Klupšanas akmens pirmsskolniekiem ir lasītprasme. Ko atklāj lasītprasmju pētījumi

Ir vairākkārt veikti pētījumi par mūsu bērnu sagatavotību skolai, un kopumā tie parāda, ka zināšanas un prasmes ir labas - pirmsskola sagatavo bērnu skolas gaitām. Taču, iedziļinoties datos, pētnieki katru reizi ir uzsvēruši, ka daļai (šī mazā daļa aizvien pieaug) bērnu ir ļoti vāji attīstīta lasītprasme, kas, sākot skolas gaitas, nobloķē mācīšanās procesu. Ir vērtīgi apskatīties uz iemesliem, kāpēc ir vāja lasītprasme, un pavērtēt, kur ir vecāku atbildība? 

Berģu Mūzikas un mākslas skolas metodiķe Marita Meinarte šogad aizstāvētajā maģistra darbā izpētījusi sešgadnieku un septiņgadnieku lasītprasmi, sākot skolas gaitas 1. klasē. Tas parāda, ka 14% skolēnu lasītprasmes līmenis ir ļoti augsts, savukārt vēl 14% pirmsskolēnu - zems. Kā skolā attīstās tie bērni, kuriem ir ļoti augsts lasītprasmes līmenis? Un kas notiek ar tiem bērniem, kuriem tas ir nepietiekams? Uz šiem jautājumiem ir atbildes, kas gan nav sniegtas. Jau 2007. gadā Valsts izglītības satura centra veiktajā pētījumā par 1. klases skolēnu sagatavotību pamatizglītības satura apguvei, tika atklāts, ka 9% skolēnu tomēr nav apguvuši elementāru lasītprasmi un rakstītprasmi. Tas ir ļoti satraucošs rādītājs, jo šie skolēni patstāvīgi nevar veikt uzdevumus ne vien valodā, bet arī citos mācību priekšmetos. Ja 2012./2013. mācību gadā valstī kopā mācības 1. klasē sāka 20 168 bērnu, tad vismaz 2016 bērnu ilgojas pēc nopietna atbalsta.

14% skolēnu lasītprasmes līmenis ir ļoti augsts, savukārt vēl 14% pirmsskolēnu - zems

Raugoties juridiski uz prasībām saistībā ar lasītprasmi, kas jāapgūst pirmsskolā un kas jāprot, sākot 1. klasi, konstatējam, ka teorētiski nekādu pārpratumu nav. Pirmsskolas izglītības programma noteic, ka bērnam jāprot izlasīt vienkārši vārdi un jāsaprot tie atbilstoši savām spējām. Tātad programma pieļauj plašu bērna sasniegumu amplitūdu atbilstoši katra bērna spējām un vēlmēm, nekonkretizējot sasniedzamo rezultātu. Savukārt sākumskolas mācību priekšmetu programmās ir formulētas prasmes, kas attīstāmas mācību procesā, nevis kā sākuma pozīcija. Līdz ar to nevienā programmā nav konkrēti definētas pamatprasmes, sākot pamatizglītības apguvi. Tādējādi - bērnudārzā apgūtā lasītprasme daļai bērnu ir par vāju, lai sāktu mācības skolā. 

Kur ir mana atbildība?

Valsts izglītības satura centra Pirmsskolas un sākumskolas mācību satura speciāliste Agrita Miesniece, atgādina, ka pirmsskolā skolotājas nodrošina bērnu vecumam atbilstošu prasmju un zināšanu apguvi, tomēr arī vecākiem ir ieteicams veicināt savu bērnu prasmju pilnveidi mājās nepiespiestā gaisotnē. Savukārt M.Meinarte pauž striktāku nostāju, ka līdz mācību sākšanai 1. klasē atbildība par gatavību skolai ir vecāku kompetencē: "Ja skolas nenoteiks nepieciešamās lasītprasmes kompetences, sākot pamatizglītības ieguvi, vecāki neiesaistīsies lasītprasmes pilnveidošanā, un arī turpmāk bērni sāks mācības skolā ar atšķirīgu lasītprasmi." Pētījumos aptaujātie un privātās sarunās uzrunātie skolotāji atzīst, ka lielākoties pirmsskolā skolēni intelektuāli ir sagatavoti, bet drīzāk psihiski un emocionāli nav gatavi pildīt skolēnu pienākumus, jo nav apguvuši sociālās, emocionālās un pašapkalpošanās prasmes.

...bērnudārzā apgūtā lasītprasme daļai bērnu ir par vāju, lai sāktu mācības skolā...

To apstiprina arī mūsu kā vecāku viedokļi. Anketēšanas rezultāti parāda, ka vairākums no mums ir par to, ka pirmsskolā bērnam ir jāapgūst akadēmiskās zināšanas, noteiktas prasmes un iemaņas. Mazāk ir uz bērna attīstību orientētu viedokļu, kas ir saistīti ar domāšanas un jaunrades attīstību. Te ietilpst arī lūgums izglītības sistēmai neatņemt bērnam bērnību, izvirzot lielākas prasības pirmsskolai. Tāpēc, ja vecāki ir izlēmuši bērnu sūtīt skolā, tik un tā atbildība paliek viņu ziņā par bērna spēju attīstīšanu, jo lielās klasēs skolotājs fiziski nespēj veltīt pietiekamu uzmanību katra bērna problēmām. Taču ir arī labie stāsti, ka izveidojas laba sadarbība starp skolu, vecākiem un atbalsta personālu. 

Kādi ir iespējamie risinājumi? 

Atbild A.Miesniece: "2012.gada 31.jūlija Ministru kabineta noteikumi par valsts pirmsskolas vadlīnijām paredz, ka pirmsskolā bērniem atbilstoši katra spējām ir jāmāca lasīt un rakstīt, izmantojot rotaļas, veidojot bērna mācīšanos interesantu un jēgpilnu. Šādā pedagoģiskajā procesā bērna attīstība noritēs harmoniski, bērns lasīt iemācīsies bez lielas piepūles. Noteikt vienotus sasniedzamos rezultātus, beidzot pirmsskolas izglītības pakāpi, nedrīkst, jo pirmsskolas vecuma bērnu attīstība norit nevienādi: ir bērni, kuri attīstās ātrāk, citi - lēnāk." 

Kas ir lasīšanas speciālists?

To nereti iesaka piesaistīt darbam ar skolēnu, kuram ir vāja lasītprasme. Vai tādi Latvijā ir?

Lasīšanas speciālists ir skolotājs, kurš labi pārzina lasītmācīšanas metodiku, zina dažādas lasītprasmes veidošanas metodes un spēj tās mērķtiecīgi izmantot mācību procesā. Latvijā par lasīšanas speciālistiem var uzskatīt sākumskolas skolotājus un tos pirmsskolas skolotājus, kuri apguvuši lasītmācīšanas metodiku.

Galvenās problēmas, kuru dēļ nevar apgūt lasītprasmi

• logopēdiskas problēmas,

• vāji attīstīta bērnu fonemātiskā dzirde,

• neliels vārdu krājums,

• grūtības vārdformu saskaņošanā teikumā un teikumu veidošanā,

• grūtības teksta atstāstīšanā un teksta veidošanā par sižetisku attēlu sēriju.

24% sešgadīgo bērnu runā tika konstatētas logopēdiskas problēmas. Daudziem bērniem tika konstatētas fonemātiskās dzirdes problēmas: bērniem ir vāji attīstīta vai arī vispār nav fonemātiskās dzirdes. Saistībā ar to 39% bērnu neprata pareizi izrunāt un atdarināt dzīvās un nedzīvās dabas skaņas;  41% bērnu pēc dzirdes neprata nosaukt vārda pirmo un/vai pēdējo skaņu, kas ir būtiski lasītprasmes veidošanai. Bērni spēja izlasīt un saprast tekstu ar trim četriem teikumiem (64% latviešu bērnu un 14% mazākumtautības bērnu), bet garākus tekstus nespēja lasīt ar izpratni.

Pie šo problēmu risināšanas jāstrādā skolotājiem un logopēdiem sadarbībā ar bērnu vecākiem, norāda speciāliste.

Kā vecāki mājās var attīstīt bērna lasītprasmi? 

Lasīšanas un rakstīšanas prasmju apguvē vecāku atbalsts bērnam ir ļoti nozīmīgs. Jau apgūtās lasīšanas prasmes ir svarīgi nostiprināt ikdienas situācijās, vingrinoties kopā ar bērnu, gan atkārtojot pirmsskolas izglītības iestādē vai skolā apgūtās zināšanas, gan veicot papildu aktivitātes. Var, piemēram, ejot pa ielu, lasīt dažādus uzrakstus, lasīt žurnālu un avīžu virsrakstus. Viens no galvenajiem uzdevumiem vecākiem ir radīt bērnam interesi par lasīšanu, tāpēc būtisks priekšnosacījums ir tas, lai mājās būtu dažādas bērna vecumposmam atbilstošas grāmatas.

 Var, piemēram, ejot pa ielu, lasīt dažādus uzrakstus, lasīt žurnālu un avīžu virsrakstus.

Vajadzētu izvēlēties grāmatas, kas ir par bērnu interesējošām tēmām, piemēram, ja bērns interesējas par dzīvniekiem, var lasīt šīs tematikas grāmatas. Vēlams regulāri vakaros vai brīvdienās lasīt kopā ar bērnu, pat ja viņš jau veiksmīgi lasa pats, lasīt priekšā, pārrunāt izlasīto, lai bērna pozitīvā lasītāja pieredze veidojas ģimenē. Ļoti būtisks bērnam ir vecāku paraugs. Ja bērns ikdienā redz, ka vecāki lasa, arī bērnam veidojas interese par lasīšanu. Tāpēc lasīšanas prasmes attīstīšanas laikā nedrīkst radīt bērnā nepatiku pret šo prasmju apguvi, bet gan vajadzētu to apgūt rotaļājoties, bērnam interesantā un saistošā veidā.

Raksts tapis, izmantojot laikraksta http://www.izglitiba-kultura.lv/izdotā izdevuma "Vecākiem" materiālus.