Briti uzskata, ka visi gudri nevar būt... Kā skolēni mācās Lielbritānijā
Latvijā darbu sāku kā pamatskolas un vidusskolas latviešu valodas skolotāja. Visiem ir zināms, ka šeit skolotājiem ir salīdzinoši ļoti mazas algas, liels darba apjoms, kuru skolotājs nespēj padarīt skolā un nes mājās (burtnīcu labošana, gatavošanās stundām, plānu rakstīšana utt.), toties darbā var iekārtoties samērā ātri (ja, protams, ir vakance).
Anglijā viss ir pilnīgi savādāk. Lielbritānijā visiem
skolotājiem ir pilnīgi vienāda slodze, jo visā valstī stundas sākas
un beidzas vienā un tajā pašā laikā visām klašu grupām. Klasē
skolotājam ir viens vai divi asistenti, kas parasti strādā ar tiem
bērniem, kas kaut ko nesaprot. Dienā kontaktstundas ir piecas, vēl
divas tiek dotas, lai sagatavotos nākamajai dienai.
Tā kā skolotājs atrodas skolā, par to viņam maksā, bet faktiski tā
ir viņa darīšana, vai viņš gatavojas stundām vai dara ko citu.
Skolotāja darbs te ir prestižs un alga ir laba – apmēram 90 līdz
150 mārciņām dienā iesācējiem. Materiālais nodrošinājums ir
lielisks, katrā klasē ir interaktīvā tāfele, katram skolotājam tiek
uzdāvināts savs portatīvais dators darba vajadzībām.
Toties darbā iekārtoties ir samērā grūti. Anglijā ir speciālas
skolotājiem domātas aģentūras caur kurām var iekārtoties kādā
skolā. Lai iekārtotos skolā kaut vai par apkopēju, ir vajadzīga
izziņa par to, ka nav nekādu ar likumu saistītu pārkāpumu un, ka
neesi pedofils. Tāpat ir jāparaksta līgums, kurā viens no punktiem
ir minēts, ka nedrīksti ar skolēnu atrasties klasē viens pret
vienu. Tas tiek darīts skolotāja drošības dēļ, jo valstī ir liela
skolēnu patvaļa un, ja skolēns pasniedzēju apmelos, ticēs skolēnam.
Tāpēc ir vajadzīgs liecinieks – skolotāja asistents. Ja darbinieks
sevi ir labi "parādījis", tad skola slēdz pastāvīgu līgumu ar
darbinieku.
Vidusskolā pat ir tāds priekšmets kā "Child developement", kur māca visu par bērna kopšanu, attīstību, ģimenes dzīvi un citiem jautājumiem.
Kas attiecas uz skolēniem, Latvijā ir daudz augstāks izglītības
līmenis nekā Anglijā, bērni aug daudz gudrāki, attīstītāki,
intelektuāli bagātāki, bet arī daudz noslogotāki. Lielbritānijā
māca savādāk.
Briti uzskata, ka visi gudri nevar būt, bet profesijai ir jābūt,
tāpēc visa izglītības sistēma ir balstīta uz šāda principa. Skolā
atzīmju nav, mājas darbi tiek uzdoti tikai nedēļas nogalēs un maz
vai nemaz. Skolēni nav noslogoti, pēc skolas viņiem ir brīvais
laiks. Skolā ir citi mācību priekšmeti, piemēram, PSHE, ASDAN,
Science (priekšmets, kurā pamatskolas klasēs ir apkopota galvenā
informācija no ķīmijas, fizikas un bioloģijas) u.c. Vairākums
priekšmetu bērnu sagatavo tieši dzīvei. Vidusskolā pat ir tāds
priekšmets kā "Child developement", kur māca visu par bērna
kopšanu, attīstību, ģimenes dzīvi un citiem jautājumiem.
Pamatskolas beigās (apmēram 13, 14 gadu vecumā) bērnam tiek
piedāvāta profesijas apguves iespēja koledžā. Ja viņam labi veicas,
tiek piedāvāta arī prakses vieta. Līdz ar to skolēnam, beidzot
skolu, būs arī profesija un darba pieredze. Skolā darbojas arī
bonusu sistēma. ja skolēns ir labi mācījies un uzvedies, tad
semestra beigās viņam tiek dotas dažādas dārgas dāvanas (pat
portatīvais dators), ceļojums uz izklaides un atrakciju parku
u.c.
Skolotāja darbs te ir prestižs un alga ir laba – apmēram 90 līdz 150 mārciņām dienā iesācējiem.
Rezumējot visu iepriekš teikto, var secināt, ka Latvijas
izglītības sistēmas plusi ir:
1) labs zināšanu līmenis,
2)skolotāju entuziasms.
Mīnusi:
1) skolēnu un skolotāju lielā noslogotība,
2) zemais atalgojums un sabiedrības nosodījums, ja kaut kas nesanāk
tā kā vajag, jo šis nav prestižs darbs Latvijā,
3) daudzos mācību priekšmetos ir ļoti daudz liekā, kas bērnam
dzīves laikā nebūs vajadzīgs.
Lielbritānijas skolu plusi ir :
1) labs atalgojums un bonusu sistēma skolēniem,
2) mācību priekšmeti ir orientēti uz praktiskām lietām un
dzīvi,
3) sagatavo skolēnus praktiskajai dzīvei, nodrošinot tos ar
specialitāti un darba pieredzi.
Mīnusi:
1) skolēnu visatļautība,
2) zemais zināšanu līmenis.