamatskolām, lai bērns nākotnē, būtu spējīgs pilnvērtīgi un droši mācīties un dzīvot tālāk!

Studente Nensija

Studente lepna par savu augstskolu

Esmu Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistrantūras studente un vēlos dalīties savā pieredzē par izglītības kvalitāti, studiju laikā iegūto. Par Latvijas Lauksaimniecības universitāti ieguvu daudz un pozitīvas atsauksmes jau mācoties vidusskolā. Līdz ar to, draugu mudināta, devos stāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē Sociālo zinātņu fakultātē Iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru programmā, kuru beidzot ieguvu arī bakalaura grādu. Par šo programmu varu teikt tikai to pozitīvāko, jo tā dod iespējas pēc tam iegūt labi atalgotu darbu diezgan daudzās sfērās, jo studiju laikā iemācītais un iegūtais aptver ļoti plašu dažādu zinātņu loku. Līdz ar to, šo programmu ieteiktu izvēlēties tiem studentiem, kuri vēl tā īsti nezina, kāda nozare viņiem liekas saistošāka, un vēl nezina ko tieši gribētu studēt.

Studiju laikā arī bija iespēja piedalīties dažādos starptautiskos projektos, izmantot apmaiņas programmas, kas paplašina studenta dzīves loku, un varu teikt, ka vajag tikai „rakt”, un arī Tu tiksi kādā no apmaiņas programmām. Studējot iestāžu un ārējo sakaru programmā ieguvu daudz labus draugus, studiju biedrus, pasniedzējus, uz kuriem var paļauties un vienmēr zini, ka tiksi atbalstīts, kā arī labu pieredzi, kas noder turpmākajai izaugsmei! Un lai šo izaugsmi turpinātu, izvēlējos turpināt studijas maģistrantūrā ekonomikas fakultātē, kurā noteikti ieteiktu stāties tiem studentiem, kuri tiešām zina, ka ekonomika ir viņu "sauciens" un tā viņiem patiešām noderēs turpmākajās gaitās.

Un visbeidzot gribās teikt ne velti LLU tiek dēvēta par Latvijas Labāko universitāti, kurā ieteiktu studēt ikvienam Latvijas studentam, kurš ir gatavs mesties īstā studentu pilsētā un īstā studentu universitātē.

Studente Iveta