Bērns uzsāk skolas gaitas. Vai pamats uztraukumam?
Skolas gaitu uzsākšana ir izaicinājums (psihologi to dēvē par krīzi) kā bērniem, tā vecākiem. Kā katra krīze tā rada trauksmi, nedrošību un vienlaikus prasa jaunu prasmju attīšanu un paver iespējas augt.
Vairumam vecāku skolas sākums rada pretrunīgas jūtas - prieku un arī bažas. Visbiežāk vecākus satrauc, vai bērns spēs būt veiksmīgs mācībās un kā viņam izdosies saprasties ar vienaudžiem un skolotājiem.
Ja raižu iemesls ir novērojums, ka bērnam ir kādas socializācijas
vai mācību grūtības, tās nevajadzētu ignorēt, bet gan apzināt
dažādas atbalsta iespējas, sagatavot bērnu un skolotājus. Vecākiem
ir būtiska loma mācību procesā, daudz iespēju iesaistīties,
ietekmēt procesus skolā un palīdzēt bērnam būt
veiksmīgam.
Pozitīva sadarbība ar skolu
Vecāku lielāka iesaiste skolā, piedaloties vecāku sapulces,
individuālās sarunās ar skolotāju, brīvprātīgi organizējot
aktivitātes, ir salīdzinoši jauna prakse, kuru veiksmīgi īstenot
mācās gan skolotāji, gan vecāki. Reizēm vecāki nelabprāt iet uz
skolu, jo nevēlas dzirdēt sūdzības par savu bērnu vai atrašanās
skolā uzjunda nepatīkamas emocijas. Tomēr pētījumi parāda, ka
bērniem, kuru vecāki aktīvi piedalās skolas aktivitātēs, ir labāki
akadēmiskie sasniegumi, mazāk uzvedības problēmu un viņi biežāk
pabeidz mācības vidusskolā. Tāpat novērots, ka skolotāji šiem
bērniem pievērš lielāku uzmanību, agrīnāk pamana grūtības, kas var
traucēt mācībās, un sniedz palīdzību.
Vēl pirms mācību sākšanas ir palīdzoši iepazīties ar bērna
skolotāju, pastāstīt par savu bērnu un pārrunāt bažas, ja tādas ir.
Tas palīdzēs skolotājam labāk saprast un atbalstīt jūsu bērnu.
Pārrunājiet, kā bērnam varētu palīdzēt veiksmīgi iekļauties skolā.
Noskaidrojiet, ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu bērnam. Ja
nepieciešams uz sarunu uzaiciniet arī skolas psihologu. Šāda saruna
var novērst daudz nesaprašanos un problēmu nākotnē, kā arī
skolotājs novērtēs jūsu gatavību sadarboties.
Kā vecāki mēs vēlamies pasargāt bērnus no satraukumiem un nodrošināt labāko izglītības vidi. Tomēr zināma deva izaicinājumu ir svarīga bērna attīstībai.
Ir sarežģīti un reizēm pat neiespējami atrisināt problēmsituācijas skolā, ja sadarbība starp vecāku un skolotāju ir pārtrūkusi vai slikta. Tā vietā, lai meklētu kopīgus risinājumus, puses vaino viena otru, bet bērna intereses diemžēl paliek novārtā un viņš nesaņem palīdzību.
Iemāciet bērnam pārvarēt grūtības
Ikviens bērns skolā saskaras ar grūtībām un izaicinājumiem - reizēm
mācības sagādās grūtības, attiecības ar vienaudžiem ne vienmēr būs
jaukas un arvien kāda skolotāja prasības un mācīšanas metodes
šķitīs nepiemērotas. Kā rīkoties, kad bērns žēlojas par to, kas
skolā nepatīk?
Kā vecāki mēs vēlamies pasargāt bērnus no satraukumiem un
nodrošināt labāko izglītības vidi. Tomēr zināma deva izaicinājumu
ir svarīga bērna attīstībai. Tas gan nenozīmē, ka vajadzētu atstāt
bērnu savā vaļā un nelikties zinis par viņa grūtībām- lai pats
mācās peldēt! Vecāku attieksmei un atbalstam ir būtiska nozīme, lai
bērns iemācītos daudzpusīgi izvērtēt situāciju un iespējamos
risinājumus.
Nesteidzieties ar padomiem vai situācijas atrisināšanu bērna vietā,
bet rosiniet bērnu apsvērt, kā varētu uzlabot situāciju un
izmēģināt dažādus risinājumus. Pie tam nav jāgaida lielas
problēmas. Kāds bērns regulāri kaitina, jāsēž vietā, kur nevar labi
redzēt, ir grūti koncentrēties, nāk miegs, nevar paspēt atnākt
laikā vai nepadodas lasīšana- tās visas ir problēmas, ar
kurām saskaras bērni skolā un paver iespēju attīstīt prasmes tās
paust cieņpilni un konstruktīvi. Ja tomēr bērnam neizdodas tikt
galā un nepieciešama jūsu palīdzība, piedāvājiet to!
Mācības skolā pastiprinās nepieciešamu attīstīt arī citas sociāli
emocionālas prasmes, kur var būt nepieciešams vecāku atbalsts -
spēju regulēt emocijas, plānot un organizēt savu darbību, būt
neatlaidīgam, sadarboties.
Pamaniet, kad nepieciešama palīdzību
Ja bērnam ir kādi mācīšanās vai uzvedības traucējumi, uzsākot
mācības skolā, tie kļūst īpaši pamanāmi. Par mācīšanās traucējumiem
var liecināt grūtības lasīt, rakstīt vai rēķināt, grūtības
koncentrēties, atcerēties, organizēt savu darbu vai sekot
norādījumiem, vāja kustību koordinācija vai laika izpratne,
nepiemērota uzvedība sociālās situācijās. Nereti vecāki un pedagogi
pārāk ilgi cer, ka bērns pāraugs grūtības un palīdzība tiek sniegta
novēloti, kad bērns ir ievērojami atpalicis no vienaudžiem un
palīdzēt ir daudz grūtāk. Ja jūsu bērnam ir šādas grūtības,
iespējami ātrāk vērsieties pie speciālista skolā vai ārpus skolas,
lai kopā izvērtētu, kāds atbalsts jūsu bērnam
nepieciešams.
Liela nozīme ir vecāku attieksmei un rīcībai, kas pauž- mēs varam
piedalīties un veidot tādu vidi, kas atbilst mūsu vajadzībām un
ikviena problēmu situācija ir atrisināma. Ja bērnam būs kādas
grūtības, pieaugušie viņu sadzirdēs un atbalstīs. Tāpēc svarīgi,
lai vecāki būtu jutīgi pret bērna vajadzībām, izzinātu iespējas
atbalstīt bērnu un turpinātu mācīties un attīstīties arī paši.
Pilnu psiholoģes Kristīnes Dūdiņas rakstu lasiet šeit.