Pētniece: Pirms lemjam, ko darīt ar skolēnu mājasdarbiem, jāsaprot, kāda ir patiesā situācija

Šobrīd sabiedrībā ir daudz diskusiju par mājasdarbu nepieciešamību mūsu bērniem. Vieni apgalvo, ka mājasdarbi ir pilnīgi normāla un pat vajadzīga izglītības sistēmas sastāvdaļa. Citi pārliecināti, ka mājasdarbi ir novecojusi mācību metode, no kuras jāatsakās. Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta projekta “Jēgpilnie mājas darbi” eksperte, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) asociētā profesore, Linda Daniela ir pārliecināta, ka pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas un izmaiņu veikšanas ir jānoskaidro patiesā situācija, kā arī jāizvērtē skolēnu motivācija, lai sekmētu mācību sasniegumu paaugstināšanos.

Janvāra beigās tika prezentēti Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) atbalstītā projekta "Jēgpilnie mājasdarbi" pirmie rezultāti. Projekts tapis pēc 10 Rīgas vidusskolu iniciatīvas, sadarbojoties ar LU PPMF mācībspēkiem.
Projektā piedalās Rīgas Rīnužu vidusskola, Rīgas Klasiskā ģimnāzija, Rīgas 84. vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas 53. vidusskola, Rīgas 28. vidusskola, Rīgas 80. vidusskola, Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola, Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskola un Rīgas Teikas vidusskola.

Projektā piedalās 10 skolas
Projekta pirmajā daļā anketas aizpildīja
862 skolēni (477 meitenes un 385 puiši)
233 skolotāji
304 vecāki

SECINĀJUMI
Svarīgi vienoties, kas ir jēgpilns mājasdarbs
Kā norādīja projekta īstenotāji, projekta mērķis ir meklēt iespēju uzdot jēgpilnus mājasdarbus. Lai tie patiešām būtu nepieciešami zināšanu attīstībai un nostiprināšanai, lai bērni izprastu, kur viņi iegūtās zināšanas varēs likt lietā. Viens no variantiem, ko var mēģināt ieviest arī mājas darbu uzdošanas procesā, ir paredzēt, ka mājas darba pildīšanai tiek izmantotas dažādos mācību priekšmetos apgūtās kompetences un skolēni saņem vērtējumu vairākos mācību priekšmetos vienlaicīgi par šo vienu darbu. Tos var arī izmantot reālās dzīves situācijās. Tāpat mājasdarbiem jābūt tādiem, lai bērnu motivācija mācīties pilnveidotos. Mājasdarbiem jābūt veidotiem tā, lai tie atbilstu bērna smadzeņu darbības īpatnībām un principiem, kā smadzenēs noris zināšanu konstruēšana. 
Vairāku skolu pārstāvji uzsvēra, ka ir būtiski vienoties to, ko nozīmē jēdziens jēgpilni mājasdarbi, turklāt par to jābūt informētiem ne tikai skolotājiem, bet arī bērniem un viņu vecākiem. 

Rīgas 28. vidusskolas apkopotie dati liecināja, ka tos mājasdarbus, par kuru jēgu skolēni šaubījās, viņi pildīja daudz ilgāku laiku kā plānojuši skolotāji, vai arī nepildīja vispār. Savukārt mājas darbi, kuru pildīšanu atzina par jēgpilnu, pildīji līdzīgu laiku kā prognozējuši skolotāji. 

Daudz jāmācās, kad jānodod projekti vai jāgatavojas kontroldarbiem
Aptaujājot skolēnus un skolotājus, secināts, ka visvairāk mājasdarbu ir tādos priekšmetos kā latviešu valoda, matemātika, svešvalodas, mazāk mājasdarbu ir mūzikā, mājturībā, vizuālajā mākslā. Atsevišķu skolu vērtējumā parādījās liels mājasdarbu īpatsvars tieši pēdējos mācību priekšmetos, taču to skaidro ar projektu darbu nodošanu periodā, kad tika veikts pētījums. Līdzīgi novērojumi ir dienās pirms kontroldarbiem, kad konkrētā priekšmeta apgūšanai veltītais laiks strauji palielinās.

Mājasdarbus pilda vēlu vakarā
Pētījums pierādīja, ka bērni visbiežāk mājasdarbus pilda, pārnākot mājās no ārpusskolas nodarbībām, kā arī īsi pirms gulēt iešanas. Šie aspekti liek pārvērtēt, cik noslogoti ir bērni pēc stundām, kā arī saprast, vai mājasdarbu pildīšana netiek atlikta uz pēdējo brīdi, gaidot pārnākam vecākus, kas varētu palīdzēt uzdevumus izpildīt. 
Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas direktore uzsvēra, ka jāveicina bērnu patstāvība un atbildības sajūta mājasdarbu pildīšanā, lai arvien mazāka būtu nepieciešama vecāku iesaiste, lai nebūtu situācijas, ka bērni atliek mājasdarbu pildīšanu līdz vēlam vakaram, kas vairs nav produktīvs brīdis mājasdarbu veikšanai.

Skolēni mācās garas stundas
Kopējās tendences liecina, ka visvairāk laika mājasdarbu pildīšanai velta 7. un 8. klases skolēni, kad pedagoģiskajā procesā sākas jauni mācību priekšmeti. Šajā klašu grupā pārslodzes dēļ vērojama tendence sākt nepildīt mājasdarbus. 
Rīgas Teikas vidusskola aprēķinājuši, ka 7 klases skolēni vidēji nedēļā mācās 7 stundas, 6 klases skolēni – 6 stundas. Savukārt Rīgas 84. vidusskola 10. līdz 12. klases skolēni vidēji mācībām velta 7 līdz 8 stundas nedēļā. 
Rīgas Rīnūžu vidusskola aprēķinājuši, ka skolēniem mājas darbu veikšanai nebūtu jāpārsniedz 11% no laika, ko pavada pie mācībās skolā, proti, skolēna kopējais mācībām veltītais laiks nedrīkst būt lielāka par pieauguša cilvēka darba slodzi (40 stundām nedēļā). Šobrīd Rīgas Rīnūžu vidusskolā laiks, ko skolēni velta mājasdarbiem ir 162%.
Kā norāda L. Daniela, pārslodze rada negatīvu attieksmi pret mācībām, sekmē izvairīšanās motivācijas attīstību un tādējādi pazemina iespējamo mācību sasniegumu līmeni. 

Tikai 125 no 800 bērniem apgalvoja, ka mājasdarbi ir aizraujoši.

Nepieciešams vairāk laika nekā domā skolotāji
Interesanta pētījuma sadaļa bija par to, cik daudz laika skolotāji plāno, kas bērnam būs nepieciešami mājasdarbu veikšanai un cik daudz laika skolēniem reāli ir nepieciešams. Tas īpaši parādās, analizējot lasīšanas uzdevumus, referātu rakstīšanas paradumus un projektu darbu realizācijas procesu. 37% aptaujāto skolotāju uzskata, ka bērnam lasīšana mājās aizņems līdz 15 minūtēm, bet tikai 17% bērnu norāda, ka tik ātri patiešām to būtu iespējams veikt. 9% skolotāji pārliecināti, ka bērnam lasīšanas uzdevumu veikšanai būs nepieciešamas 30 līdz 45 minūtes, savukārt 28% bērnu norāda, ka lasīšanas uzdevumi veicami norādītajā laikā. Līdzīgi rādījumi ir par rakstiskajiem uzdevumiem – 24% skolotāju norāda, ka būs nepieciešamas līdz 15 minūtēm uzdevumu veikšanai, bet tikai 7% bērnu apliecina, ka tas patiešām ir iespējams. 41% skolotāju pārliecināti, ka uzdevumu veikšanai nepieciešamas 16 līdz 30 minūtes, bet 22% aptaujāto skolēnu to atzīst par iespējamu. Līdzīgas tendences vērojamas referātu sagatavošanas procesā.
Rīgas 28. vidusskolas apkopotie dati liecināja, ka tos mājasdarbus, par kuru jēgu skolēni šaubījās, viņi pildīja daudz ilgāku laiku kā plānojuši skolotāji, vai arī nepildīja vispār. Savukārt mājas darbi, kuru pildīšanu atzina par jēgpilnu, pildīji līdzīgu laiku kā prognozējuši skolotāji. 

Laika pīķis – projektu darbu nodošana
Pētījumā secināts, ka īpaši daudz laika, pildos mājasdarbus, skolēni pavada īsu brīdi pirms projektu darbu nodošanas, kā arī dienu pirms kontroldarbiem. Skolu pārstāvji atzina, ka jāpievērš īpaša uzmanība skolēnu paradumiem projektu darbu gatavošanā, ieviešot pakāpeniskumu to nodošanā un vērtēšanā. Līdz ar to tika aktualizēts jautājums, kā motivēt skolēnus darīt soli pa solim.
Rīgas Juglas vidusskolas pārstāvji īpaši akcentēja, ka izpētījuši, cik laika bērni velta mājas darbu pildīšanai un secināja, ka vislielāko laiku bērna velta projektu darbu pildīšanai. Tātad, noteikti jāpievērš uzmanība, kā šos darbus uzdot, cik daudz, kā panākt, lai skolēni to sāktu pildīt laicīgi un pakāpeniski nonāktu pie vēlamā rezultāta. Problēmas rada tas, ka skolēni pie darba veikšanas ķeras pēdējā brīdī un tad var arī veidoties situācija, ka vienlaicīgi ir jāizpilda daudzi darbi, kas noved pie pārslodzes. Tas liek skolotājiem izstrādāt stratēģijas, lai iemācītu skolēniem secīgu darbu veikšanu.

Palīdzība mājasdarbu pildīšanā ir nepieciešama 
Vaicāti, vai, uzdodot mājasdarbus, skolotāji rēķinās, ka skolēniem būs nepieciešama vecāku vai citu personu palīdzība to pildīšanā, skolotāji norādīja, ka palīdzību bērnam sagaida tādos priekšmetos kā latviešu valodā, svešvalodās, arī matemātikā. Savukārt aptuveni 35% skolēnu norādīja, ka vienmēr mājasdarbus veic paši. Zīmīgi, ka biežāk palīdzība nepieciešama 7. un 8. klases skolēniem. Tiem, kuriem nepieciešama palīdzība mājasdarbu pildīšanā, palīdz ne tikai vecāki, bet arī brāļi/māsas, draugi un klasesbiedri, vecvecāki, retāk – privātskolotājs. Skolotāji, kuri uzdevuši mājasdarbus, ir otrie aiz vecākiem, kas palīdz mājasdarbu pildīšanā. 
Runājot par vecāku iesaisti bērnu mājasdarbu pildīšanas procesā, projekta eksperte L. Daniela norādīja, ka vecāku iesaistei ir jābūt samērīgai, ņemot vērā faktu – jo vecāks bērns, jo vairāk jāvar tikt galā pašam. Tāpat svarīgi apzināties, ka daļa vecāku dažādu iemeslu dēļ (darba noslodzes, sociālu apstākļu utt. dēļ) nemaz nav spējīgi palīdzēt saviem bērniem, līdz ar to nedrīkst veidot situāciju, kad kāds bērns iekļūst riska grupā, jo nesaņem pietiekamu atbalstu no vecākiem. 

Mājasdarbi nešķiet aizraujoši 
Aptaujājot skolēnus, kuri pilnībā paši tiek galā ar mājasdarbiem, tam kā biežākais iemesls tika minēts tas, ka saprot uzdoto. Mazāka daļa atbildēja, ka viņus interesē konkrētais mācību priekšmets. Tikai 125 no 800 bērniem apgalvoja, ka mājasdarbi ir aizraujoši. Savukārt tie skolēni, kuri nespēja paši tikt galā ar uzdotajiem mājasdarbiem norādīja, ka ir ļoti liels mājasdarbu apjoms, nepatīk pildīt uzdotos mājasdarbu, kā arī tos nesaprot. 

Mājasdarbus vienmēr pārbauda 40% gadījumu
Tikai 12% skolotāju norādīja, ka katru reizi ievāc un pārbauda skolēniem uzdotos mājasdarbus, savukārt 40% skolotāju norāda, ka vienmēr pārrunā mājasdarbus ar skolēniem. 54% no aptaujātajiem skolotājiem mājasdarbus vērtē ar ieskaitīts/neieskaitīts. Savukārt 8% skolotāju mājasdarbus vērtē ar atzīmi. Pētniece L. Daniela norāda, lai veicinātu skolēnu atbildības attīstību, ir nepieciešams pārbaudīt mājas darbu izpildi un sniegt atgriezenisko saiti.