"Tikumības grozījumi" mudinās skolēnus atbildes uz kutelīgiem jautājumiem meklēt internetā

Skolotāji arī noraida ideju, ka likumdošanas izmaiņas nodrošinās tikumiskāku skolēnu audzināšanu.
Gluži otrādi – tie drīzāk veicinās interesi par aizliegto.

Tā liecina Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju katedras un Publiskās antropoloģijas centra pētnieku veiktais pētījums, kura mērķis bija noskaidrot, kādu nozīmi skolotāji piešķir Izglītības likuma grozījumiem par tikumības mācības ieviešanu skolās. Tā ietvaros veiktas 23 intervijas ar dažādu mācību priekšmetu skolotājiem gan no pilsētas, gan no lauku skolām. Daļa respondentu bija klases audzinātāji.
 

Daļēji strukturētās intervijas ar skolotājiem, papildinātas ar mediju un kultūrpolitiskā konteksta analīzi, pētniekiem ir ļāvušas izprast, kā pedagogi uztver potenciālās izmaiņas, kā tās varētu ietekmēt viņu darbu un izglītības sistēmas nākotni valstiskā mērogā.
 

Lielākā daļa intervēto skolotāju uzskata, ka likumdošanas izmaiņas neradīs pozitīvas pārmaiņas jauniešu tikumiskās attīstības kontekstā un neuzlabos izglītības kvalitāti. Šie grozījumi jau ir radījuši neizpratni skolotāju vidū par mācību līdzekļiem un metodēm, kuras viņi drīkstēs izmantot pēc grozījumu spēkā stāšanās. Lielākā daļa pedagogu arīdzan uzskata, ka grozījumu neizbēgamas sekas ir cenzūras ieviešana, kas skars mācību saturu noteiktos priekšmetos. Vairums norāda, ka cenzūras klātbūtne skolās negatīvi ietekmēs mācību procesu. Pastāv arī risks, ka skolēniem tiks dota nepilnīga vai izkropļota informācija.

Skolotāji uzskata, ka grozījumi visvairāk skar priekšmetus, kur mācību viela var tikt saistīta ar seksualitāti, piemēram, bioloģija, sociālās zinības un literatūra. 

Tiek minēts arī fakts, ka cenzūra skolās varētu radīt arī pretējo efektu gaidītajam – skolēniem radīsies pastiprināta interese par aizliegto un noklusēto. Rezultātā skolēni informāciju meklēs pašu spēkiem, tāpēc nav garantijas par to, kādu informāciju viņi iegūs.

"Bērnu un jauniešu reproduktīvās veselības rādītāji Latvijā tuvākajā laika posmā var nopietni pasliktināties. Tas nozīmē vairāk negribētu, neplānotu un pārtrauktu grūtniecības gadījumu, vairāk HIV, seksuāli transmisīvo infekciju, bet mazāk cieņpilnu, uz savstarpēju izpratni balstītu attiecību. Bērnu un jauniešu padomdevējs attiecību sarežģītajos jautājumos aizvien biežāk kļūst internets, kurā var atrast visu – vardarbību, agresiju un pornogrāfiju. Vai tiešām šādu izglītību mēs esam gatavi piedāvāt bērniem, uzsver biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
 

Publiskās debates jau ir ietekmējušas mācību procesu, piemēram, bioloģijas stundās liekot konspektēt ar apaugļošanu saistītās tēmas, tādējādi izvairoties no diskusijām. Skolotāji uzskata, ka grozījumi visvairāk skar priekšmetus, kur mācību viela var tikt saistīta ar seksualitāti, piemēram, bioloģija, sociālās zinības un literatūra. Pētījuma autori uzskata, ka likuma grozījumi šim seksualitātes noklusējumam piešķir normatīvu spēku. Interviju rezultāti apstiprina arī jau iepriekš publiskajā debatē izskanējušo apgalvojumu, ka likuma grozījumi tika ieviesti, apmierinot politiķu vēlmi cīnīties pret viendzimuma attiecībām un ierobežot to normalizēšanu, nevis domājot par izglītības kvalitātes celšanu.

Kā pirmo tikumības audzinātāju skolotāji skata ģimeni, jo tā ir primārā sociālā vide, kurā bērns uzturas. Runājot par tikumības mācīšanas mērķiem ģimenē, uzsvars ir likts uz cilvēku savstarpējām attiecībām un attieksmi pret citiem, bet neietver izglītošanu par seksualitāti un ģimenes plānošanas jautājumiem. Tas liek secināt, ka skolotāji neredz ģimeni kā vietu sarunām par dzimumaudzināšanu vai arī uzskata, ka tās ir skolas vidē pārrunājamas tēmas.

Skolotāji uzskata, ka tikumības mācīšana skolās vienmēr ir notikusi, tomēr norāda, ka tā bija tikumiska mācība skolotāja uztverē, t.i. pedagogs mācīja, atsaucoties uz savu personīgo nostāju. Tikumība skolās tiek aprakstīta kā vispārējs zināšanu pasniegšanas veids, jo tas iekļauj gan vairāku mācību priekšmetu apguvi, gan savstarpējo saskarsmes veidu starp skolotājiem un skolēniem, kā arī skolēnu pašu vidū. Līdz ar to tiek noraidīta ideja, ka tikumiskā audzināšana varētu būt atsevišķs mācību priekšmets. Toties to priekšmetu mācīšanu, kuri skar seksualitātes un reprodukcijas jautājumus, skolotāji atzīst par problemātisku, jo Izglītības likuma grozījumu kontekstā ir tendence par netiklu atzīt visu, kas ir saistīts ar reprodukcijas jautājumiem. Pētījuma autori uzskata, ka šāda tendence var veicināt zināšanu trūkumu par reproduktīvajiem procesiem un var pastiprināt bailes un kaunu runāt par savu ķermeni un seksualitāti. 

Vairāki skolotāji tikumības mācīšanas grozījumu ieviešanu uztver kā viņu kompetences un līdzšinējā darba apšaubīšanu. Daļa no pētījuma dalībniekiem atzīmē, ka finansējumu, kas paredzēts grozījumu izstrādāšanai, varēja izmantot citādāk, piemēram, skolas inventāra iegādei. No visām veiktajāmintervijām tikai vienā tika pausts atbalsts grozījumiem.