Kad tavs mīlulītis pēkšņi kļūst par spurainu tīni: 8 reāli padomi vecākiem
Kurā brīdī mans mīļais bērniņš kļuva par spurainu tīni? Ne viens vien vecāks nopūšas, kad saprot - viņa mazulītis pieaug par patstāvīgu cilvēku.
Guna Puisāne, mammamuntetiem.lv
Mammamuntetiem.lv raksts
FOTO: Shutterstock.com
Vecāku uzvedums jau no pirmajām bērna dzīves dienām veidot drošības izjūtu, ka vecāki ir patvērums, kur būt pasargātam un justies labi.
Lasītākais
Lielākā kļūda šajā brīdī - vecāki atlaiž grožus bērna audzināšanā, uzskatīdami, ka pusaudzis jau pats ar visu tiks galā un gan jau nevēlas, lai vecāki jaucas viņa “darīšanās”. Vai arī otrs kļūdains scenārijs - satraukdamies, ka pusaudža trakumā bērns varētu “savārīt ziepes”, viņu pār mēru kontrolē.
Patiesībā arī šajā vecumā vairāk par visu bērns no vecākiem gaida mīlestību, rūpes un sapratni. Lūk, vairāki padomi, kā ar pusaudzi veidot labas attiecības, nevis ar viņu mūžīgi karot.
Ņem vērā vecuma īpatnības
Bieži vien savas atvases izdarības izskaidrojam ar viņa savdabīgo raksturu vai pat vainojam sevi par nepareizu audzināšanu un līdz ar to bērna uzvedību uztveram saasināti un personīgi. Lai gan patiesībā - ne vienmēr uzvedību noteic bērna temperaments vai audzināšana. Katrā vecuma posmā kā zīdainim, tā arī pusaudzim ir tipiskas uzvedības īpatnības, no kurām neizbēgt. Ja vecāki tās zina un izprot, un rēķinās ar tām, tad ir daudz vieglāk komunicēt ar savu bērnu. Ja divgadniekam un trīgadniekam parādās izteikta vēlme darīt visu pašam, tad arī tīņa vecumā – 13 un 14 gados parādās savas “īpatnības”, kā, piemēram, nav tik atvērts komunikācijai, ir kautrīgs svešinieku klātbūtnē, kļūst ļoti kritisks pret apkārtējiem, tiecas pēc popularitātes. (Iepazīsties ar konkrētu vecuma attīstības posmiem ŠEIT) Zinot un izprotot, kā tīņi izpauž sevi konkrētajā vecumā, spēsi izsvērt, ko prasīt un sagaidīt no sava bērna. Ņemot to vērā, izvērtē, kas viņu varētu interesēt un kas neizsauktu konfliktus jūsu starpā.
Turpini mīlēt un respektēt
Domājat, ka pusaudzim vairs nav vajadzīgi vecāku mīlestības apliecinājumi un rūpes? Maldāties!Mēs taču zinām, ka tikko dzimušam mazulim par visu visvairāk nepieciešama mammas klātbūtne, glāsti, smarža un viņas piens. Mātes instinkts pasaka priekšā, kas mazulim vajadzīgs, savukārt viņš brīdī, kad mamma viņu aprūpē, jūt, ka ir nozīmīgs, par viņu rūpējas un mīl. Kāpēc šo savu mīlestības pilno attieksmi mainām, kad bērns sāk pieaugt? Būtībā - arī pret pusaudzi jāattiecas tāpat. Protams, viņš nav jānēsā uz rokām un nav jānoslauka viņa mute, bet tāpat kā zīdaini vajag zīdīt ar mātes pienu daudz daudz reižu dienā, tikpat bieži savu “lielo” pusaugu bērnu nepieciešams “barot” ar mīlestību. Likvidē visu negatīvo un aizvieto to ar pozitīvo. Tā vietā, lai aizrādītu bērnam, ka nav iznesis atkritumus, vai simts un pirmo reizi pārvaicātu, vai mājasdarbi izpildīti, vai arī pārmestu, ka aizmirsis pateikt kaut ko svarīgu pietiekami laicīgi, saki paldies par to, ko labu darījis, uzslavē par panākumiem un nekad nebūs par daudz teikt: “Es tevi mīlu!” Arī “pieaugušajiem” bērniem joprojām ir svarīgi gan dzirdēt, gan sajust, ka mēs, vecāki, viņus mīlam un ka mums patīk pavadīt laiku kopā ar viņiem. Tas ir vecāku ikdienas pienākums - izrādīt bērniem savu mīlestību un gādību caur vārdiem, darbiem un attieksmi.
LASI ARĪ: 5 lietas, ko nekad nevajadzētu teikt savam pusaudzim
Agresīvs pusaudzis? Meklē cēloņus bērnībā!
Ko darīt, ja pusaudzis melo? Iemesli un risinājumi
Ja kaujas pusaudzis. Ieteikumi vecākiem
Esi iejūtīgs!
Tīnis nereti izlaiž nadziņus un radziņus, “iedzeļot” vecākiem ar neapdomīgi izteiktiem skarbiem vārdiem, apvainojot vai pat ar bravūrīgu rīcību. Lai gan vecāki nemaz nav vainīgi, kāpēc bērns dusmojas, tomēr viņi ir pirmie, kuriem nākas ciest. Ja šādā situācijā uztversim tīņa emocijas personīgi un pārmetīsim viņām, kāpēc tā rīkojas, un vēl sodīsim, tas nebūs ceļš uz labām attiecībām, bet gan uz konfliktu. Tāpēc pirms pārmet pusaudzim viņa nepamierinātības pilno attieksmi, apdomā, kāpēc viņš tā uzvedas, kas viņu patiesībā nomāc. Vai viņam bijusi slikta diena skolā? Vai sastrīdējies ar draugiem? Varbūt pavisam vienkāršs iemesls - viņš ir noguris vai izsalcis. Saprotot to, daudz vieglāk ar bērnu aprunāties un būt iejūtīgam pret viņu. Atceries, ka runājot ar pusaudžiem, svarīgi ievērot balss toni, kādā to darām - runā ar cieņu, iejūtību, cilvēcību un izrādot, ka tev rūp. Tomēr pirms sniedzam bērnam padomu, ir jāpajautā, vai viņš ir gatavs tevi uzklausīt, tādējādi parādot, ka ticam, ka viņš pats spēj atrisināt savas problēmas, tomēr dodam mājienu, ka mamma un tētis tepat vien ir, lai palīdzētu, ja viņam būs tāda nepeiciešamība.
Neizvairies no pieskārieniem!
Viens no svarīgākajiem mīlestības apliecinājumiem ir pieskāriens. Caur to bērns, pirmkārt, jūt, ka vecākiem viņš ir svarīgs un viņu mīl. Vajadzība pēc maiga, rūpju pilna glāsta ir nenovērtējama, lai varbūt pusaudzis to nemaz neizrāda. Svarīgi, ka mēs, vecāki, nezaudējam šo fizisko kontaktu ar saviem bērniem pat tad, kad viņi sasnieguši tīņa vecumu. Protams, samīļot mazāku bērnu bija tik viegli, jo viņš pats prasījās klēpī un labprāt tajā uzkavējās. Ar tīni ir mazlietiņ sarežģītāk, jo ne vienmēr viņam būs noskaņojums, kad viņš gribēs apskauties, jo pusaudzim ir svarīgi, ko par viņu domā citi, un mīļošanās ar vecākiem, viņaprāt, neizskatīsies pēc patstāvīga cilvēka rīcības. Tomēr vecākiem ik dienas jācenšas ķert mirkli, lai bērnam izrādītu savu pieķeršanos. Tam nav obligāti jābūt pompozam apskāvienam, kaut vai sāc ar mazumiņu - piemēram, maigi uzliec savu plaukstu uz bērna rokas, kad viņš stāv blakus, veido acu kontaktu, kad viņš kaut ko stāsta, noglāsti galvu brīdī, kad viņš kaut ko dara, kaut vai rotaļīgs “dod pieci”, kad ģimenē notiek kāds pozitīvs atgadījums. Šādi uzmanības apliecinājumi veido ciešu saikni ar bērniem, lai cik gadu viņiem būtu.
Vecāki - drošības saliņa
Vecāku uzvedums jau no pirmajām bērna dzīves dienām veidot drošības izjūtu, ka vecāki ir patvērums, kur būt pasargātam un justies labi. Gādā, lai bērns, kurš lēnām pieaug, par to nekad neaizmirst. Atgādini viņam, ka jebkurā dzīves situācijā mamma un tētis būs viņam blakus, lai viņš droši nāk pie jums un nebaidās runāt par jebko, kas viņu interesē vai satrauc. Izstāsti bērnam, ka drīkst tev uzdot jebkādus jautājumus, un viņš netiks nopelts vai nokaunināts par to. “Tu vari nākt pie manis, lai kas būtu noticis, lai ko tu būtu izdarījis, un es vienmēr būšu tavā pusē, un kopīgiem spēkiem meklēsim risinājumu,” - dari to zināmu savam bērnam jau laicīgi, un ik pa laikam atgādini, lai nemierīgajā pusaudžu vecumā viņš to nepiemirstu.
Nedalīta uzmanība
Viens no vecāku netikumiem ir neieklausīšanās tajā, ko bērns viņam saka. Atvase pienāk pie jums, lai pastāstītu kaut ko nozīmīgu, bet jūs tajā brīdī, piemēram, strādājat vai skatāties televīziju, līdz ar to bērna sacītajā klausāties pavirši. Šāda rīcība būtu jāizskauž, jo otrs cilvēks, kurš ar tevi runā, jūt, vai viņā pa īstam ieklausās, vai tomēr tikai automātiski mājat ar galvu, it kā būtu klausījies. Tas nozīmē, ka brīdī, kad bērns nāk ar jums runāt (un atcerieties, ka pusaudži to nedara bieži, un ja viņu atraidīsiet, tad, iespējams, nākamās reizes vairs nebūs), veltiet viņam visu savu uzmanību un enerģiju, neļaujiet, ka sarunu traucē fonā skanošs televizors vai atvērts datora ekrāns. Vecākiem jābūt atvērtiem savam bērnam 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
Mazāk kontrolē!
Svarīgāk par disciplīnu un kontroli mājās ir nodibināt pozitīvu saikni un komunikāciju ar saviem bērniem, lai viņi tev spēj un grib uzticēties. Attiecības ir jāliek pirmajā vietā. Ja tās nebūs labas, tad kompromisu meklēšana ar pusaugu bērnu būs kā akmens grūšana kalnā. Tomēr, ja būsiet emocionāli cieši saistīti, bērns tev uzticēsies un būs atklāts, tad jau arī disciplīnas ieviešana sagādās mazāk grūtību. Brīdī, kad vēlies savam bērnam tomēr noteikt kādus limitus un ieviest noteikumus, apbruņojies ar pacietību, runā ar viņu mierīgā tonī, lai ko viņš atbildētu. Atceries neuztvert pārlieku personīgi tīņa uzvedību, jo šajā vecumā gan zēni, gan meitenes neprot izpaust emocijas citādi kā tikai ar ekspresīvu rīcību un nepadomīgiem vārdiem. Ja uztversim viņu uzvedību saasināti un dusmosimies par to, tad arī pats vaininieks vēl vairāk noslēgsies, un situācija kļūs vēl sliktāka.
Ģimeni izvirzi par prioritāti!
Neļauj, lai darbs, draugi vai kādas problēmas atstāj ēnā tavu ģimeni. Ģimene ir prioritāte. Ja tu esi vecāks, tad tavs uzdevums ir turēt pulsu uz to, kas notiek ģimenē, jāseko līdzi tam, lai ģimenes locekļu vajadzības (nav runa par materiālām vajadzībām) tiktu atzītas un izpildītas, cik vien iespējams. Ir jābūt īpašam laikam, ko velti tikai un vienīgi ģimenei, to novērtēs arī bērni. Kurš tad vēl viņam iemācīs, cik svarīgi ir veltīt laiku ģimenei un būt godīgiem vienam pret otru, mīlēt un cienīt vienam otru, ja ne paši vecāki.
Avoti:
