Speciālisti rēķina kalorijas un sāls daudzumu; skolēni pusdienas neēd, jo tās neizskatās garšīgas

Kāds ir Latvijas skolēns?

• Lai arī uz ielām ikdienā neredzam pārāk daudz apaļīgu bērnu, statistika liecina, ka to paliek arvien vairāk. Latvijā no aptaukošanās cieš 7% meiteņu un 13% zēnu.
   
• Tikai katrs 5. skolnieks sporto un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm pietiekami bieži. Jo turīgāka ir ģimene, jo vairāk sportiskās aktivitātes tiek nodrošinātas bērniem. Fiziskajām aktivitātēm dienā ir jāvelta vismaz viena stunda.
   
• Pretēji attīstīto Eiropas valstu tendencēm – jo turīgāki vecāki, jo mazāk viņu bērni tiek pie gāzētiem saldinātiem dzērieniem, Latvijā ir otrādi  – turīgie vecāki labprāt iegādājas, lieto paši un dzirda ar neveselīgajām limonādēm savas atvases.
   
• Bērni par maz ikdienā ēd augļus. 15 gadu vecumā tikai 16% zēnu ikdienā ēd augļus. Ar vecumu augļu un dārzeņu patēriņš samazinās vēl vairāk. Tiesa, šī tendence nav tikai Latvijā, jo tas pats notiek arī Skandināvijas valstīs.
   

Noteikumi un realitāte

Lasot noteikumus, kas reglamentē skolās un bērnudārzos pieejamo uzturu, Latvija ir avangardā. Latvijā ir stingri noteikumi, kas aizliedz skolā tirgot sāļās uzkodas, čipsus, gāzētus dzērienus un citus bērnu iemīļotus našķus.  Toties ir stingri aprēķinātas kalorijas, ko dienā jāapārd bērnam, proteīnu, tauku, sāls daudzums.

Šādu noteikumu nav vairumā Eiropas valstu. Piemēram, Ungārijā tikai tagad sāk pētījumus, kādu uzturu vajadzētu nodrošināt bērnudārzos un skolās. Vācijā vispār nav tradīcijas bērnus skolās un dārziņos nodrošināt ar siltu ēdienu.
 

Latvijā no 2014. gada 1.septembra valsts nodrošina brīvpusdienas 1.-3.klašu skolēniem. Šim nolūkam no valsts atvēlēts finansējums 11 679 100 eiro apmērā. Savukārt Igaunijā brīvpusdienas saņem visi skolnieki līdz par 12. klasei. Valsts subsidē 78 centus, pārējais finansējums jāsedz pašvaldībai vai vecākiem. Dažās Igaunijas skolās bērni var saņemt arī subsidētas brokastu porcijas.
 

Vai viss, ko nosaka noteikumi, tiek arī pildīts? Nē! Realitāte ir nedaudz savādāka. Izrādās, ka neveselīgie gardumi joprojām ir pieejami un nopērkami katrā 6. Latvijas skolā. Līdz šim nav nekādu reglamentējošu normu skolu telpās esošajām kafejnīcām. To apliecina arī novērojumi – skolu kafejnīcās bērni var nopirkt gan kartupeļu plāksnītes, kas gan nav nosauktas par čipsiem un tiek brīvi tirgotas skolēniem, gan gumijotās konfektes visās varavīksnes krāsās.

Veicot skolu direktoru aptauju, atklājies, ka situācija Rīgas skolās ir nedaudz labāka - bērni biežāk izvēlas pirkt ūdeni, svaigas augļu sulas, tējas. Jo tālāk no Rīgas, jo neveselīgākas izvēles skolas kafejnīcās veic bērni.
 

Veicos skolu direktoru aptauju, atklājies, ka situācija Rīgas skolās ir nedaudz labāka - bērni biežāk izvēlas pirkt ūdeni, svaigas augļu sulas, tējas. Jo tālāk no Rīgas, jo neveselīgākas izvēles skolas kafejnīcās veic bērni.
 

Kā portālam Mammamuntetiem.lv pastāstīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, šāda situācija turpināties nedrīkst, tāpēc jau tagad Veselības ministrija ir sākusi darbu pie grozījumiem noteikumos  "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem".

Grozījumi paredz, ka izglītības iestādes teritorijā (t.sk. kafejnīcā, uzkodu un dzērienu automātos) papildus pusdienu ēdienkartei drīkstēs izplatīt svaigus un žāvētus augļus, dārzeņus un ogas, riekstus un sēklas, pienu un piena produktus, dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabīgo minerālūdeni, augļu, ogu un dārzeņu sulu, tēju, kafiju, cigoriņus, sausiņus, sausmaizītes, barankas un šokolādi.

Tāpat tiek precizēti jautājumi attiecībā uz skolēnu ēdienkartē izmantojamajiem produktiem. Šobrīd turpinās saskaņošanas process ar Zemkopības ministriju un pārtikas ražotājiem. Plānots grozījumus Ministru kabinetā varētu pieņemt līdz š.g. 1.jūnijam.
 

Dietologs un uztura ārsts Andis Brēmanis uzsver, ka bērna ēšanas paradumi, kas ietekmēs viņa ēšanas stilu un veselību kopumā visa mūža garumā, veidojas agrīnā bērnībā 1- 2 gadu vecumā, kad bērnu atšķir no krūts.

Dietologs un uztura ārsts Andis Brēmanis uzsvēra, ka bērna ēšanas paradumi, kas ietekmēs viņa ēšanas stilu un veselību kopumā visa mūža garumā, veidojas agrīnā bērnībā 1- 2 gadu vecumā, kad bērnu atšķir no krūts. Skolā šos ieradumus mainīt jau ir ļoti grūti, tāpēc vecāki ir pirmie un svarīgākie cilvēki, kas bērnam veido priekšstatu par veselīgu uzturu.

Pagatavots pareizi, bet bērni neēd
Aptaujājot vecākus, kuru bērni skolā ēd pusdienas, viedokļi par to, cik šis pakalpojums ir kvalitatīvs, atšķiras.
 

Gunitas meita mācās 4. klasē Jelgavas skolā. "Nevaru teikt, ka vaina ir tieši ēdienā, jo mums arī mājās ir diezgan grūti izdomāt, ko tādu pagatavot, lai bērns paēstu. Gatavojam zupas un sautējumus, to dod arī skolā, bet meita neēd. Tas, ko esmu dzirdējusi, kāpēc viņa neēd to, ko dod skolā - makaroni ir auksti, bet kāpostu zupa negaršo. Tagad dienā dodam 2 eiro un viņa pati izvēlas, ko ēdīs. Parasti tā ir pankūka ar biezpienu vai biezpiena pankūka."
 

Ilzes bērni ir izauguši no apmaksāto skolas pusdienu vecuma. 5. un 6. klases skolnieki ēd kopgalda piedāvātās kompleksās pusdienas pa 1.25 eiro dienā. Ilzes bērni ēd labprāt, jo ir "visēdāji", tomēr no citiem skolēniem ir dzirdēts, ka garšīgi nav.
 

Pusdienu porcija ir pareizi izveidota, sabalansēta, ar pareizo kaloriju skaitu, bet paliek neapēsta, jo neizskatās labi. 

Ieva, kuras bērni mācās Ikšķilē, ar skolas pusdienām arī kopumā ir apmierināta. 1.-4. kl. ēdināšanu apmaksā pašvaldība. Bērniem garšo un porciju lielums ir pietiekošs. Lielākas problēmas ir bērniem, kuri neēd klasiskos ēdnīcas ēdienus. Piemēram, griķus ar malto gaļu. Sākumskolas bērniem dod jau gatavas porcijas un, ja bērns neēd gaļu, tad arī griķi ir palikuši "neēdami", jo pārlieti ar mērci. No 5.klases ir jāiet stāvēt rindā un jāpērk pusdienas katru dienu atsevišķi. No vienas puses tas ir liels plus, jo bērns paņemt tiešām to, ko ēdīs. No otras puses liela problēma ir garās rindas. Ir dienas, kad bērni nepaspēj izstāvēt to rindu, jo starpbrīdis ir par īsu.

 

Līdzīgs viedoklis ir Lindai, kuras meita mācās 1. klasē Jelgavā un gandrīz nekad neēd pusdienas. "Pusdienu porcija droši vien ir pareizi izveidota, sabalansēta, ar pareizo kaloriju skaitu, bet paliek neapēsta, jo neizskatās labi. Meita neēd mērces, bet ja tās pārlej pāri visam ēdienam, tad neapēsts paliek viss. Reiz aizgāju uz skolas ēdnīcu un redzēju, cik daudz ēdiena tiek izgāzts atkritumos".