Pētnieki: Izglītības kvalitāte Latvijā krīt reformu trūkuma dēļ
Viens no Eiropas izglītības sistēmas pamatprincipiem – dot līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību bērniem no pārtikušām un trūcīgām ģimenēm. Tas ir valsts uzdevums. Latvija nav sliktākais piemērs, tomēr OECD PISA pētījumi rāda, ka amplitūda ir milzīga. Latvijā ir izcilas pasaules līmeņa skolas, bet ir arī tādas, kur zināšanu līmeni var salīdzināt ar sliktākajiem Āfrikas piemēriem.
Vēl pirms astoņiem gadiem Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi 49 valstu konkurencē auga visstraujāk. Turklāt ne tikai matemātikā, bet visās satura jomās bijām labākie. Apsteidzām pat Honkongu, Vāciju, britus un Japānu. Taču tagad izaugsme, piemēram, lasīšanā apstājusies līdzīgi kā Polijā, Čīlē, Indonēzijā. Turpretim Igaunijai skolēnu sasniegumiem līkne ir augšupejoša.
Latvieši var… Igaunijā
Uz jautājumu, kāpēc tā notiek, LTV atbildes meklēja gan Latvijā,
gan arī Igaunijā. Un tas izvērtās stāstā par to, kā var arī
latvieši… šoreiz par to, kā latvieši var Igaunijā.
Igaunijas izglītības sistēmā latviešiem ir nozīme. Ne tikai
tāpēc, ka igauņu izglītības ministre Mailisa Repsa ir precēta ar
latviešu vīru un stāstīja, ka viņu pieci bērni visai daudz laika
mēdz pavadīt Latvijā. Bet arī tāpēc, ka Igaunijas OECD izglītības
pētījumu programmu jeb tā saukto PISA vada latviete, kas savulaik
aizprecējusies ar igauni.
Latvieti Gundu Tiri Igaunijā pazīst teju vai katrs. Viņa jau desmit
gadus pēta datus, komentē rezultātus un konsultē par
uzlabojumiem.
Pētnieki abās robežas pusēs secina, ka Latvijā arvien vēl izglītībai vajadzīgā nauda aiziet nevajadzīgu skolu uzturēšanā.
Atsevišķi strādā ar talantīgajiem un
atpalicējiem
Par Igaunijas spožo rezultātu arvien biežāk padomus prasa
ārzemnieki. To darīja arī Latvija. Atbilde ir – vairāk un atsevišķi
jāstrādā ar talantīgajiem skolēniem un vairāk un atsevišķi ar
atpalicējiem.
Tiem palīdz par Eiropas naudu izveidoti speciāli atbalsta centri
katrā Igaunijas rajonā.
Rezultātu pamats – reformas
To pašu amatu, ko Gunda Tire Igaunijā, Latvijā pilda Andris Kangro,
starptautiskā pētījuma vadītājs Latvijā, Latvijas Universitātes
profesors.
Viņš atzīst – tolaik, kad priekšgalā bija Latvija, starptautiskie pētnieki novērtēja, ka veiksmes pamats ir reformas.
Un vēl – pētnieki abās robežas pusēs secina, ka Latvijā arvien
vēl izglītībai vajadzīgā nauda aiziet nevajadzīgu skolu
uzturēšanā.
Motivēšana un centība
Tam līdzi nāk arī skolu un skolēnu motivēšana – gribēt būt labāko
vidū. Igaunija savējos cenšas iedvesmot.
“Mēs sakām – tu esi izvēlēts pārstāvēt Igauniju PISA testā. Un mēs viņiem dodam diplomus, un mēs viņiem dodam konfektes, ka viņi to dara – mazu “gotiņu”. Un viņi ir ļoti laimīgi tādā ziņā, ka viņi to uztver kā lepnuma lietu. Ja par to runā un tā ir populāra lieta, tas ir tā kā futbolkomanda – mēs esam Igaunijas futbolkomanda,” stāsta Gunda Tire.
Bet Latvijā pētnieki pamanījuši fenomenu – tieši spējīgāko skolēnu grupā pietrūkst centības būt vēl labākiem.
Kāpēc tā ir? “Grūti pateikt. Varbūt mēs negribam, ka mums ir augsti
rezultāti? Varbūt neviens to negrib? Skolās negrib, skolēni negrib,
ka viņiem ir ļoti augsti rezultāti, skolotāji negrib, ka skolai ir
ļoti augsti rezultāti? Tā jau gribētu, bet vai tāpēc ir vērts
mocīties? Varbūt nav vērts saspringt, jo man tāpat ir labi? Jo kāda
atšķirība, vai es skolā dabūju 9 vai 10? Tāpat būs labi! Tāpat es
tikšu augstskolā Latvijā, kur es esmu iecerējis. Arī šāds dīvains
paradokss parādās,” norāda LU Izglītības pētniecības institūta
direktors Andrejs Geske.
Avots: www.lsm.lv