Kādas apreibinošas vielas šobrīd lieto pusaudži un jaunieši?

Cigaretes

Tabaka ir pirmā pieraduma un arī atkarību izraisoša viela, ar ko diemžēl pusaudži aizraujas visvairāk - pirmkārt, intereses vadīti izmēģināt, jo smēķē taču tik daudzi, un, otrkārt, vēlēdamies izcelties vai tieši otrādi - iekļauties savu vienaudžu vidū. Latvijā joprojām smēķēšana un alkohola lietošana jauniešu vidū vērtējama kā vidēji augsta parādība. Vismaz vienu cigareti ir izsmēķējuši 71,3% nepilngadīgo skolēnu. Aptuvenais vecums, kad izmēģināta pirmā cigarete, ir 13 gadi kā zēniem, tā meitenēm (www.spkc.gov.lv). Jaunieši, kuri smēķēt uzsāk agrākā vecumā, sevi pakļauj lielākam riskam vēlāk izveidoties nelegālo psihoaktīvo vielu atkarībai - ja jau nebaidos smēķēt tabaku, nebaidīšos, piemēram, arī no marihuānas. Diemžēl joprojām liels skaits pusaudžu uzskata, ka smēķēšana nav kaitīga veselībai. Tāpēc ieteikums vecākiem - ar saviem bērniem atklāti un konkrēti runāt, ko šis ieradums spēj nodarīt.

Alkohols

Statistika rāda, ka regulāri alkohola lietošanas paradumi izveidojušies katram piektajam (20,5%) 13-15 gadus vecam pusaudzim, kuri savas dzīves laikā alkoholu lietojuši 40 un vairāk reižu (www.spkc.gov.lv). 13 gadu vecumā alkoholu kaut reizi pamēģinājuši 80% skolēnu, bet, pieaugot vecumam, pieaug arī alkoholu pamēģinājušo jauniešu skaits. 16 gadu vecumā to kaut reizi ir pamēģinājuši 94,9% skolēnu, bet 17 gadu vecumā – 95,3%. Tas ir diezgan liels skaits, lai, par nožēlu, varētu teikt, ka apreibināšanās ar alkoholu jauniešu vidū ir izplatīta problēma, neskatoties uz to, ka tā iegāde nav atļauta nepilngadīgām personām.

Pusaudžu vecumā tik paklausīgais bērns var pārvērsties, vēlēdamies sevi apliecināt, ka spēj pārkāpt vecāku noteiktās robežas.

Marihuāna

Tā saucamo Spice grupu maisījumu lietošana jauniešu vidū vairs nav tik bieža. Daudz aktuālāka kļuvusi klasiskās marihuānas smēķēšana. Problēma, kāpēc pusaudzim rodas vēlme izmēģināt marihuānu, ir tā, ka šī viela bieži vien tiek idealizēta kā laba esam, jo pozitīva šķiet eiforija, kas rodas marihuānu uzpīpējot, lai gan eiforija var beigties arī ar bīstamām halucinācijām. “Zālīti” īpaši popularizē amerikāņu kino filmās - veiksmīgs cilvēks to uzpīpē, paliek jautri, gribas smieties un nākamajā dienā viss labi, nekādu problēmu dzīvot tālāk. Tomēr nevienā filmā neatklāj marihuānas kaitīgo ietekmi, īpaši uz bērna veselību. Marihuāna satur etrahidrokanabinolu, kas ir psihoaktīva viela, kura negatīvi ietekmē atmiņu, domas, koncentrēšanos, laika izjūtu, uztveres dziļumu, koordinētu kustību veikšanu. Marihuānas savas specifiskās formulas dēļ spēj iekļūt nervu šūnās un tur uzturēties diezgan ilgi, no organisma netiek ātri izvadīta, līdz ar to notiek tās destruktīva iedarbība uz nervu šūnām. Pirmais, par ko sūdzas tie, kas aizrāvušies ar “zālīti”, ir atmiņas traucējumi un grūtības koncentrēties. “Ja ir aizdomas, ka bērns ir lietojis marihuānu, visefektīvāk, ja to pārbauda, veicot urīna analīzes Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā,” iesaka narkoloģe Ilze Maksima.

Gaisa atsvaidzinātāji

Kā norāda narkoloģe, pēdējā laikā atkal pieaug to pusaudžu skaits, kuri tiecas apreibināties, izmantojot sadzīves ķīmiju. Kādu laiku populāra bijusi apreibināšanās ar benzīna un līmes ostīšanu, bet nu pēdējā laikā - gaisa atsvaidzinātāju elpošana. “To gan nedara neviens bērns, kurš jūtas laimīgs, mīlēts cienīts, aprūpēts. Tādam bērnam pat prātā neienāks to darīt. Apreibināties ar sadzīves ķīmiju sāk tie bērni, kuri ir emocionāli nomākti, viņiem trūkst labu attiecību ar vecākiem, varbūt ģimenē ir pat emocionāla pazemošana un vardarbība, vai ģimenes vispār nav” teic Ilze Maksima. Kad bērns nespēj izturēt realitāti, viņš darīs jebko, lai tikai nejustu pārdzīvojumus un aizbēgtu no tā, kas notiek apkārt. Tad viņš sāk meklēt glābiņu apreibinošās vielās, un atrod, ka tas iespējams pat ar viegli pieejamām lietām, kā sadzīves ķīmija. Viņš tās sāk lietot, prāts tiek uz mirkli apmānīts, un piesaiste rodas ātri vien, jo sāpinātam bērnam apreibināšanās šķiet kā laimes mirkļi - kāpēc viņam ciest no realitātes, ja šādā veidā ir iespējams aizmukt no tās. Sekas organisko šķīdinātāju ostīšanai ir neatgriezeniskas un dramatiskas. Ķīmiskās vielas to sastāvā rada nervu sistēmas šūnu bojāeju, un bērns laika gaitā var kļūt par garīgu invalīdu.

Vecāki varbūt pat nepamana, ka no viņu zāļu skapīša pazūd kādi medikamenti, piemēram, viena aspirīna tablete, ko pusaudzis izdomājis sasmalcināt un “iešņaukt”.

Dažādi medikamenti

Ja pieaugušie spēj kino filmās visu redzēto vērtēt kritiski, tad bērniem tas pat šķiet izaicinājums - redzēto atkārtot. Kino nereti attēlo kokaīna šņaukšanu kā kaut ko pašsaprotamu un ne bīstamu, un bērniem liekas interesanti, kā tas ir kaut ko “iešņaukt”. Vecāki varbūt pat nepamana, ka no viņu zāļu skapīša pazūd kādi medikamenti, piemēram, viena aspirīna tablete, ko pusaudzis izdomājis sasmalcināt un “iešņaukt”. Pieaugušais pat nespēj aptvert, kādas bērniem var būt idejas - ko viņi gluži kā filmās varētu caur deguna nāsīm “ievilkt”. Diemžēl sekas šādai rīcībai ir neprognozējamas un var beigties pat letāli. Visdrošāk, ja vecāki medikamentus turētu drošā, bērniem nepieejamā vietā, pat ja bērns jau ir pusaudzis.

LASI ARĪ: Pusaudzis lieto alkoholu. Ko darīt vecākiem? 

Alkas pēc brīvības un domubiedriem. Kā pusaudži kļūst par alkoholiķiem?

15 gadu vecā meita lieto alkoholu un pīpē. Vai tiešām nelabojamas kļūdas audzināšanā!

Tavs bērns jau pusaudzis. Kad drīkstētu piedāvāt glāzi šampānieša?

Vieglo alkoholu taču pusaudži drīkst! 11 mīti un realitāte par jauniešiem un alkoholu

Citas narkotiskās vielas

Ja jaunietis nonāk vidē, kur tiek piedāvāta marihuāna, tad turpat jau tiek piedāvātas arī citas narkotiskās vielas - amfetamīns, heroīns. “Savā praksē bieži pārliecinos - ne katrs, kurš pamēģinājis marihuānu, kļūst par narkomānu, taču katrs narkomāns, kas ir nonācis līdz galējai robežai un ārstējas no atkarības, savu atkarības ceļu sākuši ar marihuānu,” teic narkoloģe Ilze Maksima. Tāpēc, pat ja “zālītes” uzpīpēšana laiku pa laikam nešķiet nekas ārkārtējs, jauniešiem piesaiste pie apreibinošām vielām, īpaši tad, ja viņam ir problēmas attiecībās ar vecākiem vai vienaudžiem, rodas ļoti viegli. Ar laiku var rasties vēlme pēc kā spēcīgāka, kas nestu eiforiju, kad ar alkoholu un marihuānu vien nepietiek. Vecākiem jābūt vērīgiem īpaši tad, ja bērnam bijušas uzvedības problēmas un komunikācijas sarežģījumi ar citiem - ne tikai tad, ja bērns bijis nepaklausīgs un darījis visu, kas ienācis prātā, bet arī tad, ja viņš vienmēr bijis paklausīgs un nekad nav pretī runājis. Pusaudžu vecumā tik paklausīgais bērns var pārvērsties, vēlēdamies sevi apliecināt, ka spēj pārkāpt vecāku noteiktās robežas. “Pusaudžu vecums ir laiks, kad vecākiem pastiprināti jāvēro, kas ar viņa bērnu notiek. Tas, ka viņam būs vēlme pašapliecināties vienaudžu vidū, mēģināt kādu no psihoaktīvajām vielām un tas var iepatikties, ir diezgan liels risks. Svarīgi savai atvasei parādīt, ka vecākiem viņš nav vienaldzīgs, ka par viņu uztraucas un rūpējas, viņu mīl. Ja bērnam tiek parādīts, ka ģimene un tuvākais cilvēks ir tas, uz kuru jebkurā brīdī var paļauties, tad pusaudzis īstajā brīdī visdrīzāk izdarīs pareizo izvēli,” ir pārliecināta narkoloģe.