Pazīmes, kas norāda, ka jūsu tīnis smēķē
Esot izgudrota īpaša ierīce, kas uzrāda smēķēšanas rezultātā nonākušo ķīmisko savienojumu daudzumu asinīs. Ar tādu aparātiņu droši var noteikt, vai tīnis aiz stūra ir uzpīpējis. Tomēr lielākoties vecākiem gudru ierīču nav, tāpēc nākas iztikt ar ožu, sajūtām un intuīciju.
Centīga košļeņu košļāšana
Nodevīgo smaku elpā var likvidēt ar spēcīgām košļenēm un elpas atsvaidzinātājiem, kā arī kārtīgi iztīrot zobus pēc smēķēšanas. Protams, ka košļājamās gumijas nesmādē gan pīpētāji, gan nepīpētāji. Pievērsiet uzmanību, vai aktīvā košļāšana nav pārāk acīs krītoša. Ja nav vajadzības kaut ko noslēpt, tad košļājamā gumija nav jāgremo, nākot iekšā pa mājas durvīm, sarunājoties ar skolotāju, vecākiem un treneri. Pārbaudiet skolas somu, iespējams, ka tajā atradīsies speciālās karameles smēķētāju elpas atsvaidzināšanai.
Kur palikusi kabatas nauda?
Lai cik lielu kabatas naudu jūs dotu savam bērnam, tā vienmēr tiek iztērēta līdz pēdējam centam. Būtu normāli, ja vecāki tomēr zinātu, kur tiek iztērēta viņu dotā nauda - saldumos, rotas lietās, kino biļetēs, lūpu krāsās.... Ja ir ievērojama izdevumu daļa, kas paliek slēpta, iespējams, ka tā aiziet cigarešu paciņu iegādei.
Noslēgtība un izvairīšanās no fiziskiem kontaktiem
Meitenes, kas agrāk bija mīlīgi pieglaudīgas un nevairījās no mammas apkampieniem, sākot smēķēt, var kļūt izvairīgas. Pat rūpīgi nomazgājot rokas, izmazgājot matus un nomainot drēbes, iekšēji nedrošais, emocionālais tīnis joprojām baidās tikt pieķerts. Izvairīšanās no fiziskiem kontaktiem it kā nodrošina lielāku iespēju netikt pieķertam grēka darbos.
Trauksmaina uzvedība un bailes ir vēl viena jauntapušā smēķētāja uzvedības izpausme. Ja bērns vai pusaudzis smēķē, viņš nemitīgi izjūt bailes, ka vecāki viņu pieķers un sodīts.
Bieža prombūtne no mājām
Parasti pusaudži smēķē pa ceļam uz skolu vai ceļā uz mājām. Tādēļ, esot mājās, biežāk izrāda iniciatīvu aiziet uz veikalu vai iznest atkritumu spaini. Vēl aizdomīgāk tas ir tad, ja iepriekš jaunietis aktīvi izvairījās no šādu darbiņu veikšanas. Arī iziešana no mājas pirms miega ar mērķi „izvēdināt galvu vismaz 10 minūtes” .
Bara instinkts un vēlme iekļauties kompānijā ir ļoti motivējošs faktors sākt pīpēt aiz stūra vai ballītē. Ja droši zināt, ka jūsu bērna draugi smēķē, iespēja, ka jūsu atvase dara to pašu, ir ļoti liela.
Uzvedības izmaiņas
Pēc izsmēķētas cigaretes bērns uz brīdi kļūst izklaidīgs, tā kustības ir lēnākas. Nikotīns ietekmē bērnu jūtīgo centrālo nervu sistēmu, tāpēc uzvedība var mainīties. Garastāvokļa svārstības parādās nedaudz vēlāk, kad jau ir izveidojies smēķēšanas ieradums. Rodas vēlme uzsmēķēt, bet ja apstākļi to neļauj, tīnis kļūst nervozs un viegli uzvelkas. Viņš meklē iemeslus iziet no mājas un atgriežas mierīgāks.
Klepus un siekalu izdalīšanās
Cigarešu dūmi sausina mutes un rīkles dobuma gļotādas, tāpēc tīnis biežāk klepo un biežāk saslimo ar bronhītiem un elpceļu saslimšanām.
Tāpat smēķēšanas dēļ pastiprinās siekalu izdalīšanās. Meitenes siekalas norij zēni biežāk sāk spļaudīties.
Dzelteni zobi un pirksti
Ir viena pazīme, kas nodod pīpētāju nekļūdīgi - cigarešu smaka uz rokas pirktiem saglabājas visilgāk. Kreiļiem pārbaudiet kreiso roku, labročiem - labo.
Pie ilgstošas pīpēšanas sāk bojāties zobu emalja, rodas kariess. Nagi kļūst plāni un lūstoši.
Kāds pieredzējis pīpmanis stāsta arī savus novērojumus, kā atpazīt pīpētāju, pat ja viņš centīgi mēģina savu ieradumu noslēpt - ja tur cigaretes priekšējā bikšu kabatā, tad ar laiku tur parādās cigarešu paciņas formas nodilums. Šķiltavas nepīpētājam liek aizdomāties, kāpēc viņam tās ir vajadzīgas? Vēl der atcerēties, ka vecāki, kas paši smēķē, nodevīgās smakas visdrīzāk nejutīs.
Psihoterapeite Baiba Gerharde iezīmē tās robežas kad vecākiem jāsāk uztraukties par sava bērna mēģinājumiem atkarīgo vielu pasaulē. "Mājas ballītē viņi nogaršo vecāku pašbrūvēto vīnu vai tēva smalko viskiju, aiz stūra uzpīpē un iespējams, pat apēd kādu tableti. Tas, protams, nekādi nevar iepriecināt vecākus, bet pusaudžu organisms līdz pat 20 gadiem diezgan vētraini reaģē uz alkoholu un citām atkarību raisošām vielām – viņiem ātri paliek nelaba dūša, nākamajā dienā ir slikti, tāpēc liela daļa jauniešu pamēģina un vairs neturpina. Katrā ziņā lasīt morāles un lekcijas piecpadsmitgadīgam pīpmanim jau ir par vēlu. Stāstīt par atkarību kaitīgumu ir vērts desmitgadniekam, kas vēl dzird un ieklausās vecākos."
Izmantoti materiāli no nodibinājuma „Centrs Dardedze” izveidotās pusaudžu vecāku programmas „Ceļvedis, audzinot pusaudzi”