Tīnim ir dīvaina draugu kompānija? Izplatītākās pusaudžu subkultūras un ko tās nozīmē

Psihoterapeite Baiba Gerharde stāsta, ka vecākiem noteikti būtu jāzina, kas ir viņu bērna draugi un  kādā kompānijā jeb grupā ir iesaistījies tīnis. "Vecāki var mierīgi dzīvot un neuztraukties, ja viņu bērns ir tā saucamajā drošajā grupā t.i. tajā ir dažāda vecuma un dzimuma bērni, grupā nav hierarhijas un iestāšanās noteikumu. Tās ir tā saucamās drošās grupas, kurās gan arī jaunieši izmēģina lietas, kuras vecāki, iespējams, neakceptētu. Arī drošajā grupā bērni pamēģinās uzpīpēt vai izdarīs kādu pārkāpumu, bet tas nebūs ar paliekošām sekām.

Uztraukties vajag tad, ja tīnis ir tā saukātajā "nedrošajā grupā", kurā ir hierarhija, viena dzimuma pusaudži, kurā ir grūti iekļūt un no kuras arī ir grūti tikt prom."

Savukārt profesionālajā žurnālā „Psychologies” apkopotas tipiskākās mūsdienu pusaudžu subkultūras, kurās bērni mēdz iekļauties, vadoties vien pēc viņiem pašiem skaidri zināmām vērtībām. Katra no šīm subkultūrām piedāvā savas vērtības, tradīcijas un pat ārējo izskatu jeb stilu. Ne vienmēr dīvaino ģērbšanās manieri, frizūru un pat sejas izteiksmi vecākiem ir viegli pieņemt. Izprotot šo subkultūru principus, būs vieglāk  saprast, kas notiek tīņa sarežģītajā dzīvē.
 

Ģērbšanās stils, frizūra un īpašs uzvedības veids ir koda atslēga, lai iekļautos grupā, kas ir emocionāli saprotama. Tie ir nerakstīti likumi, kuriem jāseko, lai būtu savējais. Pie tam – jo trakāk, jo labāk. Tas ir izaicinājums vecāku mērenībai un garlaicībai, uzskata tīņi. Jo vairāk vecāki ir šokā, jo labāk ir sasniegts mērķis – atšķirties un atdalīties no apnicīgajiem un garlaicīgajiem vecākiem.
 

Rastafarieši  - no Jamaikas nākošas “kultūras” piekritēji, kas izvēlas košas drēbes zaļā, dzeltenā un sarkanā krāsā, nēsā dredus. Rastafari rašanās leģenda saistās ar etiopiešu imperatora Ras Tafari doto solījumu nemazgāt matus, kamēr viņš neatgriezīes no trimdas. Sešu gadu laikā tie pārvērtās dredos.  Viens no pazīstamākajiem rastafariešiem ir Roberts Nesta Mārlijs, kurš plašāk pazīstams ar vārdu Bobs Mārlijs. Tagad dredi tiek uztverti kā izaicinājums konvenciālajai sabiedrībai, jo pirmām kārtām saistās ar netīrību un anarhiju. Rastafarieši  labprāt uzpīpē kaņepi.

Hipsteri, kas šobrīd ir ārkārtīgi populāri radās 1940.tajos gados Amerikā. Šī subkultūra veidojās džeza mūziķu, rakstnieku un mākslinieku aprindās. Mūsdienu hipsteri ir dārgu lietu cienītāji, kas izliekas, ka tērpjas kreklos, kas atrast vecmāmiņas skapja dziļumos. Ja jūsu tīnis ir hipesters, viņam ārējais izskats un stils ir ļoti svarīgs. Garderobē jābūt piegulošiem džinsiem, t-kreklam ar košu apdruku  un rūtainam kreklam. Iespējams, viņš gribēs nēsāt atbaidošas brilles ar bieziem plastmasas rāmjiem un izvēlēsies citus dīvainus atribūtus. Hipsteri ir modes upuri, kas cenšoties iekļauties savā grupā, var tiekties izskatīties diezgan androgīni – bez dzimuma izcelšanas. Neraugoties ir pretenzijām pret apkārtējo pasauli, hipsteri kopumā ir miermīlīga tauta. Būt par hipster nozīmē būt stilīgam, lietot modernās tehnoloģijas un tusēt, ilgi saglabājot “nenobriedušas” personības iezīmes. Hipsteri tiecas palikt infantili un ilgi nepieņemt svarīgus lēmumus.

Reperi joprojām ir pietiekami populāra jauniešu subkultūra. Ārējais tēls - maisveidīgas bikses, masīvas ķēdes, tetovējumi, keponi. “Krutā” repera tēls nereti slēpj iekšējos neatrisinātus konfliktus un emocionālas problēmas, kas saistās tieši ar attiecībām ar tīņa tēvu, kas savu dēlu uzskata par ne pārāk izdevušos personību. Tā kā tīnim nekādi neizdodas iegūt tēva cieņu un novērtējumu, tad viņš šādi pauž savu agresiju pret apkārtējo pasauli.

Reperi patiesībā vēlas paši kontrolēt savu dzīvi, bet dažādu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka agrā bērnībā viņus bieži biedēja ar sodiem, viņi tas nezidodas. Reperi ir diezgan nepārliecināti par savām spējām, bet agresīvais ārējais tēls patiesībā ir aizsargmūris starp iekšējām šaubām un ārējo pasauli. Apģērbs, kas ir vairākus izmērus par lielu, demonstrē gatavību vienmēr iesaistīties konfliktos un, cerams, uzvarēt.

Panki saistās ar stila disonansi – ārējā izskatā var būt apvienotas pilnīgi nesaderīgas lietas, piemēram, militāra izskata apģērbs ar šauriem džinsiem un pat tautiskiem apģērba elementiem. Ausīs dažāda izskata auskari, frizūra asimetriska vai irokēzs, mugurpusē mati savākti astē utml. Jo nesaskanīgāk, jo labāk, jo patiesībā tas ir protests pret ikdienišķo un patērētājsabiedrību.

Agresijas un pat seksuāla fetišisma demonstrēšana ir maska trauslai un ļoti jūtīgai dvēselei, kas ir pārliecināta, ka pasaule viņu nemīl un nepieņem. No ārpuses panks izskatās necaursitums, bet iekšā patiesībā ir dzīvs un emocionāls. Šiem tīņiem vairāk kā citiem vajag mīlestību un maigumu, ko gan viņi, visdrīzāk, demonstratīvi noraidīs. Biežāk panku subkultūrai pievēršas tie bērni, kuriem pietrūcis mammas rūpju.

Goti – drūmie romantiķi, kas rotaļājas ar nāves tematiku, ir veidojusies uz panku subkultūras pamata. Gotus uzskata par diezgan agresīvu subkultūru, kas orientējas uz fetišiskām ārējām izpausmēm. Goti tērpjas melnā, nēsā metāla rotājumus, caurdur ķermeņa daļas, izmanto make-up, kas rada vampīra tēlu. Pie tam ir pavisam normāli, ja krāsojas arī puiši. Tipiska gotu mūzika vēsta par nāvi, depresiju, pašnāvībām, tumsu. Šai subkultūrai biežāk pievēršas tīņi ar depresīvām nosliecēm.
 

Emo ir jaunākā no pusaudžu subkultūrām. Īpaši tuva 13 – 17 gadus veciem jauniešiem, kas cenšas izcelties ar ekstravagantu grimu, melnām un rozā drēbēm, pīrsingiem. Emo ir bērni, kuriem negribas pieaugt. Melnā krāsa aizsargā, bet rozā vēsta, ja iekšēji viņi joprojām ir nevainīgi, sentimentāli  un ļoti bērnišķīgi. Šie jaunieši samērā vēlu izmēģina seksuālas attiecības, viņi nav gatavi sastapties ar reālās pasaules izaicinājumiem. Vismaz šobrīd vēl ne.

Publikācijā uzsvērts, ka pusaudžu vecumā vieglākais un saprotamākais veids, kā paust neapmierinājumu ar pasaules kārtību, ir demonstrēt to ar savu ķermeni. Tāpēc tieši tīņu gados  ir tik populāri tuneļi, pīrsingi un arī destruktīvāki paņēmieni, piemēram, graizīšanās. Vecākiem noteikti ir jāpievērš uzmanība, ka eksperimenti ar ķermeni kļūst pārāk bīstami. Visdrīzāk tās ir dvēseles sāpes, ko tīnis neprot savādāk atrisināt.