Ko iesākt, ja pusaudža izdarības tracina?

„Es viņai neko nevaru pateikt – uzreiz kliedz,” nesen man sūrojās kāda pusaudža mamma. „Psiho, visu laiku psiho,” nosodoši teica kāda cita mamma. „Vai Jūs tiešām domājat, ka jūsu bērni pasaulē ieradušies, lai jums ieriebtu?” atļāvos situāciju komentēt.

Ja ar pusaudzi izveidojušās konfliktējošas attiecības, pajautā sev: „Vai es pietiekami daudz zinu par tīņu emocionālo attīstību un uzvedībai raksturīgo? Vai es pats kā bērns esmu saņēmis bezierunu mīlestību, maigumu un sapratni no savas ģimenes?”

Tu atnāc no darba pārguris, jāsteidz gatavot ēst un uzkopt māju, bet tavs pusaudzis vēl aizcērt durvis un pat negrasās aprunāties par dienas notikumiem. Ar asarām acīs Tu pārmet bērnam – es tevis dēļ visu daru, vai šī ir tava pateicība?! Tieši tāpēc vecākiem ir svarīgi zināt attiecīgajam vecumam raksturīgo, piemēram, ka tīnis no ģimenes pieprasa daudz, bieži vien aizmirstot izrādīt par to pateicību. Bet nē, viņš nav nepateicīgs, vienkārši šajā vecumā pārāk aizņemts ar sevi, un tas ir normāli.

Mūsu sabiedrībā daudzi jo daudzi bērni nesaņem bezierunu mīlestību, un tas notiek no paaudzes paaudzē. Tādu mīlestību, kad bērns jūt – mani mīl vienkārši par to, ka esmu, nevis par kādiem nopelniem.

„Pieaugot bērnam, pieaug viņa ego, vēlme nepakļauties,” aicināta uz sarunu par pusaudžiem, man stāsta psihoterapeite Māra Taivane. Viņa teic, ka mūsu sabiedrības problēma ir tā, ka paši vecāki pusaudža gados dažādu apsvērumu dēļ nav saņēmuši pietiekami daudz mīlestības un atbalsta. Un tagad, kļūstot par pusaudža vecākiem un nostājoties ar viņu uz strīda takas, sanāk, ka satiekas nevis pusaudzis un vecāks, bet divi ietiepīgi pusaudži. „Šādā sarunā kontakts neizveidojas. Sarunām vajadzētu notikt pusaudzis-vecāks līmenī, un gudrākajam, tas ir, pieaugušajiem, ir jāpiekāpjas,” skaidro M. Taivane. „Taču mūsu sabiedrībā daudzi jo daudzi bērni nesaņem bezierunu mīlestību, un tas notiek no paaudzes paaudzē.” Proti, tādu mīlestību, kad bērns jūt – mani mīl vienkārši par to, ka esmu, nevis par kādiem nopelniem – labām atzīmēm, glīti sakārtotu istabu. Un, ja vecāks pats šādu mīlestību nav saņēmis, tagad viņam nav, ko sniegt savam bērnam. Viņam nav resursu. Cilvēks var ieņemt augstu amatu un būt ar vairākiem augstākās izglītības diplomiem, taču bērna gados nesaņemtā mīlestība konflikta situācijā liek viņam uzvesties kā bērnam, pusaudzim.

Ieskicēšu dažas izdarības un rīcības versijas.

1. Strīda gadījumā tīnis apvainojas un klusē.
Tīņa uzvedības skaidrojums: pusaudzis var izvērst asu strīdu arī tad, ja izsaki mazmazītiņu kritiku. Atceries - tā ir vecumam tipiska iezīme, nevis vēršanās pret vecāku. Jo mazāk kritizēsi, jo labāk sadzīvosiet. Ja tīnis ir dusmīgs un klusē, apdomā situāciju. „Nerunājot cilvēks citiem liek justies sliktiem un vainīgiem. Tā ir manipulēšana. Parasti bērns nesaskaņu gadījumā izvēlas tādu problēmas risināšanas modeli, kādu to ir piedzīvojis savās mājās,” norāda psihoterapeite. Bērni pārņem vecāku rīcību, tāpēc pārmest bērnam apvainošanos un klusēšanu, ja kāds no vecākiem rīkojas tāpat, ir lieki.

Jautājums, kas vecākiem jāuzdod sev: kā rīkojos es, kad esmu apvainojies? Vai arī es klusēju, ilgstoši nerisinot strīdu?

2. Nedalās savās sajūtās, piedzīvotajā.
Tīņa uzvedības skaidrojums: pusaudžiem ir vecumposms, kad viss ir balts un melns, viņš baidās no nosodījuma. Ja ģimenē nav pieņemts dalīties sajūtās, grūtāk sagaidīt, ka pusaudzis ielaidīsies arī savas dienas notikumu atstāstīšanā. Jāņem vērā, ka aptuveni 12 13 gadu vecumā tīnim ļoti gribas būt vienam, norobežoties savā istabā. Respektē viņa vēlmi!

Jautājums, kas vecākiem jāuzdod sev: cik bieži savās sajūtās (tieši sajūtās, nevis domās un faktos!) ar bērnu un citiem ģimenes locekļiem esmu dalījies un dalos es? Cik bieži kopā ar bērnu izdzīvojam emocionālus brīžus, tas ir, kopīgi pārgājieni, galda spēles, ekskursijas uz muzeju?

Ierosinājums: aizej divatā ar savu pusaudzi uz kino vai kopīgi uzspēlē kādu spēli! Tie ir emocionāli mirkļi, un, tiesa, daudzi nespēj tādus izturēt, jo nezina, kā rīkoties, redzot cilvēka patiesās emocijas. Taču šādi mirkļi veido saikni, satuvina.

Bērni ir vecāku odere, tās sajūtas, kas apslēptas mūsos, kā mēs šajā dzīvē jūtamies, bērni uzskatāmi parāda.

3. Velk laikapstākļiem nepiemērotu apģērbu.    
Tīņa uzvedības skaidrojums: jāizskatās smuki, stilīgi – tas pusaudzim ir ārkārtīgi svarīgi. Pusaudzim ir sajūta, ka klāt ir neredzama auditorija, kas viņu nepārtraukti vēro un kritizē. Piemēram, viņam šķiet, ka visi ievēro pūtīti uz viņa deguna.

Jautājums, kas vecākiem jāuzdod sev: ja apģērbs un ārējais izskats bērnam kļuvis pārmērīgi nozīmīgs, vecākiem ir vērts sev pajautāt: kāpēc mans bērns nejūtas labi un droši? Vai es pats savā dzīvē jūtos droši un labi? Ar firmas zīmi uz cepures bērns cenšas panākt, lai viņu neapsmej, neatgrūž. Taču parasti apceļ un apsmej tos, kam ir zema pašvērtība.

„Bērni ir vecāku odere, tās sajūtas, kas apslēptas mūsos, kā mēs šajā dzīvē jūtamies, bērni uzskatāmi parāda,” uzsver psihoterapeite Māra Taivane. Novēlu jums izprast un saprast sava pusaudža vēlmes un rīcību. Jo vairāk iesaistīsieties sarunās un kopā pavadīsiet laiku, jo labākas būs jūsu savstarpējās attiecības, un pusaudzis būs pašpārliecinātākas par sevi.

Rakstā izmantota informācija no grāmatas "Kā izaudzināt lielisku pusaudzi no 13 līdz 19 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem". R.: Valters un Rapa, 2007.
 
Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv vadītāja speciāli portālam e-klase.lv