Gaļas neēšana sākumskolā - likumpārkāpums

Ikšķiles Brīvā skola tiesājas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai panāktu, ka skolā atļauj pasniegt veģetāras pusdienas. Skolas vadība ir pārliecināta, ka ir jāļauj skolēniem ēst arī veģetāri, un patiesībā to dara jau vairākus gadus, tikmēr ierēdņi seko likuma punktiem un ir jau paspējuši skolu par veģetārajām pusdienām sodīt, vēsta portāls LSM.lv

Uz doto brīdi Ministru kabineta noteikumi paredz, ka katru nedēļu ir jāiekļauj liesa gaļa vai zivs.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Uz doto brīdi Ministru kabineta noteikumi paredz, ka katru nedēļu ir jāiekļauj liesa gaļa vai zivs.

Skolas pārliecība - gaļa nav jāpatērē lielā daudzumā, jo visu nepieciešamo var uzņemt arī no dārzeņiem, olām un piena produktiem.

Skolas vadītāja Kristīne Liberta uzskata, ka mūsdienās bērni ir atradinājušies no dārzeņu ēšanas, tāpēc tas viņiem ir jāmāca: “Gaļu katrs bērns māk ēst, tur nav problēmu. Bet dārzeņus bērniem ir jāiemāca ēst, jāparāda, cik tas ir labi, sezonāli, garšīgi un veselīgi”.

Skola ir iesaistījusies tiesu darbos ar PVD, kurš skolai par veģetārajām pusdienām uzlicis sodu, jo likums neparedz, ka skolēniem līdz 4. klasei pusdienās nepasniedz gaļu. “Juridiski tiek dota priekšroka vienai no olbaltumvielu grupām. Un tiesā mēs šo jautājumu arī skatījām - kāpēc tieši šai, nevis, piemēram, citai,” stāsta Liberta.  Skolai ir nesaprašana ne tikai par gaļu un olbaltumvielām.  Veselības ministrijas noteikumi nosaka, ka 450 gramiem no uzņemtajiem ogļhidrātiem ir jābūt tieši kartupeļiem. Kāpēc tieši kartupeļiem, skolas vadītājai Libertai nav saprotams.

PVD stāsta, ka viņi strādā pēc likuma un, tā kā gaļai ir jābūt ēdienkartē, sods bija jāuzliek. PVD pārstāve Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča skaidro, ka noteikumu izstrādē piedalījās arī Diētas ārstu asociācijas pārstāvji, tātad profesionāļi. 

Veselības ministrijas noteikumi nosaka, ka 450 gramiem no uzņemtajiem ogļhidrātiem ir jābūt tieši kartupeļiem

Savukārt skolas vadītāja Kristīne Liberta uzskata, jārunā par uzturvielu grupām, nevis konkrētiem produktiem. Tāpat valstij nav jāpieņem lēmums, ko skolēniem vajadzētu un ko nevajadzētu ēst.

Bērni, ar kuriem runāja pieci.lv, ir apmierināti ar veģetāro ēdināšanu skolā. “Man, piemēram, ne pārāk garšo gaļa. Man arī patīk, kā šī skola gatavo, vienmēr ir ļoti jaukas pavārītes. Bet es mēdzu ēst arī gaļu, visbiežāk tā ir vista,'' stāsta skolniece Laura.

Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Inga Birzniece atkārto PVD teikto, ka likums ir sastādīts kopā ar speciālistiem, tāpēc gaļai  vai zivīm ir jābūt ēdienkartē, un to nevar aizstāt, piemēram, dārzeņi. Izņēmums esot tikai gadījumi, kad bērnam ir ārsta apliecinājums, ka kādu no produktiem viņš nedrīkst ēst veselības apsvērumu dēļ. Visi pārējie iemesli nav arguments, lai bērniem gaļu vai zivi nedotu. Veselības ministrija uzstāj, ka, lai atļautu veģetāru ēdienkarti, ir jābūt plašam ekspertu atzinumam.
 

Tikmēr ir aptaujādi jau vairāki eksperti. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Inga Birzniece to, kāpēc bērniem pusdienās ir jādod gaļa vai zivs, skaidro ar šī uztura vērtību: „Ja mēs salīdzinām augu olbaltumvielas ar dzīvnieku olbaltumvielām, tad, kā parasti norāda uztura speciālisti, tās ir mazvērtīgākas, tajās ir maz neaizstājamo aminoskābju.”

Reklāma
Reklāma

Veģetāra uztura skolas „Vegus” vadītāja Dita Lase, kas palīdzēja izstrādāt receptes, uzsver – olbaltumvielu, dažādu vitamīnu un minerālvielu sastāva ziņā veģetārs uzturs ir sabalansējams. „Tas, ko ar visēdāju uzturu panāk ar atsevišķu produktu, piemēram, ar gaļu, to veģetārā uzturā panāk, kombinējot produktus, piemēram, graudus ar pākšaugiem. Iegūst visas neaizstājamās aminoskābes,” skaidro Lase.

Savuārt Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis pārliecināts, ka skolēnu ēdienkartē būtu jāiekļauj arī gaļa un zivs: „Uztura daudzveidībā ir tas spēks, nav tāda brīnumprodukta, kurā būtu viss."

Visus uztura speciālistu viedokļus var izlasīt šeit "Strīdā par veģetāru ēdienu skolā viedokļi atšķiras arī uztura speciālistiem"

Ikšķiles Brīvā skola ir pilna apņēmības panākt savu. Ja tiesas lēmums nebūs viņiem labvēlīgs, viņi apsver iespēju doties uz Tiesībsarga biroju, lai saņemtu atzinumu, cik tas ir pamatots. Tiesas lēmums būšot zināms 1. novembrī.


Pilnu rakstu lasiet portālā LSM.lv