Viedierīces bērna ikdienā drīkst būt, ja vecāki iemāca tās lietot ar mēru

Jautājums par to, vai un cik daudz dažādu viedierīču bērna ikdienā būtu nepieciešamas, ir arvien aktuālāks. Tikpat aktuāls - kā tās ierobežot. Geštaltterapeite Elīna Zelčāne uzsver, ka bērni mācās no vecākiem - ja viņiem neparāda citu brīvā laika pavadīšanas modeli, tad viņi alternatīvas vienkārši nezina. 

Vecāki ieaudzina bērnos ieradumus

Es gribētu sākt ar to, ka ieradumus bērnos lielā mērā ieaudzina tieši vecāki. Regulāri atkārtojot vienas un tās pašas darbības, ar laiku tās kļūst par rituālu, piemēram, daudzās ģimenēs ir rituāls ik vakaru pirms miega izlasīt pasaku. Ja ģimene regulāri pavada laiku kopā, spēlējot galda spēles, sportojot, vienkārši runājot vai darot ko citu kopīgu, tas kļūst par sava veida rituālu, pie kura bērns pierod. Viedierīces mūsdienās sniedz daudz iespēju, ko arī vajag izmantot, taču jāmeklē balanss, lai bērni laika pavadīšanu ar viedierīcēm neiemācās kā vienīgo alternatīvu, bet kā palīgu.

Ja pie ieradumiem īpaši nepiedomājam, tie mainās līdz ar ārējo situāciju. Kamēr nebija izgudroti viedtālruņi un planšetes, cilvēki vilcienos lasīja grāmatas, jo viņiem vienkārši nebija labākas alternatīvas. Grāmatas lasīšana prasa koncentrēšanos, bet klejošana pa sociālajiem tīkliem ļauj atslēgties un nedomāt. Arī bērniem, gluži tāpat kā pieaugušajiem, patīk iet vieglāko ceļu, pie nosacījuma, ja viņiem šāda alternatīva tiek dota. Ja esam iepazīstinājuši bērnus ar modernajām tehnoloģijām un to piedāvātajām izklaides iespējām, protams, ka viņi vēlēsies tās lietot pēc iespējas biežāk, un paši diez vai jutīs samēru. Tāpēc, ja vien mums ir laiks, pacietība un radošā iztēle, es ieteiktu izkopt citus ieradumus un atlikt tehnoloģiju lietošanu uz vēlāku laiku. Kaut kad jau tas tāpat notiks, bet, ja nesteigsimies, iespējams, iedosim bērniem iespaidiem bagātāku bērnību.

Ja bērns pārāk ilgi atrodas mazkustīgā pozās, tas nelabvēlīgi ietekmē viņa veselību un stāju.

Bērniem jānosaka robežas

Mums kā vecākiem ir jānosprauž robežas un jānosaka, cik ilgu laiku bērns drīkst pavadīt pie datora vai telefona. Mans personīgais uzskats ir, ka telefonam vai planšetei nevajadzētu kļūt par pirmsskolas vecuma bērnu ikdienas rotaļlietu. Moderno tehnoloģiju lietošana var tikt izmantota īpašos gadījumos, piemēram, dodoties garākā pārbraucienā, sēžot rindā pie ārsta, vai arī kā atalgojums par kādu darbiņu, taču nevis kā regulārs laika pavadīšanas veids.

Es  negribētu būt radikāla un teikt, ka multfilmu skatīšanās vai spēlīšu spēlēšana ir viennozīmīgi slikta. Ir ļoti daudz pamācošu multfilmu un izglītojošu spēļu, taču it visā ir vajadzīgs samērs. Pirmkārt, samērs ir vajadzīgs starp sēdošo dzīvesveidu un fiziskām kustībām. Ja bērns pārāk ilgi atrodas mazkustīgā pozās, tas nelabvēlīgi ietekmē viņā veselību un stāju. Otrkārt, ja bērns tikai pasīvi uztver informāciju un iztrūkst atgriezeniskās saites, netiek veicinātas viņa komunikācijas prasmes un valodas attīstība, bērns neattīsta radošumu un iztēli.

Runājot par skolniekiem, šeit kontroli veikt ir mazliet grūtāk, jo viņi daudz laika pavada ārpus mūsu redzesloka. Tas, ko varam darīt, ir vairāk sarunāties ar viņiem un iesaistīties kopīgās izklaidēs, kurās dominētu dzīvais kontakts. Ja paši būsim aktīvi, radoši un ar personīgo piemēru apliecināsim, cik dažādi var pavadīt brīvo laiku, arī mūsu bērni mācīsies no mums.

Autore: geštaltterapeite Elīna Želcāne