Lasīsim kopā! Padomi vecākiem, kuriem ir bērni ar runas un valodas traucējumiem

Bērna vecums var būt viens no indikatoriem, kas norāda uz to, kā būtu jālasa grāmatas, norāda sertificēta audiologopēde Daiga Lagzdiņa.

Padomi lasot ar jaunāka vecuma bērniem
Katru reizi, lasot kopā ar bērnu, mēs palīdzam viņa smadzenēm attīstīties. Ar bērnu būtu jālasa katru dienu. Jāizvēlas tādas grāmatas, ko bērns lasītu un izzinātu ar prieku, piemēram, grāmatas ar īsām frāzēm, skanīgiem pantiņiem vai dziesmām.

Lasām pasaku dažas minūtes
Maziem bērniem pietiks, ja pasaku lasīsim tikai dažas minūtes un nevajag uztraukties, ja pasaku nepabeidzam. Bērnam augot lielākam, pieaugs arī spēja koncentrēties un lasīšanas laiku varēs pagarināt.

Ļaujam bērnam pāršķirt lapas
Pavisam mazi bērni nespēs pāršķirt lapas paši, bet jau ap 18 mēnešu veci bērni vēlēsies to pamēģināt un bērni ap trīs gadu vecuma pāršķirs lapas paši. Šeit būtu jāatceras, ka bērnu nevajadzētu spiest pāršķirt lapas secīgi.

Norādām uz bildēm un runājam par tām
Par attēliem vajadzētu stāstīt un uzdod dažādus jautājumus, piemēram: “Paskaties uz suni!”, “Kur ir kaķis?”, tādā veidā veicinot bērna sapratni un paplašinot vārdu krājumu.

Pielīdzināt grāmatā notiekošo reālai dzīvei
Lasot bērnam pasaku, var norādīt uz dažām lietām, kas ir ne tikai pasakā, bet arī realitātē, piemēram: “Zaķim ir zils krekls, tieši tāds, kāds ir Tev!” . Bērns būs ieinteresēts un var sākt salīdzināt šīs lietas, sākot meklēt arī citas kopīgas vai atšķirīgas pazīmes.

Uzdodam bērnam jautājumus par pasaku
Piemēram: “Vai zaķis slēpjas?”, “Kas apēda zupu?”. Jautājumi palīdzēs noturēt bērna uzmanību, veicinās sapratni par pasakā notiekošo un paplašinās vārdu krājumu.

Pasaku atkārtošana palīdz attīstīt valodas prasmes un nostiprināt zināšanas. Piemēram, ja bērns mācās dzīvniekus, tad vairākas reizes lasot vienu pasaku, bērns ar laiku pats sāks nosaukt vai norādīt uz kādu dzīvnieku, kuru ir iemācījies.

Atdzīvinām pasaku
Bērni būs vairāk ieinteresēti klausīties pasaku, ja mēs mainīsim intonācijas tēliem, izmantosim dažādas ķermeņa kustības un izteiksmes. Tas bērnu ieinteresēs vairāk kā monotona balss. Lasot pasaku, mēs varam iesaistīt arī bērnu, piemēram : “Zaķis lec šādi – hop,hop (rādot bērnam darbību)! Vai Tu arī vari lekt tā pat kā zaķis?” “Zaķim bija garas ausis! (parādīt uz sevis, cik garas) Vai Tu vari parādīt, cik garas ausis bija zaķim?” Šādā veidā mēs palīdzam bērnam apgūt jaunus vārdus rotaļu veidā, kā arī bērnam saglabājas interese par pasaku.

Ļaujam bērnam stāstīt
Ja bērns pēc pasakas vai pasakas vidū vēlas par to pastāstīt vai raksturot darbības, kādas notiek stāstā, bērnu nevajadzētu apturēt, tieši pretēji – iedrošināt!

Padomi lasot ar skolas vecuma bērniem
Ja mēs lasām grāmatas kopā ar bērnu apvienojot to ar samīļošanu un kādu spēli, ar laiku bērns saista lasīšanu ar jautru izklaidi esot kopā. Jāturpina lasīt katru dienu! Arī vecākiem bērniem ir jāievēro tas pats princips – jāizvēlas grāmatas, kas ir bērna vecumam un valodas līmenim atbilstošas un, protams, tādas, kas patīk pašam bērnam.

Runājam par pasaku ar bērnu
Kopā ar bērnu var apspriest, kas notika pasakā un kāpēc tā notika. Tas palīdz veicināt sapratni un paplašina vārdu krājumu.

Palīdzam bērnam apzināties skaņas
Bērnam kļūstot vecākam, mēs varam sākt uzdot sarežģītākus jautājumus, piemēram: “Ar kādu skaņu sākas vārds - saule?”

 Spēlējam spēles ar bērnu
Lasot grāmatas un mācot bērnam apzināties/izdalīt skaņas bieži aizmirstam, ka šis process ir jāpadara par jautru aktivitāti. Piemēram, varam ar bērnu spēlēt spēli – kurš nosauks vairāk vārdus, kas sākas ar “M” burtu vai arī izdomāt vārdus, kas ir ar atskaņām (rats-lats; aste-kaste; koks-logs).

Ļaujam izpausties radoši
Kopā ar bērnu varam uztaisīt arī savu grāmatu, kurā tiek zīmēti pasaku varoņi, par kuriem vēlāk var pastāstīt, tādā veidā mācoties veidot stāstījumu.