Skolēnu vājie punkti. Kā rīkoties, lai bērns skolā neslimotu, stāsta pediatre
Atsākoties mācībām skolā poliklīnikas “Jugla” pediatre Gunta Užāne aicina vecākus nopietni izvērtēt bērnu slodzi skolā un dažādos pulciņos, ēšanas paradumus, runāt ar bērniem par dažādām atkarībām un nopietni attiekties pret dažādu kaišu “izslimošanu”.
Ārste ir apkopojusi tipiskākās vājās vietas bērna sadzīvē,
ikdienā un vecāku rīcībā, kas ir par iemeslu biežām saslimšanām un
skolas kavējumiem.
Pirmklasniekiem draud pārslodze un neregulārā
ēšana
“Bērns nav mazais pieaugušais” norāda AS “Veselības Centru
Apvienība” poliklīnikas “Jugla” pediatre Gunta Užāne, aicinot īpaši
pirmklasnieku vecākus apzināties, ka jaunā skolas vide ir ne vien
dienas režīma un vides maiņa, bet nopietnas emocionālas pārmaiņas,
kas būs jāizdzīvo mazajam skolniekam.
Saskaros ar bērniem, kuriem dažus mēnešus pēc skolas gaitu uzsākšanas parādās izmaiņas uzvedībā, ir pastiprināts nogurums, regulāri sāpošs vēders, acu mirkšķināšana vai neizskaidrojama šņaukāšanās. Šīs visas pazīmes liecina, ka bērnam ir psihoemocionālas problēmas
Vislabāk būtu pirmajā pusgadā neaizrauties ar dažādiem pulciņiem un
papildus nodarbībām, lai neradītu pārslodzi. “Ikdienas praksē
saskaros ar bērniem, kuriem dažus mēnešus pēc skolas gaitu
uzsākšanas parādās izmaiņas uzvedībā, ir pastiprināts nogurums,
regulāri sāpošs vēders, acu mirkšķināšana vai neizskaidrojama
šņaukāšanās. Šīs visas pazīmes liecina, ka bērnam ir
psihoemocionālas problēmas, kurām var būt dažādi cēloņi”, stāsta
daktere Užāne.
Ja pulciņi ir apmeklēti jau pirms skolas, tad, to darot pirmajā
klasē, kad bērns vairs nav stingrā uzraudzībā, ir jāpārliecinās, ka
tiek ievērots maksimāli pareizs ēšanas režīms – lai nenotiktu
pārtikas uzņemšana kāda transporta līdzeklī, starpposmā starp skolu
un pulciņu. Tāpat ir joprojām jāievēro pietiekams atpūtas
režīms.
Ar planšeti gultā - sabojāta redze un mugura
Savukārt bērniem, kuru jau ir pieradis pie skolas režīmā un mācās
ne pirmo gadu, vecāku uzmanību būtu jāvērš uz jautājumiem, kas
saistās ar stāju un acīm. Stundām ilga sēdēšana pie stacionārā
datora vai vārtīšanās pa gultu ar planšeti vai viedtelefonu rokās
sliktā apgaismojumā, ir bojā stāju un redzi.
Tāpat vecākiem vajadzētu pavērot, lai bērni smagās skolas somas
nenēsātu uz viena pleca. “Vēl šim vecumam tipiska problēma ir
pastiprināta stāvēšana uz vienas kājas, saliecot augumu uz vienu
pusi, lai neizskatītos pārāk garš”, stāsta pediatre. Līdz 12
gadu vecumam stājas problēmas vēl var samērā labi koriģēt ar ar
ārstnieciskās vingrošanas palīdzību vai arī izvēloties noteiktus
sporta veidus, kas uzlabo līdzsvara sajūtu.
Ikvienā vecumā vislabāk būtu, ja bērns iespēju robežās ceļu uz
skolu mērotu kājām, nevis vecāku automašīnā. Kardioloģi uzskata, ka
staigāšana ir vislabākā slodze, kā arī tādejādi noteiktu laika
sprīdi bērns pavada ārpus telpām.
Vidusskolnieki - atkarību varā
Lielo bērnu - vidusskolnieku, lielākie riski ir atkarība no datora,
nikotīna un alkohola, kā arī novirzes no dienas un ēšanas režīma.
“Lielajiem bērniem visbūtiskākais ir kontakts un vecāku atbalsts
jebkurā dzīves situācijā. Es kā ārste varu jaunietim skaidrot, ka
nesmēķējot, būs vieglāk skriet un no rīta nebūs jāatkrēpo, taču es
nevaru kontrolēt zāļu lietošanu vai ēšanas paradumus. Ir svarīgi,
ka ģimenē netiek grauta bērna pašapziņa un viņam tiek veltīta
uzmanība”, norāda Gunta Užāne.
Kā atkopies pēc saslimšanas?
Gan vecākiem, gan arī bērniem ir jārēķinās arī ar to, ka skolas
laikā bez slimošanas neiztikt, jo tipiskākā mūsdienu problēma ir
slimību “neizslimošana” mājas režīmā, bet gan došanās uz skolu vai
darbu tiklīdz kļūst nedaudz labāk. “Dzert antibiotikas un iet
uz skolu nav pieļaujams”, norāda ārste. Vispirms ar zāļu palīdzību
tiek “nosista” temperatūra, bet ne iznīcināts vīruss. Mājās būtu
jāpaliek, kamēr temperatūra pazūd, plus vēl tik dienas, cik bija
temperatūra. Pēc spēcīgu zāļu lietošanas organisms atjaunojas 10 –
14 dienas, kad noteikti nevajadzētu sportot nedz skolā, nedz arī
doties uz treniņiem. Ātri aktivizējot organismam lielas
slodzes, tas neatpūšas, bet tieši otrādi – neliels viruss var
pārtapt par angīnu un tālāk bronhītu, jo jebkāda imunitāte būs
sagrauta.
Plaši izplatītie vēdervīrusi, kas izpaužas ne vien kā vemšana, bet
arī kakla sāpes un klepus, ir ārkārtīgi lipīgi. Izslimojušajam ir
iespējas aplipināt veselos arī vēl pēc nedēļas, ja nav veikta
pienācīga ārstēšana. “Vecākiem ir jāsaprot, ka regulārai kaišu
“neizslimošanai” ir liela ietekme uz bērna imunitāti un uzņēmību
pret jebkādām slimībām.
Lai bērniem un vecākiem veselīgs jaunais mācību gads!