Pusaudzis kļuvis par sekstinga upuri: ko darīt?

Liela daļa jauniešu gan šo soli vēlāk nožēlo: bieži bildes tiek pārsūtītas citiem, dažkārt jaunietis saņem draudus un tiek šantažēts. Pusaudzis ir zaudējis kontroli pār saviem attēliem, jūt kaunu, bailes un bezcerību. Ko pusaudži un viņu vecāki šādā situācijā var darīt?


Lai spētu pusaudžiem palīdzēt, svarīgākais ir ikvienā ģimenē veicināt abpusēju uzticēšanos un iedrošināt, ka bērns jebkurā gadījumā var nākt pie vecākiem pēc atbalsta. Jauniešiem, jo īpaši zēniem, ir ļoti liels kauns atzīt iesaistīšanos intīmu attēlu vai video veidošanā – to pierāda arī Latvijas vērienīgākā ar sekstingu saistītā krimināllieta, kurā vīrietis ar segvārdu “Natālija” bija šantāžas ceļā ieguvis pornogrāfiskus materiālus no vairāk nekā 1000 zēniem un jauniešiem, bet neviens no viņiem nebija ziņojis par notikušo policijai, tāpēc vīrietis varēja turpināt noziegumus gadiem ilgi. Savukārt, ja pusaudzis vecākiem vai skolotājam ir uzticējies, ļoti svarīgi viņu nenosodīt un sniegt savu atbalstu. 

Īpaši jāuzmanās tad, ja jaunietis sastopas šantāžu – draudiem, ka bilde tiks publicēta, ja noteiktā laikā netiks saņemta nauda, papildu bildes vai video.

Ja kailfoto ir publicēts sociālajos tīklos vai internetā, vispirms nepieciešams saglabāt pierādījumus, kur bilde ir nonākusi. Pusaudzim vajadzētu pastāstīt par notikušo kādam pieaugušajam, kam viņš uzticas – kādam no vecākiem vai skolotājam, kurš var sniegt savu psiholoģisko atbalstu un praktiski palīdzēt situācijas risināšanā. Savukārt, lai pēc iespējas ātrāk izņemtu attēlus no sociālajiem tīkliem, ieteicams ziņot par notikušo “Drošāka interneta centram” (drossinternets.lv), kas palīdzēs arī izvērtēt nepieciešamību vērsties policijā.

Īpaši jāuzmanās tad, ja jaunietis sastopas šantāžu – draudiem, ka bilde tiks publicēta, ja noteiktā laikā netiks saņemta nauda, papildu bildes vai video. Arī šajā gadījumā vispirms vajadzētu saglabāt pierādījumus, taču jebkāda komunikācija ar draudu izteicēju būtu nekavējoties jābeidz un jābloķē šo personu savos sociālajos tīklos. Noteikti vajadzētu pastāstīt par notikušo vecākiem vai skolotājam, lai kopīgi konsultētos ar “Drošāka interneta centru” un vērstos policijā. Lai arī dažkārt ģimenes šādus gadījumus vēlas noklusēt, neziņojot policijai, tādējādi tās savu bērnu pakļauj lielam riskam, turklāt, iespējams, varmāka līdzīgā veidā izmanto arī citus bērnus.
 

Šantāžas vai draudu gadījumā noteikti nevajadzētu uzturēt komunikāciju ar draudu izteicēju, kā arī sākt pildīt viņa prasības. Kad upuris sāk maksāt naudu vai sūtīt papildu attēlus, varmāka tos turpinās prasīt atkal un atkal. Nevajadzētu arī draudēt pāridarītājam ar policiju, lai neprovocētu pierādījumu slēpšanu. Un pats svarīgākais – vērsties pēc palīdzības. Ja ar vecākiem runāt ir grūti, ar padomu vienmēr palīdzēs bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111.

Protams, vispareizākā rīcība nepilngadīgam jaunietim vai jaunietei ir neuzņemt intīmas fotogrāfijas un nevienam tās nesūtīt, jo risks zaudēt pār tām kontroli ir pārāk liels. Savukārt, ja no kāda cita saņemtas nepilngadīgas personas kailbildes, tās būtu nekavējoties jāizdzēš, lai neturpinātu attēlos redzamā cilvēka pazemošanu. Turklāt, lai arī daudzi jaunieši to uztver kā joku, atbilstoši Krimināllikumam nepilngadīgas personas kailfoto izplatīšana klasificējas kā pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana, kas ir krimināli sodāma. 

Raksts tapis “Centrs Dardedze” informatīvās kampaņas “Es tikai pārsūtīju” ietvaros, ar kuru pusaudžiem un viņu vecākiem tiek skaidroti kailfoto pārsūtīšanas riski un jauniešu atbildība. Kampaņas laikā līdz 26.septembrim tiek veikta arī pusaudžu vecāku aptauja, lai noskaidrotu viņu gatavību iesaistīties pusaudžu sekstinga problēmas risināšanā: http://ej.uz/sekstings_vecaki. Plašāka informācija par kampaņu pieejama mājaslapā www.centrsdardedze.lv/parsutiju. Kampaņa tiek īstenota sadarbībā ar “Drossinternets.lv”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, JCDecaux, OAK fondu un Latvijas Radio 5 – Pieci.lv. 

Nodibinājums „Centrs Dardedze” sniedz atbalstu bērniem, kuri cietuši no seksuālas, fiziskas, emocionālas vardarbības vai novārtā pamešanas, kā arī veic bērnu, vecāku, skolotāju un citu speciālistu apmācības par bērnu attīstības un drošības jautājumiem.