Mācies mazāk, zini vairāk. Somijas izglītības sistēmas pamatprincipi

Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem, somu studenti regulāri uzrāda visaugstākā līmeņa zināšanas augstskolās, bērnu lasītprasme ir vislabākā pasaulē, skolēni ierindojas 2. vietā dabaszinātņu un 5. vietā matemātikas olimpiādēs pasaulē. Pārsteidzoši ir tas, ka tik augsti rezultāti tie sasniegti, pavadot pie mācību grāmatām salīdzinoši maz laika. 

Vispārējā obligātā izglītība Somijā dalās divos posmos - primārā izglītība (alakoulu), no 1. līdz 6. klasei un vidējā posma izglītība (yläkoulu) no 7. līdz 9. klasei. Skolēni var turpināt mācības vēl arī 10. klasē, bet sākot no  11. – 12. klases mācības turpinās profesionālajā koledžā vai arī licejā jeb lukio.

Visās mācību iestādēs un valsts skolās tiek ievēroti šie principi, kurus uzskata par motivējošiem un ļoti efektīviem.
 
Vienlīdzība
Valstī nav elitāru un “vājo" skolu. Valsts lielākajā skolā mācās 960 skolēnu, bet mazākajā – tikai 11. Visas skolas saņem vienādu tehnisko aprīkojumu un proporcionālu finansējumu.  Gandrīz visas skolas pieder valstij, privāto skolu ir ļoti maz. Privātajās skolās mācības daļēji finansē vecāki, prasības šajās skolās ir augstākas. Parasti privātās skolā māca pēc kādas īpašas metodikas - Montessori, Valdorfa vai kādas citas pedagoģiskās koncepcijas. Vecāki parasti izvēlas skolu, kas ir tuvāk mājām, jo mācību līmenis visās ir vienāds. 
 

Visi priekšmeti svarīgi, visi bērni - nozīmīgi 
Somijā uzskata, ka bērniem nenāk par labi padziļināti mācīt kādu vienu priekšmetu. Matemātika, angļu valoda vai zīmēšana ir vienlīdz svarīgas. Toties dažviet tiek veidotas īpašas klases bērniem, kuriem ir talants mākslā, mūzikā vai sportā. 

Vecāku sociālais statuss skolā nespēlē nekādu lomu. Anketās norādīt jautājumus, kas varētu atklāt vecāku darba vietu vai nodarbošanos, iekļaut nedrīkst. 

Mājas darbus Somijas skolās neuzdod, jo bērniem pēc skolas ir jāatpūšas. Tieši tāpat kā vecākiem, kuriem nav jākontrolē bērnu mājas darbu izpildi. Toties ģimenēm iesaka kopīgus gājienus uz mežu, muzeju vai baseinu. 

Skolēni līdz pat pēdējai klasēm netiek šķiroti ne pēc spējām, ne arī nākotnes karjeras plāniem.  Nav "slikto" un "labo" skolēnu. Salīdzināt vienu bērnu ar otru klasē ir aizliegts. Netiek izcelti ne īpaši apdāvinātie, nedz arī bērni ar mācīšanās problēmām. Visi mācās vienā klasē. Tas pats attiecas uz bērniem ar īpašajām vajadzībām un bērniem, kas pārvietojas ratiņkrēslos.  Atsevišķa klase var būt veidota vien bērniem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Interesanti, ka salīdzinot mācību rezultātus, Somijā ir vismazākā zināšanu atšķirība starp bērniem, kas mācās ļoti labi un tiem, kas mācās slikti. 

Ir stingra prasība klasē neieviest mīluļus un arī skolēnu attieksme pret skolotājiem ir daudz vienlīdzīgāka. Skolotāju kolektīvā nav svarīgāko priekšmetu pasniedzēju un mazāk svarīgu skolotāju, jo vienlīdz nozīmīgs ir gan fiziskas, gan sporta skolotājs.  Somijas darba likumdošanā attiecībā uzskolotāja profesiju nosaka, ka visi skolotāji paraksta darba līgumu tikai uz 1 akadēmisko gadu. To var pagarināt vai arī tas netiek pagarināts, ņemot vērā skolotāja darbu.  Skolotāju algas mēnesī ir ap 5000 eiro, skolotāja palīgam – ap 2500 eiro. 

Bezmaksas izglītība
Skola, protams, ir bez maksas. Bet papildus skolā ir bezmaksas: 

• pusdienas
• ekskursijas, muzeji, ārpusskolas aktivitātes;
• transports, kas nogādā bērnu uz skolu un pēc tam uz mājām, ja skola atrodas divu kilometru attālumā;
• mācību grāmatas, kancelejas piederumi, tai skaitā klēpjdatori un planšetes

Jebkādi fondi un naudas iekasēšana no vecākiem ir aizliegta. 
 

Individuāls apmācību plāns
Uzsākot skolu, katram bērnam izstrādā individuālu apmācības un attīstības plānu, nosaka, cik daudz katram jāpilda mājas darbi, cik sarežģīta viela jāapgūst utml. Visi bērni mācās vienā klasē, bet vienam var būt jāpilda sarežģītāki uzdevumi, citam – vieglāki. Apgūto vielu vērtē individuāli, nevis visai klasei pēc vienas sistēmas. Nepieciešamības gadījumā skolēns var skolā mācīties papildus, par to neko nemaksājot. Privātskolotāju tīklus Somijā ir vāji attīstīts. 


Praktiskās zināšanas 
Somi saka: "Vai nu mēs gatavojamies dzīvei vai arī eksāmenam. Mēs izvēlamies pirmo." Tāpēc Somijā nav eksāmenu, toties ir kontroles testi, kurus skolotājs veic pēc saviem ieskatiem. Vidusskolas noslēgumā viens noslēguma tests, kas ir informatīvs gan skolotājam, gan skolēnam. Ja tā rezultāti ir slikti, neviens par to netiek kritizēts. 

Skolā māca tikai to, kas ir vajadzīgs dzīvē. Piemēram, kas ir līgums, bankas konts, kā jāuzraksta CV, kā aprēķināt procentus no nodokļa par mantojumu vai nopelnītajiem ienākumiem utml. 

Uzticēšanās 
Skolotājus nepārbauda, nekontrolē un neveic metodiskās pārbaudes. Lai arī mācību programma visā valstī ir vienota, veids, kā to māca katrs skolotājs, paliek viņa paša ziņā. Ir vispārīgi ieteikumi, bet ne vienota metodika. 
Otrkārt, uzticas arī bērniem, tādējādi vairojot viņu pašu atbildību par paveikto. Piemēram, ja mācību stundā tiek rādīt kāda ar mācību priekšmetu saistīta filma, bet bērnam tā neliekas interesenta, viņš drīkst lasīt grāmatu. Viņam neviens nepārmetīs, ka neseko līdzi stundas mācību plānam. 


Brīvprātības princips
Mācās tas, kurš grib mācīties. Skolotāji cenšas piesaistīt skolēnu uzmanību, tomēr, ja bērnam mācības neinteresē, viņu savlaicīgi profesionāli orientēs uz kādu praktisku, noderīgu, "vienkāršu" profesiju. Vismaz par divnieku karali ar sagrautu pašapziņu viņš noteikti nekļūs. 
Vidusskolas uzdevums ir palīdzēt jaunietim un skolotājiem tikt skaidrībā, vai viņam ir vērts turpināt studijas augstskolā vai arī vērtīgāk būs mācīties kādā no profesionālajām skolām, kas valstī ir augstā līmenī un nebūt netiek uzskatītas par mazāk noderīgu mācību virzienu. Mācību veidu palīdz noskaidrot pēc specifiskie testiem un tam ir sagatavoti speciāli skolotāji. 
 

Iespējams, ka vērotājam no malas šķiet, ka Somijas skolu sistēma pārāk maigi pieiet skolēna studiju procesa virzīšanai. Tā gluži nav. Skola ir jāapmeklē obligāti, bet ja skolēns stundā vispār nav strādājis, skolotājs ir tiesīgs viņu atstāt uz pēcstundām. Var 6.klases slinkotāju nosēdināt pie otrklasniekiem, lai liktu “pārdomāt dzīvi”. Tiesa, vecāki uz skolu saukti netiek un piezīmes neraksta, bet, ja individuālā mācību viela nav apgūta, skolēns tiek atstāts uz otru gadu. Palikšana uz otru gadu pēc 9. klases nav “kauna traips” skolēna dzīvē. Šim nolūkam ir izveidota īpaša – 10. klase, kurā mācoties, var aizlāpīt robus zināšanā. 

Patstāvība 
Somijas skolas galvenais mērķis – iemācīt skolēnam patstāvību, lai viņš varētu pats organizēt savu dzīvi. Tiek mācīts domāt un izdarīt spriedumus un secinājumus pašam. Skolotājs stundu laikā nestāsta jauno vielu, jo to visu var izlasīt grāmatā, atrast internetā. Skolā māca, kādi resursi ir jāizmanto, lai atrastu to, kas ir nepieciešams konkrētā vielas apgūšanai vai problēmas atrisināšanai. 
 

Kad un cik daudz mācās?
Mācību gads Somijā sākas  augustā, beidzas maija beigās. Rudenī un pavasarī ir 3-4 brīvdienas. Ziemas vidū 2 nedēļas ilgas Ziemassvētku brīvdienas. 

1.-2. klasē apgūst dzimto (somu) valodu un lasīšanu, matemātiku, dabas zinātnes, reliģiju (saskaņā ar reliģiju, kurai seko) vai  “dzīvesmākslu” jeb dzīves zinības, ja nav piederīgs kādai konfesijai. Arī mūziku, mākslu, fizkultūru, darbmācību. 
3. klasē sāk apgūt angļu valodu. 4. klasē sāk apgūt vēl vienu svešvalodu - franču, zviedru, vācu vai krievu. Izvēles priekšmeti – ātrrakstīšana uz datora, datorprasmes, koka apstrāde, kora dziedāšana. Gandrīz visās skolās ir iespēja apgūt kādu mūzikas instrumentu.
Jo 5. klases pievienojas bioloģija, ģeogrāfija, fizika, ķīmija, vēsture. Literatūra nozīmē nevis teorijas apgūšanu, bet lasīšanu klasē. 
7.-9. Klasēs zēni un meitenes netiek dalīti pa grupām, mācoties darbmācību. Visi kopā mācās gatavot zupas un izgriezt kokā.