Kādēļ skolēniem veidojas slikts rokraksts? Nē, datoru ēra nav vainojama!

Mulsinošās jaunās rakstības uzlabošanas tendences

Par skolēnu rokraksta veidošanos sarunājos ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas vadītāju profesori R.Andersoni, uzdodot arī jautājumu, vai nebūtu nepieciešams sākumklasēs atjaunot glītrakstīšanas stundas. Profesore norādīja, ka glītrakstīšana mazākajās klasēs mācību saturā ir paredzēta, taču kā atsevišķs priekšmets gan nepastāv, kā tas bija kādreiz. No vienas puses, patlaban glītrakstīšanas elementu mācību saturā ir par maz, bet no otras puses - profesori mulsina jaunās rakstības uzlabošanas tendences. "Vai būtu ērtāk lietot, rakstīt, vai ieviest jauninājumus jauninājumu pēc".

Burti tiek vilkti pārāk sarežģīti

R.Andersone atklājusi, ka patlaban bērniem, mācoties rakstīt burtus, tiek pielietota pārāk sarežģīta rakstības tehnika, kurai nav nekādas argumentācijas, veiktu pētījumu, kāpēc tieši tā un ne citādi. Mūsdienās mazajiem skolēniem ļoti daudz līniju jāvelk no apakšas uz augšu, turpretim kādreiz burtus rakstīja tieši otrādi. Velkot līnijas no augšas uz apakšu, ļoti aktīvi strādā galvas smadzenes. 

Profesore novērojusi, ka viņas mazdēls pat dažus ciparus velk tā, ka šķiet:"Nu kāpēc tik sarežģīti?!". Cipari sanāk greizi, tāpat arī burti "kārtojas" nelīdzenā rindiņā.

Cilvēkbērns jau no dzimšanas ir ar tieksmi visu izzināt, ļausim viņam arī skolā slīcināt piparus un sāli.

Arī es liku savām meitām parādīt, kā viņas raksta atsevišķus burtus. Un patiešām - pilnīgi citādi, nekā man mācīja skolā un man šķiet ļoti ērti. Pamēģiniet paši - lielo, rakstīto burtu A! Es velku no augšas, bet mani bērni - no apakšas. Tāpat, piemēram, ciparu 9. Es velku, sākumā izveidojot ovālo atveidojumu un tikai tad pievelkot "kājiņu", bet manas meitenes - sāk vilkt no pašas apakšas. 9 visai bieži " gāžas".

Profesore nesaprot, kādēļ bija nepieciešami jauninājumi, kuriem nav nekāda zinātniska pamatojuma. Viņasprāt, šie "uzlabojumi" slikti ietekmē rokrakstu. 

R.Andersone min, ka vismazāk jābaidās no plašā datoru pielietojuma, jo tā ir laikmeta prasība. Tomēr "rakstniecības darboņus", kas mākslīgi sarežģī lietas, profesore gan nesaprotot. 

Lasīšanas metodika arī jāmaina

Tāpat pedagoģijas profesore uzskata, ka jāmaina lasīšanas metodika. Svarīgi ir bērnos nenokaut prieku mācīties. Viņa ar veiktiem pētījumiem vēlējās norādīt uz kādu piemēru. Proti, sākot 1.klasi, 98% skolēnu atzīst, ka grib mācīties un dara to ar prieku, bet jau pavasarī, beidzot 1.klasi, 6-10% bērnu šis prieks ir nokauts. Un tur pie vainas ir neprasme piemēroties darba videi. Bērniem gan jāļauj izmantot dators, ko viņi jau iepazinuši dažu gadu vecumā, gan jāļauj mācību procesa laikā eksperimentēt, gūt pieredzi. "Cilvēkbērns jau no dzimšanas ir ar tieksmi visu izzināt, ļausim viņam arī skolā slīcināt piparus un sāli. Caur darbību mēs varam uzturēt vēlmi mācīties," atgādina profesore.