"Raksti glītāk!" Vai bērna rokraksts ir pamats kritizēšanai un atzīmes pazemināšanai?
Skolās vairs nav priekšmeta – glītrakstīšanas. Tomēr pietiekami bieži ir gadījumi, kad skolotājs ne tikai kritizē bērna rokrakstu, pareizi izpildītam darbam pieliekot norādi “Raksti glītāk”, "Centies!" vai atstājot ierakstu "Neķēpājies!", turklāt - pat pirmajā klasē, kad tik ļoti nepieciešams bērnā radīt motivāciju mācīties. Vecāki stāsta, ka vecākajās klasēs dažkārt tiek pazemināts darbu vērtējums, jo rokraksts ir neglīts. Kāda otrklasiece atzinās, ka uz skolu iet vari nevēlas, jo vienmēr saņem kritiku par savu rokrakstu un tiek salīdzināta ar savu brāli, kas mācās citā klasē.
Aptuveni pirms 20 gadiem glītrakstīšana sākumskolā tika pasniegts kā atsevišķs mācību priekšmets, bet, mainot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) politiku, mainoties tā laika mācību priekšmetu saturam, glītrakstīšana vairs netika pasniegts kā atsevišķs mācību priekšmets, taču tika saglabāta obligāta prasība, ka latviešu valodas mācību stundās sākumskolā 15 minūtes tiek veltītas glītrakstīšanai, norāda Izglītības un zinātnes ministrija.
Mūsdienās vairs nav ietverta obligāta prasība iekļaut 15 minūšu
ilgu glītrakstīšanas praktizēšanos latviešu valodas stundās
sākumskolā. 1.klasē. Glītrakstīšanas pamati un rokraksta veidošanās
skolēnam notiek vienlaicīgi ar burtu rakstības mācību,
apgūstot to savienojumu rakstību. Bet, ja skolotājs to uzskata par
vajadzīgu, viņš var ieviest papildu treniņus 1. klases skolēniem.
Tāpat atļauts uzturēt prasību ikdienā precīzi ievērot burtu formu
un savienojumus.
Patlaban Ministru kabineta noteikumi Nr.468 “Noteikumi par valsts
pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu
standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”* kā vienu
no pamatprasībām mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi, paredz
glīti un pareizi rakstīt vārdus - burtu formu, burtu savienojumus
un teikumus. Šī prasība mācību priekšmeta standartā tiek vērtēta kā
attieksme, un tās vērtējums, atbilstoši kritērijiem, ietekmē
skolēna atzīmi par veikto darbu.
Vai neglīts rokraksts un šķību burtiņi ir pamatots iemesls
pazemināt atzīmi?
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga
skaidro, ka valsts pamatizglītības standartā noteikts, ka mācību
sasniegumu vērtēšana ir integrēta mācību procesa sastāvdaļa
skolēna zināšanu, prasmju, attieksmju un mācību sasniegumu
attīstības dinamikas noteikšanai. Tas nozīmē, ka skolotājs
nedrīkst bērna attieksmi pret mācībām vērtēt
atsevišķi, piemēram, pazeminot vērtējumu par neglītu
rokrakstu, ja nevar to salasīt.
Skolotājs nedrīkst bērna attieksmi pret mācībām vērtēt atsevišķi, piemēram, pazeminot vērtējumu par neglītu rokrakstu, ja nevar to salasīt.
Skolotājs var noteikt noformējumu kā vienu no izpildāmā darba
vērtēšanas kritērijiem, tomēr arī tādā gadījumā pedagogam ir
jāņem vērā katra bērna fiziskais stāvoklis (rokraksta īpatnības,
iespējamās speciālās vajadzības). Turklāt skolotājam
jāiepazīstina bērni ar darba izpildes nosacījumiem un vērtēšanas
kritērijiem pirms darba sākšanas, savukārt skolēniem tie
iespēju robežās jāievēro.
Lasi arī: Gribi
gudrāku bērnu? Liec viņam rakstīt ar roku!
Jebkurā gadījumā, arī aizrādot skolēnam par neglītu rokrakstu,
pedagogam ir jāievēro profesionālās ētikas normas. Jāpiebilst,
ka bērna šķietami neglītais rokraksts var liecināt arī par
vēl neidentificētām mācīšanās grūtībām.
Salīdzināt tikai ar sevi pašu
Skolu psiholoģe Aira Briede uzsver, ka katra
situācija jāvērtē individuāli. "Ja skolotājs jau 10. reizi raksta,
ka ir neglīts rokraksts, bet nav rezultāta, tad nav arī vērts šos
ierakstus turpināt. Acīmredzot skolēns glītāk uzrakstīt nemaz
nespēj, vai arī skolotājs neprot iemācīt. No otras puses, centieni
rakstīt glīti un kārtīgi sakārto arī procesus smadzenēs un iemāca
kārtību, pat nedaudz koriģē raksturu, tāpēc pilnībā ignorēt to, kā
bērns raksta un izpilda mājas darbus, nebūtu pareizi".
Centieni rakstīt glīti un kārtīgi sakārto arī procesus smadzenēs un iemāca kārtību, pat nedaudz koriģē raksturu, tāpēc pilnībā ignorēt to, kā bērns raksta un izpilda mājas darbus, nebūtu pareizi.
Psiholoģe arī aicina vecākus iesaistīties šajā procesā un
palīdzēt bērnam izprast, ko īsti skolotāja sagaida. "Ja mamma
kareivīgi uztver skolotāja ierakstu, tad tāpat to uztver arī bērns.
Bet, ja skolotāja ir tikai ierakstījusi "Raksti glītāk", tad tas
nav negatīvs novērtējums, bet drīzāk uztverams kā
pamudinājums".
Skolu psihologs Edmunds Vanags akcentē, ka rokraksts tiešā veidā ir
atkarīgs no sīkās motorikas attīstības - ja tā ir pietikami
attīstīta, burti sanāks glītāki. Savukārt bērnu salīdzināšana
ar brāli vai māsu ir ļoti nepedagoģiska: "Nevienu ne ar vienu
nedrīkst salīdzināt. Vienīgais, ko drīkst salīdzināt, ir paša
sasniegumi. Var salīdzināt paša paveikto tagad un pirms trim
mēnešiem".
Rokraksts - rakstura atspulgs
Grafoloģe Anita Millere LR-1 raidījumā stāstīja, ka rokraksts ir
veids, kā koriģēt savu raksturu un pašsajūtu. No rītiem mostoties,
rokraksts ir plašāks un lielāks, bet vakarā - sīkāks, jo rakstītājs
ir noguris. "Mūsu ķermenis signalizē, kā tas jūtas, arī caur
rokrakstu. Arī rindiņas, kas rakstītas uz baltas lapas, lēkā uz
augšu vai leju, parāda, kāds ir rakstītāja garastāvoklis šajā
brīdī." Vērojot bērna rakstības izmaiņas, vērīgs vecāks pamanīs arī
garastāvokļa pārmaiņas.
*2.pielikums, Latviešu valoda. Mācību priekšmeta standarts
1.-9.klasei; III. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei,
beidzot 3.klasi