Problēma: bērns ar attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestādē

Speciālās skolas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem nodrošina iespējas un apstākļus bērniem iegūt viņu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību. Tomēr Latvijā joprojām ir aktuāls jautājums par bērnu ar speciālām vajadzībām integrāciju vispārējās izglītības iestādē. Ieteikumus, kā to vislabāk izdarīt, sniedz izglītības psiholoģe Inga Safina.

Ir skolas, kur izveidotas speciālās klases bērniem ar dažādiem traucējumiem, tāpat ir bērni ar dažādiem attīstības traucējumiem, kuri apmeklē vispārējās klases vispārējās izglītības iestādēs. Jādomā, ka izglītības politika un humāna sabiedrība nav iedomāja bez integrācijas procesa, kas paredz to, ka katram cilvēkam neatkarīgi no viņa etniskās piederības, vecuma, fiziskajām un garīgajām īpatnībām ir tiesības būt pilntiesīgam sabiedrības loceklim. Tāpat arī bērniem ar attīstības traucējumiem ir vienlīdzīgas tiesības visās sabiedrības norisēs, tai skaitā arī izglītības procesā.

Latvijā joprojām ir aktuāls jautājums par bērnu ar speciālām vajadzībām integrāciju vispārējās izglītības iestādē.

Veiksmīgai bērnu ar attīstības traucējumiem integrācijai vispārizglītojošajās izglītības iestādēs svarīgi ir veidot labvēlīgu vidi, sagatavot skolotāju darbam ar bērniem ar speciālām vajadzībām, kā arī pielāgot telpas bērniem ar speciālām vajadzībām. 

Skolām, kuras integrē bērnus ar attīstības traucējumiem, jārealizē nozīmīgi uzdevumi - nepieciešams nodrošināt mācību un audzināšanas darbu atbilstoši katra bērna speciālajām vajadzībām, jāīsteno individuālās izglītības programma, jāorganizē skolas mācību un audzināšanas darbs tā, lai bērniem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējā izglītības iestādē, dotu iespēju samazināt vai kompensēt attīstības traucējumus un pēc iespējas veiksmīgāk iekļauties skolas dzīvē. Katrs bērns ir individuāls, un vecāki ir tiesīgi izlemt par labu iekļaujošai izglītībai vispārizglītojošā izglītības iestādē vai mācībām speciālajā izglītības iestādē.

Taču, izlemjot par iekļaujošu izglītību, svarīgi, lai tiktu īstenota ne tikai fiziska iekļaušana, bet gan uz mācību procesu orientēta pieeja, kas veicina bērna izaugsmi un attīstību. Kā palīdzēt bērnam ar attīstības traucējumiem vispārējā izglītības iestādē?

Ko darīt vecākiem?
1. Interesēties par skolas labās prakses pieredzi darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām.
2. Noskaidrot, vai skola ir spējīga nodrošināt mācību procesu ar visiem nepieciešamajiem palīglīdzekļiem bērnu ar speciālām vajadzībām izglītošanā un vai skolā ir apmācīti pedagogi to izmantošanā.
3. Pirms skolas gaitu uzsākšanas norunājiet tikšanos ar skolotāju, skolas atbalsta personālu, lai pastāstītu par savu bērnu – viņa stiprajām pusēm un iespējamām grūtībām apmācībā. Informējiet skolotāju par bērna attīstības un uzvedības īpatnībām, par to, kas viņam sagādā prieku, kas var satraukt. Skolotājs, protams, uzmanīgi vēros bērnu un iepazīs mācību procesa laikā, taču viņam noteikti noderēs jebkura informācija, kas varētu palīdzēt sagatavoties darbam ar bērnu.

Ko darīt skolotājam?
1. Nereti bērnu ar attīstības traucējumiem integrācija grūtības rada tieši pieaugušajiem, nevis viņu vienaudžiem, tāpēc ļoti nozīmīga ir skolotāja gatavība darbam ar bērnu, kam ir garīgās attīstības traucējumi vai kādi citi attīstības traucējumi (hiperaktivitāte, mācīšanās traucējumi, autiska spektra traucējumi u.c.).
2. Darbā ar bērnu ar attīstības traucējumiem labāk veiksies skolotājam, kurš ir pacietīgs un tolerants, līdzsvarots, atjautīgs un spējīgs pielāgoties, jo bērna ar attīstības traucējumiem apmācība nozīmē spēju strādāt dažādās un nepatstāvīgās situācijās un spēju pielāgoties tām mācīšanas metodēm, ko norāda bērna vajadzības, iespējas un situācijas.
3. Sadzīvē un skolas dzīvē svarīgi ir izturēties pret bērnu ar attīstības traucējumiem kā pret jebkuru citu bērnu, taču negaidiet, ka viņš reaģēs kā bērns bez traucējumiem.
4. Svarīga ir pacietīga un nogaidoša attieksme, jo bērniem ar attīstības traucējumiem ir nepieciešami daudzi atkārtojumi. Jāsaprot, ka atsevišķi darbības veidi būs jāvingrina katru dienu, lai bērns tos pieņemtu kā savus.
5. Ievērojiet katra bērna darbības tempu un tikai tad, kad viņš ir iemācījies kādu darbību, pārejiet pie nākamās.
6. Bērnam ar attīstības traucējumiem var iemācīt tikai to, ko viņš ir gatavs iemācīties. Skolotājam jāsāk ar to līmeni, kādu bērns ir sasniedzis gan pieredzes, zināšanu, prasmju, gan arī emociju ziņā. Apmācībā uzstādiet mērķus, kas ir bērnu spēju robežās.
7. Sniedziet bērnam atbalstu un palīdzību, ja tas ir nepieciešams, bet ļaujiet darīt pašam.
8. Izsakieties īsi, skaidri un saprotami. Pārliecinieties, ka bērns patiešām ir jūs sapratis.
9. Skolotājam darbā ar bērnu ar attīstības traucējumiem ir nepieciešama palīdzība, padoms un atbalsts. Nekautrējieties to lūgt kolēģiem, skolas atbalsta personālam, administrācijai. Labi palīgi un padomdevēji noteikti būs bērna vecāki. Svarīga ir sadarbība un komandas darbs.

Raksts tapis Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas rīkotās kampaņas „Nenovērsies!” ietvaros.

Plašāku informāciju dažādām psihiskām saslimšanām (somatoforma veģetatīva disfunkcija, neirotiski ar stresu saistīti traucējumi, ēšanas traucējumi, depresija u.c.) meklējiet mājaslapā www.nenoversies.lv.