Palīgā skolēnam eksāmenu laikā. Neiroloģes ieteikumi, kā saglabāt veselo saprātu

Kā atbalstīt un palīdzēt skolēnam pirmseksāmenu laikā, stāsta neiroloģe Maruta Solvita Naudiņa.

Atceries, ka eksāmenu laiks vairs nav intensīvas mācīšanās, bet gan atkārtošanas laiks, tādēļ apzinīgākajiem skolēniem tas parasti ir salīdzinoši vieglāks. Šis nav piemērots brīdis, lai maksimāli daudz tēmu izpētītu padziļināti – eksāmenā jāzina tas, ko prasa mācību programma. Gadās, ka intensīva, ilgstoša mācīšanās izraisa apjukumu, un tad mēdz teikt: viņš pārmācījās. Tādēļ jāraugās, lai bērns ne tikai mācās, bet arī dodas svaigā gaisā, izbrauc ar riteni un satiekas ar draugiem. 

Tomēr dzīvē bieži vien ir tā, ka apziņa par to, ka nu beidzot jāmācās, ieslēdzas tikai maija otrajā pusē. Kā rīkoties tad? 

Sadali pa punktiem, mācies to, ko nezini nemaz

Visas eksāmenam vajadzīgās zināšanas jāsadala tēmās un tad jāsašķiro, kuras notām zināmas kaut nedaudz, kuras labi un kuras nemaz. Tad jāsaskaita, cik dienu līdz eksāmenam palicis, un katrai dienai jāatvēl vienāds tēmu skaits. Tēmas jāsadala grupās, sākot mācīties ar tām, kas zināmas sliktāk vai nemaz.

Atkārtošana ir kā mantu nolikšana vienmēr vienā un tajā pašā vietā. Ja zeķes skapī vienmēr tiek ieliktas otrajā atvilktnē no augšas, tad tās atradīsi arī nakts melnumā. Tāpat ir ar atcerēšanos . To, kas būs vairākkārt atkārtots, atrast varēs uzreiz vai vismaz vieglāk. 

Šādas sistēmas pamatā ir izpratne par smadzeņu darbību, izmantojot iemācīšanās, atkārtošanas un atcerēšanās efektus: tēma, kas pirmajā dienā bija pavisam sveša, nākamajā jau būs maķenīt zināma, bet trešajā tā jau būs vien jāatkārto, nevis jāsāk mācīties no jauna. Pats galvenais: laiks jāsaplāno tā, lai tā kaut pa kripatai pietiek visai eksāmena programmai. Pieauguša cilvēka skats laika saplānošanai ir ļoti svarīgs, citādi var izrādīties, ka pusaudzis jau trešo dienu cenšas perfekti iemācīties vienu tēmu, bet pārējām nav pat pirkstu pielicis.

Nemācīties pēdējā naktī

Ir jāsamierinās, ka pēdējā brīdi neko sagrābt patiešām neizdosies. Mācīšanās vietā pirmseksāmena vakarā jāizmet kāds līkums pa mežu vai pilsētu vienalga, kājām vai ar riteni. Jādara viss, lai pirms atbildīgā un grūtā darba atpūtinātu galvu, ļautu smadzenēm atpūsties un sakopot spēkus.

Labi izgulēties

Pirms eksāmena laikus jādodas pie miera un 7-8 stundas jāguļ. Ja vecāki redz, ka bērns vakarā pirms eksāmena ir neierasti satraukts, viņam var piedāvāt  siltu pienu ar medu.

Vakarā pirms eksāmena vērts paklausīties nomierinošas, dabiskas skaņas. Ja ārā nav putnu, kas dzied, vai jūras, kas šalc, var paklausīties diskus ar dabas skaņām. Ir skolēni, kas labprāt klausās tieši klasisko mūziku. Bet, ja vecāki dzird, ka, mācoties eksāmenam, skolēna istabā, datora vai telefona austiņās skan mežonīgi bums-bums ritmi, jācenšas bērnu no šādas fona mūzikas tomēr atrunāt – tā uzbudina, nevis nomierina.

Eksāmenu rīta drudzis

Eksāmenu rītu nevajag pārvērst par kaut ko ārkārtēju un visiem justies kā uz adatām.  Tajā pašā laikā jāapzinās, ka šis patiešām ir nopietnas un atbildīgas dienas sākums, tādēļ jāuzvedas pārdomāti un mierīgi. Šis nav piemērotākais laiks, lai pusaudzim vai jaunietim, kas ik rītu ir ēdis brokastīs omleti, pēkšņi pasniegtu biezputru un paziņotu, ka tas, redz, ir veselīgi.

Uzkodas, ko paņemt līdzi

Ja eksāmens ir garš, ļoti iespējams, ka tā laikā sāks gribēties ēst, un, ja moka slāpes vai izsalkums, nekāda raitā domāšana neizdodas. Tādēļ jāgādā, lai uz eksāmenu līdzi būtu pudele ūdens, kādi veselīgie mušļa batoniņi, derēs ari šokolāde bez čaukstoša iesaiņojuma. Bērnam bez morāles lasīšanas jāatgādina, ka nevajag riskēt dzert enerģijas dzērienus, jo to iedarbība nav prognozējama. Smadzenes jau tā ir noslogotas. Ja tām vēl uzšauj ar nežēlīgu kofeīna un guarānas pātagu uzbudinājums var kļūt tik spēcīgs, ka domas griezīsies uz apli kā karuselis. Labs uzmundrinošs līdzeklis ir melnā tēja, kas ievilkusies trīs minūtes.

 

Pret stresa radītām sirdsklauvēm ir labas zāles: cilvēks aizver acis un pats sev uzspiež uz acu āboliem. Ja ir caureja, bērnam var teikt, ka nu viss kārtībā – stress ir ārā, un miers. 

Jāraugās, lai šajā laikā skolēns ir ne vien krietns, bet arī veselīgi paēdis. Uzbāzties nevajag, bet jāgādā, lai allaž būtu gan dārzeņu salāti, gan svaigi augļi, gan siltas pusdienas. Tieši šajā laikā ieteicams gatavot vairāk tos ēdienus, kas skolēnam garšo un ir arī pietiekami veselīgi. 

Eksāmenā koncentrēties uz prasīto

Parasti visgrūtāk atcerēties ir to, kas uzzināts nesen, bet lielajā informācijas gūzmā nav nostiprināts ar atkārtošanu. To, kas būs vairākkārt atkārtots, atrast varēs uzreiz vai vismaz vieglāk. Meklējot mierīgi un rūpīgi, var atrast arī daudzas neīstajā vietā nomestas mantas, un reizēm tās paveicas atrast pavisam nejauši. Tādēļ nedrīkst mest plinti krūmos, ja pēkšņi rodas sajūta – nezinu pilnīgi neko. Zini, ja esi kaut reizi par attiecīgo tēmu mācījies, tad kaut ko zini gan.

Ir emocionāli nenoturīgāki cilvēki, kam stress izraisa nepatīkamas organisma reakcijas: sirdsklauves, caureju. Ja bērnam šāda reakcija stresa situācijā jau ir bijusi, ir vērts aprunāties ar ārstu, ko darīt, lai tā neatkārtotos, un kā tādā brīdī rīkoties. Ja eksāmena rītā šādi simptomi bērnu piemeklē pirmoreiz, bērns jānomierina, jāuzmundrina. 

Izmantota informācija no žurnāla “Ievas Veselība”