Paraugies ar izpratni uz emo un gotiem. Ko viņi vēlas pateikt?

Slavenais psihoterapeits A. Adlers savā individuālpsiholoģijas pieejā aicina mūs pievērst uzmanību tam, cik svarīga ikvienam ir „kopības izjūta” ar tuvākajiem. Un tieši attiecības ar tēti un mammu ir kā spogulis pusaudža pašvērtējumam, ārējam noformējumam, rīcībai un vispārējai harmoniskai personības attīstībai. Jo īpaši, meklēdams atbildi uz jautājumiem, kas es esmu un kāds es vēlos būt, ko citi domās par mani, pusaudzis izmēģina daudzveidīgus paņēmienus, kā pievērst sev uzmanību. Tas nozīmē — viņš cenšas atgādināt par sevi, iegūt atzinību un cieņu klasē un ārpus tās. Pētījumi pierāda, ka pusaudžu vecumā draudzīgas attiecības ar vecākiem, savstarpēja pozitīva saskarsme palīdz viņiem pielāgoties un iekļauties sava vecuma sociālajā grupā. Turpretī, ja tas neizdodas, pusaudzis dvēseliski dziļi pārdzīvo to, un, ja vienaudži viņu neievēro vai atstumj, viņš ir gatavs „izcelties”, lai tiktu pamanīts un novērtēts.

Kādu naudu mēs paši bijām gatavi maksāt par pavalkātām džinsa biksēm, polietilēna maisiņiem ar uzrakstu Marlboro?

Vai tavs pusaudzis ir novērtēts?
Katram cilvēkam pats svarīgākais vērtējums ir paša attieksme pret sevi, un pusaudzim pašvērtējums ir atkarīgs no tā, kā viņu novērtē tuvākie — vispirms vienaudži, pēc tam skolotāji un vecāki. Ja pusaudzis nejūtas novērtēts, viņš cenšas pārvarēt mazvērtību ar sev pieejamiem līdzekļiem. Dažreiz tas izpaužas kā pārākuma demonstrēšana — ar ārējo izskatu vai aizsargājoties vārdiski, rīkojoties agresīvi pret citiem, izrādot varas pozīciju, citus pakļaujot. Arī vājas sekmes mācībās bieži ir nevis intelekta rādītājs, bet gan savstarpējo attiecību problēmu rezultāts, kad skolotāji nenovērtē, vecāki neatbalsta vai piespiež mācīties, vienaudži nepieņem... „Ko lai iesāk,” domā pusaudzis, „rīt es būšu gots vai emo, tad gan mani pamanīs un novērtēs!” Tā ir neverbāla komunikācija, ko mums jāprot atkodēt, saprotot, kāds ir tās īstais zemteksts. Pievēršoties krāsu izvēlei šo pusaudžu ārējā noformējumā, var pamanīt gan  norobežošanos, gan rezignētu smeldzi, gan simbolizētu mieru un skaidrību apvienojumā ar vitalitāti un enerģiju. Pēc savas būtības tās ir pretrunas, kas izskaidro viņu pašsajūtu un harmonijas meklējumus.

Atceries savu jaunību
Pusaudžu vecums ir pats skaistākais un sarežģītākais periods cilvēka dzīvē, kad veidojas viņa identitāte. Diemžēl biežākā problēma, ar ko saskaras pusaudzis šajā laikā, ir vientulības izjūta, kas dažkārt ir iedomāta, jo šajā vecumā pasaules uztvere ir saasinātāka nekā pieaugušiem. Vecāki strādā, draugu nav, nav, kam uzticēt savas emocijas un pārdzīvojumus, un pusaudzis jūtas slikti. Tad nu viņi izdomā, kā atgādināt par sevi, — veidojot savus grupējumus, viņi atrod domubiedrus un kompensē kopības izjūtas trūkumu ģimenē vai klasē.

Attiecības ar tēti un mammu ir kā spogulis pusaudža pašvērtējumam, ārējam noformējumam, rīcībai

Mīļie vecāki, pamēģināsim atcerēties savu jaunību... Kādu naudu mēs paši bijām gatavi maksāt par pavalkātām džinsa biksēm, polietilēna maisiņiem ar uzrakstu Marlboro? Cik ļoti toreiz zēni bija gatavi cīnīties par katru centimetru matu garuma, kas pārsniedza atļauto, un kļošenēm, kas skolā bija stingri aizliegtas? Tas liek mums atcerēties, ka katram laikam raksturīgi savi panki vai bītli. Tas ir mīts, ka goti un emo noteikti kapos lasa dzeju vai raud. No visiem gadījumiem tikai daži pusaudži var būt tendēti uz depresīvām izjūtām un domām par pašnāvību. Tas, ko mēs varam darīt, ja mūsu pusaudzis kļuvis vai vēlas kļūt par emo vai gotu, ir mēģināt izprast un atrisināt viņa negatīvas pašizjūtas cēloņus, kā arī kopīgi atgūt pusaudža ticību sev.

Padomi vecākiem:
•    Lai izkoptu pusaudža gaumi, kopā ar viņu pārrunā un palīdzi izkopt ģērbšanās stilu un izturēšanās manieres, taču neuzspied savu viedokli. Iespējams, pēc neilga laika pusaudzis pats atgriezīsies pie tevis piedāvātajiem risinājumiem.
•    Uzklausi un novērtē pusaudža viedokli par tavu ģērbšanās stilu.
•    Māci pusaudzim kritiski palūkoties uz savu un citu cilvēku ģērbšanās stilu.
•    Pavēles, aizliegumi un sodi sekmēs kontaktu zaudēšanu ar pusaudzi, nevis atrisinās samilzušās problēmas mācībās vai attiecībās.
•    Nekad nesalīdzini pusaudzi ar citiem, bet gan izcel viņa paša sasniegumus, salīdzinot ar iepriekšējo pieredzi.
•    Ieklausies un centies sadzirdēt, ko pusaudzis vēlas pateikt vai parādīt.
•    Apliecini savu mīlestību neuzbāzīgā veidā, parādot, ka uz tevi vienmēr varēs paļauties. Piemēram, ja pusaudzim nepatīk, ka publiskā vietā tu viņu nobučo vai apkamp, — cieni to.
•    Draudzība, mīlestība un darbs ir pozitīvas pašizjūtas pamatā ikvienam cilvēkam. Pusaudža darbs ir mācības, draudzība ar vienaudžiem, un mīlestība, ko viņš saņem no tuvākajiem, palīdzēs veidot pozitīvu attieksmi pret sevi un pasauli.
•    Palīdzi pusaudzim justies droši, saskatot viņa īpašās spējas, talantus un attīstot tos.
•    Atceries, ka kompleksus var pārvarēt, ne tikai pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas, bet arī izkopjot talantus un demonstrējot tos. Taču svarīgi, lai šie talanti (nodarbības, kuros tos realizēt) sniedz prieku pašam pusaudzim, ne tikai viņa vecākiem.
•    Izmanto tikai konstruktīvu, pozitīvā veidā izteiktu kritiku, centies nekritizēt pusaudža draugus vai lietas, kas viņam šķiet svarīgas.


Autors: Dr.psych. Ineta Tunne, Psihologa privātprakse, e-pasts: Ineta.tunne@lu.lv
Materiāla tapšanā izmantotā literatūra: Adlers A. Psiholoģija un dzīve. R.: IDEA, 1992.