Kas jāprot pirmklasniekam, uzsākot skolas gaitas

Kas tad bērnam ir jāzina, sākot skolas gaitas? Vai tiešām viņiem tekoši jālasa un labi jāraksta? Nebūt nē! Visas sākumskolas skolotājas, ar kurām šo lietu pārrunāju, apgalvoja, ka šīs zināšanas noteikti nav primārās. Ir labi, ja bērns spēj lasīt vienkāršus vārdus, ja pazīst lielos un mazos drukātos un rakstītos burtus, ja var rakstīt drukātos burtus, ja pazīst ciparus un spēj rēķināt 10 apjomā, ja prot darboties ar šķērēm, līmi, utt. Bet tas noteikti nav pats būtiskākais, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Svarīgākā lieta ir attīstītas sociālās prasmes! Kas ietilpst šajā apzīmējumā?

Bērnam ir jāpazīst savas lietas! Nereti vecāki, labu gribēdami, augustā sapērk savam skolnieciņam jaunas drēbes, kancelejas piederumus utt. Viņš atnāk uz skolu, kur jauna un nepazīstama ir arī vide, klasesbiedri, skolotājs. Un tad sāk zust lietas - zīmulis, zeķes, jaka, penālis. Un bērns nesaprot, kāpēc vecāki rājas, ka viņš visu zaudē. Viņš taču neko nav pazaudējis, jo vienkārši nezina, kas varētu būt zaudējams, viņš neatpazīst savas lietas. Tāpēc skolotāju ieteikums ir jau vasaras sākumā nopirkt lielāko daļu nepieciešamo skolas ekipējumu, lai bērns šo trīs mēnešu laikā varētu iepazīties ar savām drēbēm, varētu iepazīties ar krāsu zīmuļiem, krāsām, penāli, utt. Tas viņam ne tikai ļaus pašam parūpēties, lai mantas nezūd, bet arī radīs drošības sajūtu jaunajā situācijā septembrī.

Bērnam ir jāprot pašam sakārtot savas mantas, savs darba lauks! Vecāki tiek aicināti nekārtot somu bērna vietā, ļaut viņam pašam to darīt, ļaut varbūt dažreiz kaut ko aizmirst, par ko skolotāji necels traci. Savukārt skolēns iemācīsies savas neizdarības sekas. Bērnam jāprot sakārtot sporta maisiņš pēc sporta stundām, jāsaprot, ka sporta apavi ir jāliek atsevišķā maisiņā, pirms tie tiek iestūķēti pie sporta tērpa.

Bērnam ir jāprot par sevi parūpēties! Ar šo tiek domāts tas, ka skolnieks prot pats saģērbties, prot aizpogāt pogas, prot uzģērbt zeķubikses, prot aizšņorēt kurpes, ja tādas ir iegādātas. Vecākiem ir jāiegulda savs darbs, lai iemācītu bērnam, kā ir jāģērbjas rudenī, ziemā, pavasarī. Bieži vien skolotājiem nākas piedzīvot kuriozus, kad ziemas laikā bērns ir atnācis uz skolu ar sandalēm vai arī mugurā meitenei ir uzvilkta vasaras kleitiņa uz lencītēm. It kā no vienas puses vecāki ļauj bērnam izdarīt izvēli drēbju vilkšanā, tomēr būtu jāpaseko līdzi, lai bērns ar savu izvēli nenodara sev pāri.

Bērnam ir jāprot uzturēt sevi tīru! Viņam nav jābaidās no ūdens, ir jāprot nomazgāt rokas pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma, pēc zīmēšanas un rokdarbu stundām.

Bērnam ir jāprot paēst pašam un sevi arī apkalpot pašam! Bieži vien bērni, atnākot uz ēdnīcu, gaida, kad viņam pienesīs klāt karoti, dakšu. Protams, ka dažādās skolās ēdināšanas process var tikt rīkots dažādi. Tomēr ideja ir skaidra - skolniekam jāprot sevi apkalpot vajadzības gadījumā.

Bērnam ir jāprot klausīties un saklausīt, dzirdēt un sadzirdēt! Bērns it kā klausās, itkā dzird, bet tomēr nespēj izpildīt uzdevumu, jo... konkrētajā brīdī nav bijis uzmanīgs, ir domājis kaut ko citu, ir runājies ar citiem. Šis aspekts ir ļoti būtisks, jo lielākā daļa uzdevumu 1.klasē tiek izteikti mutiski, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka bērns sadzird un saklausa, un izprot skolotāja teikto.

Bērnam ir jāprot paklausīt! Šī ir pēdējā laika raksturīgākā iezīme, ka skolēni neklausa skolotāju norādījumus. Tomēr mācību procesā paklausībai ir nozīme, jo klasē mācās ļoti dažādi bērni – tādi, kuriem skaļums var traucēt un būtiski ietekmēt mācīšanās procesu, kā arī tādi, kuri spēj tikt galā ar darbu jebkādos apstākļos. Tāpēc paklausība ir nepieciešama, lai maksimāli visiem ir nodrošināts sekmīgs mācību process.

Bērnam ir jāprot sadarboties ar citiem! Šis punkts sasaucas ar iepriekšējo, jo ir svarīga loma bērnu savstarpējām attiecībām un vienam otra pieņemšanu. Bērnam būtu jāsaprot, ka ne vienmēr visi ar viņu draudzēsies un ka tā nav traģēdija, ka noteikti ir bērni, ar kuriem viņam var izveidoties labas attiecības, vienkārši ir jābūt pacietīgam un atvērtam. Bērnam ir jāprot spēlēties ar citiem vienaudžiem.

Bērnam ir jāprot pieņemt kritika! Skolā parādās darba vērtēšana un nereti bērniem, kuri ir pieraduši no vecākiem vienmēr saņemt tikai un vienīgi uzslavas, nākas ļoti vilties, ja skolotājs tīri ogjektīvi nav novērtējis viņa darbu kā labāko. Tāpēc arī vecākiem būtu jāparaugās uz bērna veikumu kritiski un jāprot novērtēt to objektīvi. Neviens nesaka, ka bērns ir jārāj, darbiņš jānopeļ utt. Mums kā vecākiem ir jāprot iemācīt bērnam pašam sasktatīt kļūdiņas un jāmudina tās labot, jāpajautā, kā šo darbiņu varētu veikt, lai tas izskatītos vēl labāk, glītāk.

Bērnam ir jāprot jautāt, ja ir kaut kas neskaidrs! Bēdīga ir tāda situācija, kad bērns kaut ko nesaprot un baidās arī jautāt. Skolotāji viennozīmīgi uzsver, ka bērnam ir ļauts jautāt un izteikt savu viedokli par diskutējamiem jautājumiem. Tomēr problēma ir tā, ka dažreiz bērni to nedara, tādējādi arī skolotājam nav skaidrs, kas tad bērnam tieši nav saprotams.

Un visbeidzot - vecākiem ir jābūt gataviem palaist bērnu vaļā, jābūt gataviem ievērot vienotas prasības, kuras iesaka skolotājs! Vecākiem ir jābūt gataviem uzticēties savam bērnam un arī skolotājam! 

Ja Jūsu bērns spēj izdarīt visu iepriekšminēto, tad varat būt droši - Jūsu bērns ir gatavs skolai! Izskatās, ka bērnam ir tik daudz kas jāprot. Bet ja palūkojas uz to no cita skatpunkta, - tas taču ir tas, ko mēs saviem bērniem cenšamies iemācīt jau no mazotnes. Jau ap 2 gadu vecumu mēs domājam, kā iemācīt bērnam kārtot mantas, mēs cītīgi mācām viņam higiēnas elementārās prasības, mēs vedam bērnu uz bērnudārzu, kur viņš mācās sadarboties ar citiem bērniem, utt. Tomēr pieredze rāda, ka dažu bērnu vecāki ir "pārāk izpalīdzīgi", cenšoties bērnu vietā visu izdarīt, tādējādi nodarot savam bērnam pāri.

Tā ka viss ir mūsu rokās - tie, kuru bērni jau septembrī sēdīsies skolas solā, vēl var paspēt pārskatīt savus ieradumus un izvērtēt, kas būtu maināms, lai bērns skolā justos lieliski. Savukārt, tie vecāki, kuru bērniem vēl ilgāks ceļš ejams līdz 1.klasei, var ņemt vērā padomus un sākt gatavot savas atvases lielajai dzīvei jau tagad, ļaujot bērnam darīt pašam, ļaujot kļūdīties un esot klāt ar savu atbalstu.

Lai mums visiem veiksmīgs ceļš uz skolu!