Vai manam bērnam grūta galva?

Vai tiešām grūta galva?
Līdzīgas situācijas iespējamas, mācoties reizrēķinu vai citu materiālu, kas prasa informāciju iegaumēt, saglabāt un vajadzīgā brīdī izmantot. Šādiem gadījumiem atkārtojoties, vecāki nereti nospriež, ka viņu bērnam ir grūta galva, un sāk izmantot dažādus paņēmienus, lai šo „trūkumu” novērstu. Tomēr ļoti svarīgi vecākiem ir saprast un pieņemt, ka dažādiem bērniem (ja ģimenē ir vairāki bērni, starp radu bērniem un pašu bērnības pieredzi) ir pieļaujamas atšķirības iegaumēšanā.

Dažiem tiešām pietiek dzejolīti izlasīt divas reizes un viss paliek prātā, citam vajadzīga sistemātiska un ilgstoša, mehāniska atkārtošana, tā saucamā „iekalšana” — katrs gadījums ir individuāls, un katrs izmanto sev pieņemamus paņēmienus, kurus nav iespējams iedalīt pareizajos vai nepareizajos, labajos vai sliktajos. Vecākiem uzmanība jāpievērš tad, ja bērns līdz šim ir spējis labi iegaumēt dažādus materiālus, bet kādā laika posmā novērojamas pārmaiņas — reizrēķins aizmirstas, dzejolītis sajūk vai atmiņā palikusi tikai daļa no iegaumējamā materiāla. Visbiežāk tās ir noguruma un pārpūles vai kādu pārdzīvojumu sekas, tāpēc būtu nelietderīgi un pat kaitīgi bērnu mudināt uz ilgāku un rūpīgāku mācīšanos, kas situāciju tikai pasliktinātu.

Vecākiem uzmanība jāpievērš tad, ja bērns līdz šim ir spējis labi iegaumēt dažādus materiālus, bet kādā laika posmā novērojamas pārmaiņas — reizrēķins aizmirstas, dzejolītis sajūk vai atmiņā palikusi tikai daļa no iegaumējamā materiāla.

Kā palīdzēt?
Ja tomēr vecāki nonākuši pie secinājuma, ka bērnam ir nepieciešams ilgāks laiks, lai kaut ko iemācītos, kā arī iegaumētais materiāls nav īpaši noturīgs — tas atmiņā saglabājas daļēji vai arī aizmirstas pēc neilga laika, iespējams, nepieciešams izmantot kādu no šiem paņēmieniem, lai uzlabotu un trenētu bērna atmiņas spējas:

•     Mācieties kopā, izdomājiet un skaitiet nelielus dzejolīšus, pantiņus, kuri ir īsi, atraktīvi un ar atskaņām: „Priekšā bija māja, iekšā kādu rāja…” Veidojiet dažādas rīmes, vārdus ar atskaņām, vārdu spēles: „Kaķis–zaķis, Jānis–bānis–čukčukbānis.”

•     Spēlējiet kopā dažādas atcerēšanās spēles, piemēram, novieto priekšā dažādus priekšmetus, bērns tos aplūko, iegaumē un aizgriežas, tad kādu priekšmetu noņem — bērnam jānosauc gan pazudušais priekšmets, gan arī (neskatoties) pārējie priekšmeti. Vēl, piemēram, iztēloties un izskaitīt, cik mājai ir logu, cik klasē solu, cik un kādas mācību burtnīcas un grāmatas ir bērna skolas somā utt. Iespējams iegādāties arī dažādas galda spēles, kas trenē bērna atmiņu un uzmanību.

•     Izmantojiet iztēli iegaumēšanas laikā — tas ir paņēmiens, kad tiek izmantoti vizuālie tēli, nevis tikai mehāniski vārdi. Piemēram, par katru dzejoļa rindiņu vai pat atsevišķu vārdu tiek uzzīmēts neliels zīmējums, objekts, ko vēlāk uzlūkojot vieglāk atcerēties arī ar to saistītos vārdus.

•     Mācoties garāku dzejoli vai reizrēķinu, ieteicams to sadalīt īsākos posmos — tagad tikai vienu pantiņu, tagad tikai vienu skaitļu stabiņu; iemācoties kaut ko ātrāk (un salīdzinoši vieglāk), bērnos rodas azarts un vēlme turpināt, nevis bezpalīdzība un vēlme izvairīties.

•     Atkārtošana — visticamāk, ka daži materiāli būs ik pa laikam jāatkārto, tikai tā iespējams nodrošināt, ka tas saglabāsies atmiņā ilglaicīgi. Savukārt atkarībā no materiāla emocionālā satura, vizuālās informācijas un citiem ietekmējošiem apstākļiem kaut ko cilvēks spēj atcerēties turpat visu mūžu, kādu daļu iegaumē un pēc kāda laika aizmirst, un tas ir tikai normāli.

Ja vecāku sirds tomēr ir nemierīga par savas atvases iegaumēšanas spējām vai arī jau novērojuši kādas būtiskas atmiņas spēju svārstības, ieteicams konsultēties ar psihologu, lai pārliecinātos, vai bērnam nav kādi mācīšanās traucējumi — neiroloģiski traucējumi, kas ietekmē spēju saprast, atcerēties vai lietot informāciju, vai arī kādi citi atmiņu un iegaumēšanu ietekmējoši cēloņi. Kopīgā mācīšanās traucējumu iezīme — bērniem ir raksturīga neatbilstība starp normālu vai pat augstu intelektu un vājām sekmēm vai vājākām sekmēm, nekā tas būtu sagaidāms ar šādu intelektu.

Bet pārāk centīgajiem vecākiem draudzīgs ieteikums un aicinājums — visu nav iespējams atcerēties perfekti — vai varat noskaitīt bērnības dzejolīti „Mazs zaķīt’s, mazs kaķīt’s uz ceļa satikās”?

Autore: Laila Kalniņa, trīs bērnu māmiņa un psiholoģe