Kādēļ ar bērniem un pusaudžiem jārunā par seksu

Jautāti, kas viņus attur brīvi aprunāties ar atvasēm par seksu, vecāki visbiežāk atbild, ka viņiem ir neērti. Kauns. Kādam citam tas šķiet neētiski — nu, kā es tagad ar savu bērnu runāšu par TO? Izrādās, tas, vai un kā vecāki ar bērniem pārrunā seksa jautājumus, atkarīgs no vecāku pašu attieksmes pret seksu.

Bērniem jāzina, ka vecākiem ir sekss
Ja meita mātei var pajautāt zupas vai tortes recepti, kāpēc lai viņa nevarētu ar mammu aprunāties arī par to, kā nodarboties ar seksu? Ja mātei seksualitāte ir vērtība un viņa savā seksuālajā dzīvē ir apmierināta, kāpēc lai viņa nedalītos savā pieredzē ar meitu? Kāpēc ierādīt dēlam, kā skaldīt malku vai ēvelēt dēli ir ētiski, bet parādīt, kā pareizi uzvilkt prezervatīvu, — nav? Tas būtu tikai normāli, ja tēvs iemācītu dēlam, kā kopt dzimumorgānus, kā pasargāt sievieti no nevēlamas grūtniecības, slimībām un tamlīdzīgi.

Ja meita mātei var pajautāt zupas vai tortes recepti, kāpēc lai viņa nevarētu ar mammu aprunāties arī par to, kā nodarboties ar seksu?

Ģimenē par seksu ir jārunā. Bērniem jāzina, ka vecākiem ir sekss, un tas nenozīmē, ka tētim un mammai jāķeras pie paraugdemonstrējumiem. Pastāstiet bērniem — jā, mums ir sekss, un tā ir vecāku privāta lieta, kas notiek guļamistabā. Baidīties un uztraukties, ka bērni zina — mums ir sekss, ir lieki. Kaut kādas seksuālas aktivitātes bērnu klātbūtnē notiek tāpat — vecāki izrāda viens otram jūtas sabučojoties, skūpstoties vai apkampjoties. Tā var būt ikdienišķa buča satiekoties un atvadoties, bet tas var būt arī intīmāks apskāviens. Protams, nevajadzētu pārkāpt robežas, bērnu priekšā atklāti nodarbojoties ar seksu. Taču visādi citādi savstarpējā mīļuma izpausme ir pat ļoti vēlama, jo jau kopš mazotnes nostiprina bērnos veselīgu attieksmi pret seksualitāti un tās izpausmēm.  

Seksu noliegt nedrīkst
Nevajag krist panikā, ja bērns, kurš par seksu iepriekš neko nav dzirdējis, uzskrien virsū vecākiem vai vecvecākiem, kad viņi mīlējas. Pavisam mazam bērnam sekss neko neizsaka. Viņš reaģēs tā, kā reaģēs vecāki. Ja nobīsies vecāki, nobīsies arī bērns. Redzētais bērnā neizraisa psiholoģisku traumu. Nelabvēlīgas sekas drīzāk atstās redzētā noliegšana un atgrūšana — ja bērnam neko par to nestāsta, viņš nejūtas vērtīgs vai uztver seksu kā ko netīru un aizliegtu. Mierīgi paskaidrojiet, ka mīlat viens otru un sekss ir mīlestības fiziska izpausme — veids, kā tētis un mamma viens otru samīļo.

Ja bērns ir nobijies no seksa laikā izdzirdētajām skaņām vai pozas un domā, ka tētis dara pāri mammai (vai otrādi), paskaidrojiet, ka tētis un mamma priecājas. Bērni taču arī spiedz, kad viņus rotaļājoties nogāž gar zemi un kutina.

Ja bērns ir nobijies no seksa laikā izdzirdētajām skaņām vai pozas un domā, ka tētis dara pāri mammai (vai otrādi), paskaidro, ka tētis un mamma priecājas. Bērni taču arī spiedz, kad viņus rotaļājoties nogāž gar zemi un kutina. Runā ar bērniem viņiem saprotamā valodā. Ja vecākiem ar bērniem ir normāla saskarsme, viņi taču arī dauzās un čubinās, tas viss ir dabiski, un bērns to sapratīs. Nekādā gadījumā nevajag bērnu dzīt prom un rāt, izraisot viņā vainas izjūtu. Jo vecāki ir tiešāki, runājot par dzimumdzīvi, jo bērniem ir vienkāršāk pieņemt to kā normālu dzīves sastāvdaļu. Bērnam nav būtiski zināt par seksu detaļās. Svarīgāka par visu ir vecāku attieksme — vai tā ir pozitīva vai nav, vai viņi par seksu runā mierīgi un atklāti vai izvairīgi un nelabprāt.


Konsultēja Arturs Šulcs, attiecību konsultants