Vecākiem: Sarunas paraugs, kā runāt ar savu pusaudzi par sekstinga riskiem
Pusaudži ikdienā ļoti aktīvi izmanto dažādas viedierīces, tai skaitā lai apmainītos ar dažādiem attēliem un video. Arī sekstinga riski pusaudžu vidū ir daudz izplatītāki nekā vecākiem gribētos domāt, tomēr nevajadzētu gaidīt, kamēr bērns ir nokļuvis sekstinga upura lomā - bērnu iespējams pasargāt ar sarunu. Šeit apkopoti psihologu ieteikumi, kā runāt ar savu pusaudzi.
Paaudžu uzskatu atšķirības attiecībā uz mūsdienu tehnoloģijām mēdz
būt lielas, tomēr vecākiem ir vērts pasekot līdzi jaunajām
tehnoloģijām, lai nezaudētu kontaktu ar savu pusaudzi. Pirms
sarunas ieteicams izpētīt pieejamo informāciju par sekstinga
izplatītākajiem scenārijiem, jauniešu motivāciju un
riskiem (piemēram, www.centrsdardedze.lv/parsutiju,
www.drossinternets.lv).
Pusaudža vecuma īpatnības – bērna vēlme izmēģināt pieaugušo lietas
apvienojumā ar joprojām bērnišķīgo dabu - dažkārt rada
vecākiem grūtības sarunāties. Lai veicinātu pusaudža
uzticēšanos, vecākiem jācenšas izvairīties no bērna
salīdzināšanas ar citiem un nosodījuma. Runājot par
personiskām tēmām, nepieciešams ieklausīties bērna domās un
censties iejusties viņa situācijā - lai tā ir saruna,
nevis lekcija par pareizu uzvedību. Dažreiz sarunas vieglāk
padodas, ja vecākiem ar bērnu ir kopīgas nodarbes - piemēram,
kopīgi hobiji, brīvā laika aktivitātes, ikdienas rituāli – sarunas
noteiktā diennakts laikā vai brīvdienu rītos.
Runāt ar bērnu par drošu viedierīču lietošanu un drošību
internetā ir nepieciešams jau iegādājoties viņam pirmo
viedtelefonu, kas arvien biežāk notiek jau pirmajās klasēs. Esiet
gatavi, ka ar vienu sarunu nepietis - par attiecību (tai
skaitā virtuālo attiecību) un drošības tēmām vecākiem ieteicams
runāties ar bērnu regulāri, jo tā ir iespēja veidot bērnam
veselīgu skatījumu uz tām un savu bērnu pasargāt.
Kā veidot sarunu ar savu pusaudzi:
1) Pavaicājiet, lai bērns izstāsta – vai zina, kas ir sekstings, un
ko bērns domā par to. Nereti bērni jauno tehnoloģiju jomā ir
zinošāki par saviem vecākiem, tāpēc vecāki var atklāti padalīties –
kur dzirdējuši par sekstinga problēmu un kas viņus pamudinājis
par to runāt, lai bērns saprastu, kāpēc tas vecākiem rada
bažas.
2) Pārrunājiet ar bērnu riskus, ko rada sekstings. Bieži vien
bildes tiek sūtītas tuvam draugam vai draudzenei, taču, kad
attiecības pasliktinās, bildes tiek pārsūtītas vai publicētas. Ļoti
bīstami ir sūtīt savus attēlus nepazīstamiem cilvēkiem
internetā, jo zem jaunieša profila var slēpties pedofils vai
cilvēks, kas par attēliem prasīs naudu. Sekstings var novest arī
pie reālas vardarbības. Pārrunājiet piemērus, kad sekstings
nogājis greizi (piemēram, jauniešu pašnāvību
gadījumi piedzīvotā pazemojuma dēļ u.c.), vai sociālo kampaņu
filmiņas, kas balstītas uz reāliem gadījumiem.
3) Kopīgi pārdomājiet iespējamos iemeslus, kāpēc bērni iesaistās
sekstingā – labprātīgi un piespiedu ceļā. Ko jūs ieteiktu
bērnam darīt, ja viņš izjūt vienaudžu spiedienu
iesaistīties sekstingā? Atgādiniet, ka spiediens tomēr nav
salīdzināms ar pazemojuma sajūtu, kad bilde
tiks nopludināta.
4) Aiciniet iedomāties, kā būtu, ja bērna bildes tiktu
izplatītas internetā – kā viņš justos? Ko viņš darītu, pie kā
vērstos? Un ko viņš darītu, ja par sekstinga upuri būtu kļuvis
labākais draugs vai draudzene?
5) Pavaicājiet, ko bērns darītu, ja saņemtu kāda cita pusaudža
kailbildi. Kā bērns gribētu, lai citi rīkotos ar viņa bildi?
Pastāstiet viņam par kriminālatbildību, kas draud par nepilngadīgu
personu seksuāla rakstura bilžu izplatīšanu. Iesakiet bērnam
apstādināt vardarbību pret vienaudzi, bildi tūlīt
izdzēšot.
Daži principi, ko ir vērts ieviest ikvienā
ģimenē:
1) Stāstiet un dalieties ar to, ko jūs paši darāt vai lasāt
sociālajos tīklos, lai iedrošinātu pusaudzi darīt tāpat.
2) Esiet tajos sociālajos tīklos, kur ir jūsu bērns. Sadraudzējieties tajos un pasekojiet līdzi, ar kādu informāciju viņš publiski dalās.
3) Pievērsiet uzmanību tam, kas pusaudzi interesē un ar ko viņš komunicē – gan interneta vidē un ārpus tās.
4) Izvirziet bērnam konkrētus noteikumus viedierīču lietošanai
(ar kādu informāciju drīkst un ar kādu nevajadzētu dalīties,
cik stundas dienā to var lietot, kur un kad to nedrīkst lietot).
Varat arī noslēgt mobilā telefona vai planšetes lietošanas
līgumu - paredzot gan noteikumus, gan “sankcijas” - un pielikt
to redzamā vietā. Skaidri noteikumi iedod drošības izjūtu gan
bērnam, gan vecākiem.
5) Vienojieties, kā bērnam būtu jārīkojas, ja viņš virtuālajā
komunikācijā ir nonācis nepatikšanās, kā arī – ko viņam darīt,
ja virtuāli tiek pazemots kāds cits. Piemēram, savstarpēji
vienojieties par slepenu paroli situācijai, kad pusaudzim ar
jums nepieciešams steidzami aprunāties. Ja bērnam ir grūti
uzsākt sarunu, viņš var uzrakstīt vecākam ziņu vai zīmīti.
Pastāstiet bērnam par iespēju vērsties pie www.drossinternets.lv vai
uzticības tālruņa 116111.
Jebkurā situācijā vecākiem ir svarīgi dot bērnam pārliecību, ka
tie vienmēr pieejami sarunai un viņu atbalstīs. Ja bērns tomēr
iesaistījies sekstingā, centieties savaldīt emocijas un izvairīties
no bērna kaunināšanas. Mēģiniet iejusties viņa situācijā,
izrādīt sapratni un palīdzēt tikt galā ar
sekstinga negatīvajām sekām – risku, ka bildes var tikt
pārsūtītas. Gadījumā, ja attēli jau ir publicēti sociālajos
tīklos vai citviet interneta, vērsieties pēc palīdzības pie
www.drossinternets.lv,
savukārt draudu un šantāžas gadījumā noteikti vērsieties
policijā. Tādējādi pasargāsiet gan savu, gan, iespējams, daudzus
citus bērnus.