Palīdziet! Pusaudzi vispār nekas neinteresē, izņemot sēdēšanu internetā

Tiesa gan, dators, internets, sociālie tīkli galīgi neietilpst pagājuša gadsimtā dzimušās mammas vērtību sistēmas augšgalā. Der aprunāties, ko tieši tīnis internetā dara. Iespējams, ka intereses ir pietiekami "respektablas" un satraukumam nav iemesla, iesaka psihoterapeite Baiba Gerharde. 

Tāpat var izrādīties, ka problēma ir pat nopietnāka, nekā likās sākumā.  Tomēr jāņem vērā, ka ilgas stundas virtuālā vidē būtiski samazina komunikācijas prasmes. Ja laiks pie datora ir līdzeklis, kā atbrīvoties no trauksmes un vienīgā vieta, kur draudzēties, ir pamats domāt par datoratkarību. 

Īpaša vērība jāpievērš tiem bērniem, kas ir bikli vai pārāk impulsīvi. 

Tās ir riska grupas, kuriem ir īpaši grūti iekļauties kolektīvā, tāpēc viņi izvēlas interneta komunikāciju, kas ne vienmēr ir droša, toties norit ārpus vecāku kontroles. Vienlaikus der izrunāt virtuālās dzīves drošības noteikumus.

Interneta varmākas

Šī ir tēma, kura rada vislielākās bažas vecākiem un kura visbiežāk tiek aplūkota diskusijās par bērnu drošību interneta. Lūk, vienkārši un skaidri norādījumi, kurus var sniegt savam bērnam.
 

„Tu nekādā gadījumā nedrīksti klātienē tikties ar cilvēkiem, ar kuriem esi iepazinies internetā. Nedrīkst sniegt arī informāciju par sevi un savu dzīvesvietu. Tu nevienam nedrīksti dot savu telefonu, adresi vai jebkuru citu informāciju, kuru varētu izmantot, lai atrastu tevi. Internetā darbojas cilvēki, kuri slēpj savu patieso identitāti un kuri var nodarīt tev pāri. „

Šis brīdinājums, izteikts saprotamos vārdos, ir jāatkārto ļoti bieži. Visticamāk, jūsu pusaudzim interneta nebūs nekādas saskarsmes ar varmākām, tomēr viņi eksistē. Tāpēc brīdiniet, ka uzticēšanās svešiem cilvēkiem var slikti beigties. Kāda meitene izdomāja šādu svešinieku „atmaskošanas” metodi – ja otrā pusē esoša persona uzstājīgi aicināja nosūtīt savu foto, meitene vispirms lūdza atsūtīt trīs anonīmā pļāpātaja fotogrāfijas, kas nofotografētas dažādās vietās.  
 

Jebkura rakstīta frāze vai fotogrāfija, kas ievietota elektroniskajos sakaru līdzekļos, var kļūt par daļu no neizdzēšama ieraksta, kuru var izmantot pretēji tās autora gribai. Jo jaunāki ir pusaudži, jo neuzmanīgāk viņi izturas pret savu privāto dzīvi.
 

Privātā dzīve

Jautājums par privātumu ir aktuāls jau kopš tā brīža, kad internets un mobilie telefoni kļuva pieejami plašai sabiedrībai. Diemžēl pusaudži (īpaši jaunākā vecuma) nepietiekami labi izprot to, ka jebkura komunikācija galu galā var zaudēt privātumu. Vilšanos var sagādāt pat labākie draugi un cilvēki, kuri apsolījuši nekad neizpaust viņiem uzticēto informāciju. Iepriekš labākais draugs pēc strīda tīklā izplata informāciju un pazemojošas fotogrāfijas, kuras iepriekš solīja nekad un nekādos apstākļos nevienam nerādīt.
 

Jebkura rakstīta frāze vai fotogrāfija, kas ievietota elektroniskajos sakaru līdzekļos, var kļūt par dalu no neizdzēšama ieraksta, kuru var izmantot pretēji tās autora gribai. Jo jaunāki ir pusaudži, jo neuzmanīgāk viņi izturas pret savu privāto dzīvi. Kļūstot vecāki un apķērīgāki jaunāko tehnoloģiju jomā pusaudži vienlaikus kļūst zinošāki privātās dzīves neaizskaramības jautājumos. Viņi kļūst mazāk paļāvīgi, daudz skeptiskāki un prasmīgāki, iemācās izmantot privātuma aizsardzības rīkus. Diemžēl tie nav izmantojami agrāk izplatītas informācijas aizsardzībai, tāpēc jau laikus jābrīdina bērns par iespējamo risku. Lūk, svarīgākie noteikumi.

Pastāvīgi atgādiniet bērnam, ka, izmantojot mobilos sakarus, viņam ir jāievēro pēc iespējas lielāka piesardzība. Jebkurš vārds vai attēls, kuru sūta, izmantojot telefonu vai internetu, kļūst pieejams citiem. Un nav iespējams prognozēt, ka citi to izmantos. Paskaidrojiet, ka nedrīkst pa telefonu sūtīt savas bildes, jo īpaši nekītrās pozās vai kailas.
 

Bīstamie noslēpumi

Dažkārt, sazinoties cits ar citu elektroniskajā vidē, pusaudži uzzina par iespējamiem draudiem kādai citai personai. Parasti šāda informācija tiek pasniegta ar noteikumu saglabāt slepenību. Pusaudži sazvērnieciski apsola glabāt noslēpumu, taču tādējādi pieļauj lielu kļūdu. Ja pastāv risks, ka kāds var nodarīt pāri sev vai citiem, noslēpums var izvērsties par traģēdiju. 

Pusaudži bieži vien maldīgi uzskata, ka klusēšanas zvērests ir pārāks par potenciālo briesmu atklāšanu. Viņi kļūdās. 

Lai novērstu šādas nelaimes, dodiet pusaudzim skaidrus norādījumus - kā rīkoties, ja viņš iegūst informāciju par potenciāli bīstamu rīcību. Pievērsiet pusaudža uzmanību tam, ka pretējā gadījumā var notikt neatgriezeniska nelaime. Paskaidrojiet viņam, kādos gadījumos nedrīkst saglabāt slepenību - stāsti par pašnāvības plānošanu, kaitējumu citiem, draudi.

Emocionālā vardarbība

Emocionālā vardarbība internetā ir draudīgu, nievājošu un pazemojošu ziņu vai attēlu sūtīšana. Daži pusaudži tā rīkojas ļaunprātīgu nolūku vadīti. bet daži doma, ka tas ir jautri.

Iespējams, ka bērns jau ir saskāries ar emocionālu vardarbību un domā, ka pats  galā. Varbūt viņš baidās, ka jūsu iesaistīšanās visu padarīs vel ļaunāku. Diemžēl viņš kļūdās. Pirmkārt, jums jāpanāk, lai pusaudzis pastāsta jums par šādiem gadījumiem. Otrkārt, vajadzētu censties novērst ļaunuma avotu. Varbūt ir jāiet uz bērna skolu, varbūt jātiekas ar ziņu sūtītāja vecākiem, varbūt jālūdz palīdzība policijai. Treškārt, jums ir jāpastāsta pusaudzim, ko viņš pats varētu darīt lietas labā. Piemēram, viņš varētu pats izdzēst nelabvēļu sūtītās ziņas, nemaz nelasot tās.

Galvenais, lai pusaudzis vispār pastāsta par notikušo. Ko jums vajadzētu teikt, lai iedrošinātu bērnu runāt? Pēc iespējas biežāk atgādiniet viņam par šo iespēju.
 

Internetā izprovocēta pašnāvība

Pazemošana - vienalga, notikusi aci pret aci, ar īsziņu palīdzību vai internetā, var izraisīt tik sāpīgus pārdzīvojumu, ka pusaudzis sak domāt par pašnāvību. Kāpēc tā? Viena no pusaudža gadu spilgtākajam iezīmēm ir tā, ka pusaudzim vairs nav pieņemami izturēties kā atkarīgam, mazam bērnam. 

Neatkarīgi no tā, vai pusaudzis tam ir gatavs vai nav, viņam ir jāpārtrauc izmantot līdzšinējo atbalsta avotu - vecākus. Un pusaudzis ir paliecināts, ka tas attiecas arī uz negatīvu pārdzīvojumu pārvarēšanu. Rezultātā viņš, saskaries ar emocionālo vardarbību internetā, jūtas vientuļš. Pusaudzis nespēj iedomāties, ka viņš varēs iziet sabiedrībā un turpināt dzīvot, ja citi viņu tik ļoti ienīst un izsmej. Pusaudzis domā, ka viņam vairs nav nākotnes. Ir svarīgi, lai pusaudzim ir vismaz viens cilvēks, kam viņš ir pieķēries, uzticas un var uzticēties.

Tieši tāpēc vecāku uzdevums, neraugoties uz pusaudža gadiem raksturīgo izmisīgo attālināšanos, tomēr palikt blakus un uzturēt attiecības.

Pusaudzis vainīgā lomā

Līdz šim runa bija par situācijām, kad pusaudzis ir nokļuvis upura lomā. Taču šim stāstam ir arī otra puse - pusaudži varmāku lomā. Lai cik neticami tas šķistu, ari jūsu bērns var izdarīt kaut ko tādu, ko jūs nekādā gadījumā neatbalstītu. Tāpēc būtu labi, ja jūs savam pusaudzim jau laikus pateiktu, ko viņš nedrīkst darīt, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus. Iespējams, kaut ko no tā pusaudzis vienalga darīs, tomēr noteikumu pastāvēšana var būtiski ietekmēt viņa rīcību.

Izmantota informācija no vecāku programmas programmu „Ceļvedis, audzinot pusaudzi”un grāmatas par pusaudžu audzināšanu "Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos" (Zvaigzne ABC")