Kāpēc snieg sniegs un kā piedzima dievs - jautā bērni; atbild topošie zinātnieki

RTU Enerģētikas un elektronikas 2.kursa students Aleksandrs "Bērnu universitātes" nodarbību laikā saņem daudz jautājumu. Lai gan tie ir ļoti dziļi, atbildes tiek meklētas, turklāt bērniem saprotamā valodā. Publicējam bērnu jautājumus un nodarbību vadītāja sniegtās atbildes, kas lieti varētu noderēt ikvienam vecākam. Aleksandrs smaidot teic, ka bērniem atbildes viņš sniedz krietni vien garākas.

VAICĀ BĒRNI

Kā rodas kalni?

Atbild Aleksandrs (A.): Zemes garoza sastāv no tektoniskajām plātnēm, kas ļoti lēni, bet kustas, jo zem tās atrodas šķidra mantija. Tektonisko plātņu sadures vietās rodas lieli, pretēji vērsti mehāniski spēki, un garozas plastiskuma dēļ tā deformējas veidojot pacēlumu. Par šo tēmu bērniem daudz plašāk tiks stāstīts nodarbībās par zemes rašanos.

Kur cilvēks nokļūst pēc nāves?

A.(no reliģiska viedokļa): Nomirst tikai ķermenis, bet dvēsele no jauna piedzimst citā ķermenī.[reinkarnācija]

A.(viena no teorijām): Nāve ir brīdis, kad procesi ķermenī apstājas, bet prāts pārstāj apzināties pats sevi. Ķermenis, kā jebkurš fizisks ķermenis, pakļaujas otrajam termodinamikas likumam, tā entropija pieaug un tas pakāpeniski noārdās, bet prāts nav fizikāls ķermenis, bet gan informācija, kuras ir piesaistīta visuma kopējam informācijas laukam un tas saglabājas, bet neapzinās vairs pats sevi, jo tam nav vairs funkcionējoša fiziska ķermeņa, kurā pašapziņa būtu racionāla.

Entropija - sistēmas nesakārtotības mērs. Jo sakārtotāka sistēma - jo mazāka entropija. Lai samazinātu entropiju jāpaveic darbs, bet pieaug entropija patvaļīgi.

Kāpēc snieg sniegs? Kāpēc no sniega var lipināt pikas un sniegavīrus?

A.: Sniegs veidojas mākoņos. Ūdens tvaika piliens sasalst un uz to nosēžas citi pilieni. Arī tie sasalst un nosēžas vēl pilieni un tā, kamēr tie kļūst pietiekami smagi, lai nokristu.

A2: Tad, kad uz ķermeni iedarbojas spēks, piemēram rokas, lipinot piku, daļa enerģijas pazūd ķermenī kā siltums. Sniegs ir veidots no ūdens. Kad uz to mehāniski iedarbojas radītā siltuma iedarbībā daļa sniega kristālu izkūst un tā kā sniega pikas kopējā temperatūra ir zem nulles grādiem pēc Celsija skalas, izkusušie kristāli atkal sasalst ledū, savienojot kopā blakus esošos kristālus vienā lielākā kristālā. Jo tuvāk sniega temperatūra ir sasalšanas punktam - nulle grādiem, jo "lipīgāks" tas ir, tāpēc, ka nepieciešams mazāk siltuma, tātad arī mehāniskās iedarbības, lai izkausētu kristālus.

Kas nosaka cilvēka likteni un rīcību? 

A.: No fizikas viedokļa viss ir pakļauts nejaušībai. Kad nav novērotāja realitāte, ir tikai mudžeklis ar bezgalīgi daudz iespējamībām. Kad novērotājs parādās, šis mudžeklis sabrūk, pārvēršoties par vienu, nejaušu gadījumu no šī mudžekļa. Mēs nevaram paredzēt, par kuru tieši gadījumu tas sabruks, bet varam novērtēt tikai iespējamību katram gadījumam. Dažiem gadījumiem iespējamība ir lielāka nekā citiem. Uzmetot bumbu gaisā, tā nokrīt, nevis pārvēršas par dinozauru, jo šo notikumu varbūtības ļoti krasi atšķiras, lai gan tie abi ir iespējami. No tā visa izriet, ka liktenis neeksistē.

A.: Kā rīkoties, izvēlas katrs cilvēks patstāvīgi, bet šī izvēle ir stipri ierobežota atkarībā no apkārtējās vides. Cilvēks, kurš visu mūžu pavadījis noslēgtā telpā, nekad neizvēlēsies gribēt mersedesu vai skaitīt alfabētu, jo apstākļi viņu no šīm izvēlēm vienkārši izolē.

Kā piedzima dievs?

A: Viņš nepiedzima, bet pastāvēja visu laiku, jeb radīja pats sevi, telpu un laiku.

Kāpēc kosmosā ir arī citas planētas un akmeņi?

A: Viss kosmoss radās vienlaikus lielā sprādziena rezultātā, tāpēc tas ir aizpildīts vienmērīgi ar zvaigznēm, planētām, mākoņiem un galaktikām. Par šo tēmu Aleksandrs daudz vairāk bērniem pastāstīs nodarbībās par zemes rašanos.

Vēlos zināt par elektrību...

A: Vārds elektrība attiecas uz visām parādībām, kas saistītas ar lādiņiem jeb elektriskiem potenciāliem. Tas nav kaut kāds viens konkrēts lielums vai viena parādība, bet gan parādību kopums. Ikdienā gan parasti ar vārdu elektrība saprot rozetēs pieejamo 50 Hz 230 V maiņspriegumu. Arī par elektrību plašāk tiks runāts nodarbībās par elektrību.

Aleksandrs norāda, ka uz jautājumiem, uz kuriem atbildes nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt, viņš piedāvāja tādu atbildi, kura viņam pašam liekas racionālākā.

"Bērnu universitātes eksperimentu darbnīcas" notiek sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti - ar augstskolu, kurā nevar lāpīt slinkumu, bet var izkopt savus talantus, pilnveidot zināšanas un uzlabot prasmes, lai kļūtu par inženieri un nākotnē radītu lietas, kas pārsteigs pasauli un ļaus darīt brīnumus.