Mazo klašu skolēnus vairs nevarēs atstāt otrgadniekos

Jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) neesot "īpaši priecīgs" par pašu otrgadības ideju, raksta “Diena”. Viņaprāt, ja skolēns paliek uz otru gadu, tas liecina par pedagoģiskās pieejas izgāšanos, un likt skolēnam vēlreiz darīt to pašu, esot bezjēdzīgs risinājums.

IZM plāno izmaiņas, kas noteiktu, ka 1.-4.klasē uz nākamo klasi pārceļ visus skolēnus, izņemot īpašus gadījumus, stāsta atbildīgais IZM ierēdnis Edgars Grīnis. "Īpašie gadījumi" nozīmētu, ka skolotājiem jāanalizē skolēna attīstība, sekmes citos mācību priekšmetos un sasniegumu dinamika, jāpieaicina vecāki, un tikai tad, ja citu risinājumu nav, skolēnu var atstāt uz otru gadu. Ja skolēns kādā priekšmetā iegūs nesekmīgu atzīmi, viņam būs vasaras darbi un pēc tiem jākārto pārbaudījums. Ja nenokārtos arī to, skolai būs jāizstrādā individuālais plāns, kā tā ar skolēnu strādās, lai robus mācībās aizlāpītu. Tā IZM palielināšot spiedienu, lai bērna problēmas mācībās novērstu laikus.

Pērn par 41% pieaudzis uz otru gadu atstāto pirmklasnieku skaits, kas liecinot par izglītības sistēmas represivitāti un ka tā nespēj pielāgoties atšķirīgiem bērnu spēju līmeņiem.

Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro norāda uz starptautiskiem pētījumiem, kuros secināts - atstāšana uz otru gadu nedod pozitīvu ietekmi uz skolēnu mācību sasniegumiem.
Latvijas Disleksijas biedrības valdes vadītāja Eva Birzniece akcentē, ka esot valstis, piemēram, Dānija un Norvēģija, kurās skolēnus vispār nedrīkst atstāt uz otru gadu. Somijā skolēna nepārcelšana nākamajā klasē iespējama tikai īpašos gadījumos, un, ja līdz tam ir nonākts, bērns atkārtotajā gadā saņemot "karalisku individuālu apmācību".

Speciālistu teiktais liecina, ka skolēnu nepārcelšanai nākamajā klasē esot dažādi iemesli. Dažiem skolēniem palikšana uz otru gadu esot sods. Neoficiāli dzirdēts, ka atsevišķās lauku skolās skolēnu atstāšana uz otru gadu esot "izdzīvošanas stratēģija", kas palīdz risināt skolēnu skaita problēmas pēc "nauda seko skolēnam" principa ieviešanas.

Otrgadības ieguvums skolēnam var būt skolotāja maiņa - veiksmīgākajos gadījumos, tiekot pie labāka pedagoga, bērns var iegūt jaunu identitāti, saka izglītības vadības zinātniskā grāda pretendente Solvita Lazdiņa. Taču, ja skolēnam nemainīs priekšstatu, ka "es jau tāpat nevaru izdarīt", ne otrajā, ne trešajā gadā vienā un tajā pašā klasē nekas nemainīsies, piebilst eksperte.

Skolotāji "gandrīz lūdz, lai ļauj atstāt uz otru gadu 1.klasē". Taču IZM esot pētījusi statistiku, un neesot taisnība, ka, paliekot uz otru gadu 1.klasē, skolēniem pēc tam labāk sokas mācībās.

Turklāt otrgadības lielais lāča pakalpojums ir skolēnu sociālās atstumtības veicināšana, izriet no Birznieces teiktā. Šajā ziņā liela ir klašu audzinātāju loma - labie piemēri, kad skolēni izkārpījušies no nesekmības purva, bieži vien tiek skaidroti ar to, ka klases audzinātājs viņus ir izvilcis, stāsta Lazdiņa. Skolēna sekmes var būtiski uzlaboties, ja viņš nonāk klasē, kurā skolēni lielāku nozīmi pievērš mācībām.

Vērtējot IZM ieceri, Lazdiņa norāda, ka nav skaidrs IZM pamatojums - kāpēc tā attiecas tikai uz 1.-4.klašu skolēniem. No 5. līdz 9.klasei skolēnus arī turpmāk varēs pārcelt, ja viņi būs nopelnījuši ne vairāk kā vienu zemu vērtējumu, savukārt vidusskolas klasēs - tikai sekmīgos, apliecina Grīnis.

Lazdiņa gan norāda - viņasprāt, palikšana uz otru gadu skolēniem vecākajās klasēs ir ne mazāk traumējoša kā pirmajās, iespējams, pat vairāk. Arī Birzniece norāda, ka vajag atteikties no otrgadības vispār. Viņa uzsver, ka pērn par 41% pieaudzis uz otru gadu atstāto pirmklasnieku skaits, kas liecinot par izglītības sistēmas represivitāti un ka tā nespēj pielāgoties atšķirīgiem bērnu spēju līmeņiem.

IZM par iecerētajām izmaiņām esot informējusi izglītības pārvaldes un ļoti noraidošu attieksmi neesot saņēmusi. Tikai skolotāji "gandrīz lūdz, lai ļauj atstāt uz otru gadu 1.klasē", stāsta Grīnis. Taču IZM esot pētījusi statistiku, un neesot taisnība, ka, paliekot uz otru gadu 1.klasē, skolēniem pēc tam labāk sokas mācībās.
 

Avots: www.kasjauns.lv