Somijas pieredze: Kā somi veica izglītības satura reformu un kāpēc tur sešgadnieki neiet skolā

Visā pasaulē Somijas izglītības sistēma tiek uztverta kā veiksmes stāsts. Tā sauktajā PISA testā somu skolēni jau gadiem uzrādījuši vienus no augstākajiem sasniegumiem Eiropā. Pēdējā mērījumā lasītprasmē viņi bija 1. vietā, dabaszinībās – 2. vietā. Matemātikā somiem klājās tikai nedaudz sliktāk. Tāpēc nav īsti skaidrs, kāpēc jums vispār bija vajadzīga satura reforma?

Piekrītu, Somijas izglītības sistēma tiešām lielās līnijās veidota veiksmīgi un saturs bija labs arī pirms reformas. Tomēr tas neļauj mums gulēt uz lauriem. Jūsu pieminētais PISA pētījums, kaut arī ierindo somu skolēnus augstā vietā, parāda, ka viņu sniegums gadu gaitā nedaudz sarucis. Negribējām gaidīt, vai sniegums kļūs vēl sliktāks. Sākām diskusijas, ko darīt, lai celtu skolēnu motivāciju mācīties, kā palīdzēt bērniem sasniegt labākus rezultātus.

Turklāt vienmēr esam bijuši lepni par mūsu vienlīdzīgo izglītības sistēmu: starp skolām Somijā nav būtiskas sniegumu atšķirības, tās visas spēj sniegt gana augsta līmeņa izglītību. Taču pēdējos gados pamanījām, ka tomēr parādās nelielas atšķirības dažādu skolu sniegumā. Tas liecināja, ka sistēma aizgājusi nepareizajā virzienā.

Jāņem vērā, ka mūsdienās pasaule strauji mainās, līdz ar to izglītības saturs nevar palikt nemainīgs. Lai dzīvotu šajā mainīgajā pasaulē, skolēniem būs nepieciešamas prasmes, ko skola līdz šim nedeva. Sapratām arī, ka daļu nepieciešamo prasmju nevar apgūt tikai kādā vienā mācību priekšmetā. Vajadzīgas tā sauktās atslēgprasmes, kas caurvijas caur dažādiem mācību priekšmetiem un kas palīdz skolēniem saprast, kāpēc jāmācās un kur viņi varēs izmantot iegūtās zināšanas. Jāpalīdz arī skolēniem parādīt saikni starp dažādiem mācību priekšmetiem. Mācību saturs jāveido tāds, lai skolēni mācītos ar prieku. Lai to visu panāktu, bija nepieciešamas plašas pārmaiņas. Tagad mūsu skolas jau strādā atbilstoši jaunajam mācību saturam, taču tas pagaidām ieviests tikai līdz 7. klasei. Vecākajās klasēs tas tiks ieviests turpmākajos gados.

Mācību saturs jāmaina arī tāpēc, ka rodas aizvien jauni pētījumi par mācību procesu, par to, kā strādā prāts, un pētnieku secinājumi ir jāņem vērā. To, kā klasē strādā skolotājs, kā skolotājs rosina skolēnu vēlmi mācīties, vienmēr ir iespējams uzlabot.

Jaunajā saturā lielāks uzsvars nekā agrāk likts uz to, lai iemācītu skolēniem mācīties, lai iedotu viņiem prasmes, kas noderēs, veidojot karjeru, arī digitālās prasmes.

Kādā no konferencēm jūs, stāstot par jauno Somijas mācību saturu, minējāt, ka tajā iekļautas arī sociālo, emocionālo, pašaprūpes prasmes. Vai šīs prasmes tomēr nebūtu bērnam jāiegūst jau ģimenē?

Ģimenes loma joprojām ir svarīga. Diemžēl varbūt ne visi bērni nepieciešamo atbalstu saņem no savas ģimenes. Jā, mācību saturā ir iekļautas arī prasmes rūpēties par sevi un citiem, organizēt ikdienas dzīvi, patērētāja izglītība, satiksmes drošība u. c. Kad veidojām mācību saturu, par iespējamām pārmaiņām diskutējām arī ar pašiem skolēniem. Viņi teica, ka šādas prasmes ir vienas no svarīgākajām. Domāju, ka atbildība par dzīves prasmju sniegšanu skolēniem jāuzņemas gan ģimenei, gan arī skolai. Turklāt visveiksmīgāk sasniegt izglītības mērķus var tad, ja skola ar ģimeni sadarbojas un abām šīm pusēm ir pozitīva attieksme vienai pret otru. Jāpiebilst, ka arī agrāk somu skolu tradīcija bija sasaistīt skolas sniegtās zināšanas ar ikdienas dzīvi. Taču tagad uz to likts vēl lielāks uzsvars.

Foto: Irmeli Halinena (foto autore - Karīna Miezāja)

Vismaz Latvijā izglītības sistēma ir gana konservatīva un ne visi skolotāji raugās pozitīvi uz gaidāmajām pārmaiņām. Kāda Somijā bija skolotāju attieksme?

Reformas izdodas tad, ja saprotam, ko tās mainīs, un apzināmies, ka tās mums tiešām nepieciešamas. Pie mums skolotāji neraudzījās uz reformu procesu no malas, viņi bija iesaistīti pārmaiņu izstrādē. Nacionālā skolotāju apvienības pārstāvji bija ļoti nozīmīgi padomdevēji jaunā mācību satura izstrādē. Tāpēc lielākā daļa skolotāju pret reformām noskaņoti pozitīvi. Tas gan nenozīmē, ka mums nav nekādu izaicinājumu reformas ieviešanā.

Ļoti svarīga loma pārmaiņu procesā ir pašvaldībām, jo tieši tās organizē jaunā mācību satura ieviešanu skolās, gādā par to, lai skolotājiem būtu tādi darba ap­stākļi, lai viņi varētu izpildīt jaunā mācību satura reformas. Tāpat Somijā pašvaldībām jāgādā par skolotāju apmācību. Šobrīd jo sevišķi svarīgi pedagogus izglītot par skolēnu darba vērtēšanu jaunā mācību satura kontekstā.

LASI ARĪ: Vecāki, iesaistieties jaunā mācību satura apspriešanā!

"Ļaujiet man mācīties pašam!" Kā nenogalināt mācītiesprieku un atbalstīt, nekaitējot

Iebiedēšana skolā kā "efektīva" mācību metode jeb bailes no izplēstās lapas

Autors:  Ilze Kuzmina

Avots: