Bērni un jaunieši vieni publiskās vietās: kas jāzina vecākiem

Lai cik savādi tas izklausās mūsdienās, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir teikts, ka bērns ir 18 gadu vecumu nesasniegusi persona. Izņēmums ir tās personas, kas tiesiski par pilngadīgām atzītas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vai arī stājušās laulībā pirms pilngadības sasniegšanas.

Tātad sabiedrībā bieži lietotie apzīmējumi - pusaudzis, jaunietis, tīnis – pilngadību nesasniegušām personām salīdzinoši lielas priekšrocības rīcības un izvēles brīvībā nesniedz – visi ir bērni. Protams, bērni, jo īpaši pusaudži, vēlas savu privāto telpu, tajā skaitā atpūsties un izklaidēties bez vecāku vai citu pieaugušo klātbūtnes. Nav šaubu, ka vecākiem šī vēlme ir jāuzklausa un jāvērtē iespējas to atbalstīt, atceroties par pienākumiem un atbildību pret savu atvasi.

Publisks pasākums un publiska vieta

Bērniem ir svarīga socializēšanas ar vienaudžiem. Tā notiek gan mācību laikā skolā, gan brīvajā laikā, kopīgi apmeklējot publiskas vietas un pasākumus. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums noteic, kas uzskatāms par publisku pasākumu un kas ir publiska vieta.

Vecāku pienākums ir pilnvarot tikai tādu personu, kura varēs pilnvērtīgi veikt uzticētos pienākumus. Šāda persona varētu būt, piemēram, cita bērna vecāks, pilngadīgs draugs.

Publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Par publisku vietu uzskatāma Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai.

Tādējādi par publiskām vietām uzskatāmi parki, koncertzāles, klubi, pludmales, sporta laukumi, viesnīcas, viesu mājas utt. Katrā no tām uzturoties, būs saistoši gan kopīgi, gan atšķirīgi noteikumi.

Par bērnu drošību publiskos pasākumos ir atbildīgi to iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāji un darbinieki un pasākumu organizatori. Protams, ja publiskā pasākumā nepilngadīgo pavada kāds pieaugušais, primāri atbildība būs pavadonim. Ja publiskā pasākumā bērns ir apmaldījies, pamests vai atrodas apstākļos, kas rada tam draudus, pasākuma organizatoram ir pienākums informēt bērna vecākus vai viņu aizstājējus. Ja tas nav iespējams, jāinformē policija. Arī pasākuma apmeklētājiem, ja tie pamana bērnu šādā situācijā, ir jāziņo pasākuma apsardzei, organizatoriem vai policijai.

Bērna vecums, ierobežojumi un vecāku atbildība

Tiesiskais regulējums nav vienādi noteikts visa vecuma bērniem. Tas paredz gan tiesību, gan atbildības palielināšanos, bērnam sasniedzot noteiktu vecumu – 7 gadi, 13 gadi, 14 gadi, 16 gadi.

Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka vecāku pienākums ir nodrošināt bērna aprūpi, uzraudzību un noteikt bērna dzīves vietu. Arī bērnam ir tiesības uz savu privāto dzīvi, tajā skaitā izvēlēties vecumam atbilstošas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tāpēc tam nevar liegt tikties ar draugiem, apmeklēt publiskus un rīkot privātus pasākumus. Tomēr vecāki bērna tiesības uz privāto dzīvi var ierobežot situācijās, kad saskata draudus bērna veselībai un dzīvībai. Ierobežojumus piedalīties nereti nosaka arī ģimenes materiālie apstākļi.

Tiesiskais regulējums nav vienādi noteikts visa vecuma bērniem. Tas paredz gan tiesību, gan atbildības palielināšanos, bērnam sasniedzot noteiktu vecumu – 7 gadi, 13 gadi, 14 gadi, 16 gadi.

Vecākiem der atcerēties, ka bērnu līdz 7 gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai personas, ne jaunākas par 13 gadiem, klātbūtnes. Tas nozīmē, ka septiņu gadu vecumu nesasniegušu bērnu nedrīkst atstāt vienu nedz mājās, nedz tas drīkst viens pats iziet ārpus mājām. Bērnam obligāti jābūt ar kādu kopā, tas var būt, piemēram, jau 13 gadu vecumu sasniegušais brālis vai māsa, vecmāmiņa, kāda cita vecāku uzticības persona.

Bērni no 7 līdz 16 gadu vecumam, tātad skolēni, bez vecāku vai citu pilngadīgu personu klātbūtnes var uzturēties publiskās vietās no pulksten 6 līdz 22.Tas nozīmē, ka šajā diennakts laikā vecāki var ļaut bērniem vieniem pašiem doties uz mācību iestādēm, apmeklēt interešu izglītības nodarbības, doties ciemos pie draugiem. Savukārt šajā vecuma grupā esošie bērni nakts laikā, kas ir no pulksten 22 līdz 6, bez vecāku vai viņu pilnvarotas personas klātbūtnes atrasties publiskās vietās un pasākumos nedrīkst.

Pašvaldības kompetencē ir attiecībā uz nakts laiku noteikt arī citus - stingrākus noteikumus, tāpēc vecākiem būtu jāzina, ko nosaka konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi. Policija ir tiesīga aizturēt 16 gadu vecumu nesasniegušu personu, kura nakts laikā atrodas publiskā vietā bez pilngadīga pavadoņa.

Loģiski, ka ierobežojumi attiecībā uz atrašanos uz ielas būs citādi, piemēram, lielu svētku laikā, piemēram, Dziesmu svētku koncerta laikā, kad pasākums ievelkas krietni pēc pusnakts. Tad policija nepilngadīgas personas aizturēs vien situācijā, ja to rīcība būs devusi pamatu.

Taču prasība, piemēram, 14 gadus vecam jaunietim būt kopā ar pilngadīgu personu būs saistoša ikvienam, kas nolēmis būt kādā no patlaban populāriem vasaras vairākdienu mūzikas festivāliem.

Tādēļ pirms atļaut 16 gadu vecumu nesasniegušam jaunietim apmeklēt publiskas vietas un pasākumus nakts laikā, piemēram, svinēt klasesbiedra dzimšanas dienu klubā vai brīvdabas diskotēkā, vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns atrodas, ir jāpilnvaro pilngadīgs pavadonis. Vecāku pienākums ir pilnvarot tikai tādu personu, kura varēs pilnvērtīgi veikt uzticētos pienākumus. Šāda persona varētu būt, piemēram, cita bērna vecāks, pilngadīgs draugs.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā norāda, ka vienošanās ar bērna pavadoni var būt arī mutiska, rakstiska pilnvara nav nepieciešama. Svarīgi, lai policija un citas kompetentās institūcijas varētu pārliecināties, vai konkrētā persona ir pilnvarota pavadīt bērnu. Šādos gadījumos parasti sazinās telefoniski vai kā citādi ar bērna vecākiem, personām, kuru aprūpē atrodas bērns, un pārbauda informāciju. Līdz ar to 16 gadus nesasniegušais jaunietis var apmeklēt nakts pasākumu, ja to pavada, piemēram, 18 gadu vecumu sasniedzis draugs vai draudzene, un vecāki to ir atļāvuši.

Vecākiem jāizvērtē situācija

Neskatoties uz bērna vecumu, vecākiem, pirms ļaut apmeklēt publiskas vietas bez pieaugušo klātbūtnes, jāpārliecinās par savas atvases spējām pastāvīgi pieņemt lēmumus un novērtēt riskus (zina, kā šķērsot ielu, kā rīkoties, ja uzrunā svešinieks, kur ziņot par nelaimes gadījumiem utt). Vecākiem jāizvērtē, vai bērna izvēlētais pasākums atbilst tā interesēm vai netiks apdraudētas un aizskartas viņa tiesības, piemēram, vai netiks apdraudēta bērna drošība un veselība.

Nereti nepilngadīgie nenovērtē savas rīcības sekas un emociju uzplūdos mēdz izdarīt sodāmas darbības. Jāatceras, ka pie administratīvās atbildības un kriminālatbildības bērns var tikt saukts, ja pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu veicis pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas.

Svētki īrētās teritorijās

Nepilngadīgu jauniešu vidū ir iecienīti privāti pasākumi draugu lokā viesu mājās, īrētos dzīvokļos un citās vietās, kur var netraucēti atpūsties arī nakts laikā. Šobrīd nedz likums, nedz Ministru kabineta noteikumi neregulē viesnīcu, viesu namu un citu līdzīga rakstura publisko vietu darbību saistībā ar viesu izmitināšanas ierobežojumiem. Līdz ar to tiesību aktos nav noteikts, kādi ierobežojumi attiecas uz bērnu uzturēšanos šādās vietās – var vai nevar bērni, arī 16 gadu vecumu sasniegušie, bez pieaugušo klātbūtnes atrasties un izmantot šo iestāžu piedāvātos pakalpojumus.

Pilnu rakstu lasiet šeit!