Attiecības svarīgākas par sekmēm! Psihologa padomi skolēnu vecākiem

Pirms skolas gaitu uzsākšanas nemoki bērnu ar mācībām un “gatavošanos”  skolai.  Nevajag viņam ne šaha pulciņu, ne vēl vienu svešvalodu, nedz arī matemātisko prasmju pilnveidošanas nodarbības. To visu bērns apgūs skolā. Līdz 6-7 gadu vecumam bērna smadzenes ir iekārtotas tā, ka nespēj uztvert lielu apjomu vienveidīgu informāciju. Vecāki iztērēs naudu, bet bērns zaudēs bērnību.
 

Pirmklasniekam svarīga ir nevis prestiža skola, bet skola, kurā bērns jūtas emocionāli labi. Psiholoģiskajam komfortam svarīga ir arī viegli sasniedzama skola, kas ir tuvu mājām. Turklāt klasesbiedri, kas dzīvos netālu no skolas un mājām, ir ļoti ērti - draugi, kas dzīvo netālu viens no otra.

Pirmajai - sākumskolas skolotājai, jābūt stingrai, bet labsirdīgai un taisnībai. Viņai jābūt mīļai, jo lielāko dienas daļu bērniņš pavadīs skolā. Tā ir liela veiksme, ja pirmā bērna skolotāja skolā strādā tāpēc, ka tas ir viņas aicinājums un sirdsdarbs, ne tikai darba vieta un pienākums.

Skolas sekmes ir bērna atbildība, nevis vecāku uzraudzības rezultāts. Pirmajās skolas nedēļās vecāki var ņemt atvaļinājumu, lai palīdzētu bērnam iejusties skolas ritmā, bet pēc tam jāļauj mazajam skolēnam pašam mācīties uzņemties atbildību par saviem mācību rezultātiem. Vecāku uzdevums gan ir palīdzēt izveidot mācīšanās režīmu un samērot to ar saprātīgu pulciņu grafiku, kā arī sekot, lai mazais skolēns pie tā pieturās.
 

2.-3. klasē atbildībai par sekmēm jākļūst tikai par bērna atbildību (izņēmums - ja bērnam ir mācīšanās grūtības), skolas un atzīmju tēmai vecāku un bērnu starpā nebūt nav jābūt galvenajai sarunu tēmai. Ja bērns pats grib ar vecākiem parunāt par sekmēm un skolas lietām, esot atvērts sarunai . 

Nepildiet mājas darbus kopā ar bērnu, nekārtojiet kopā ar viņu somu un nekontrolējiet, vai sporta tērps un maiņas apavi nav aizmirsti mājās. Tas mācīs uzņemties atbildību par sekām un neērtībām. Dzīvē šīs prasmes noderēs. 

Bērnam palīdzēt vajag, bet tad, ja palīdzību viņš to lūdz pats. Nemetieties skaidrot mājas darbus un palīdzēt apgūt jauno vielu, ja redzat, ka skolēns mācās un mokās pats. Reaģējiet, ja bērns saka "Mammu, es nesaprotu", nevis paši ejiet klāt un tinciniet, ko vajag palīdzēt. Ja neko neprasa, tātad viss kārtībā! 

Ja skolotājs jūsu bērnu "nemīl", jautājums ir jārisina. Sākumā mēģiniet runāt ar pašu skolotāju, tad augstāko skolas vadību, ja nepieciešams. Ja problēma nav atrisināma, ir vērts mainīt klasi vai skolu. Sliktākā rīcība - atstāt situāciju tāda, kāda tā ir, ļaujot bērnam dzīvot nepārejošā stresā.  Lai kādu risinājumu izvēlētos, uz atklātu konfliktu ar skolas vadību nevajadzētu, jo rezultātā vadību zaudēsiet jūs.

Brīnišķīgi, ja bērns talantīgs un apdāvināts, tomēr - ja viņu pašu šī nodarbe neaizrauj, netērējiet laiku un spēku, lai šos talantus attīstītu pret paša bērna gribu. Arī talantam ir jārada prieks un aizrautība, citādi rezultātu nebūs.

Pats svarīgākais uzdevums vecākiem - pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir un negaidīt to, ko viņš nevar vai negrib  sasniegt. Vislabāk - negaidīt vispār neko! Vienkārši mīlēt! Visas garās dzīves un attiecību griezumā svarīgākas ir savstarpējās attiecības un mīlestība, nevis atzīmes un uzvedība skolā. 15 gadīgu tīni mīlēt un pieņemt ir grūtāk nekā mīlīgi piecgadnieku, bet mīlestību abiem vajag vienādi daudz.