Sākumskolas direktore Elita Rītere: sešgadnieks skolā var justies psiholoģiski apdraudēts
Laikā, kad medijos izskanējis apgalvojums, ka visi skolu direktori it kā atbalstot ieceri sūtīt uz skolu sešgadniekus, atklājas, ka tomēr ir virkne direktoru, kuri tam nepiekrīt, norādot, ka skola, kāda tā ir šobrīd, nav piemērota tik maziem bērniem. Starp viņiem ir arī Valda Zālīša sākumskolas direktore, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes locekle Elita Rītere. Viņa uzsver, ka pirmkārt ir jādomā par mazo bērnu emocionālo drošību, kas, sūtot viņus skolā kopā ar pusaudžiem, varētu būt apdraudēta.
Paziņojums, ka skolu direktori atbalsta skolas gaitu sākšanu no
sešu gadu vecuma, ir pāragrs, jo LIVA valdē šādu jautājumu vēl
neesam skatījuši. Patiesībā ir pretēji – lielākā daļa man zināmo
skolu direktoru atbalsta esošās kārtības saglabāšanu, jo apzinās,
ka skolās jāveic ļoti daudz pārmaiņu, lai tajās varētu ienākt
sešgadnieki, turklāt tādu pārmaiņu, kas prasa lielas
investīcijas.
Skolā, kāda tā ir šobrīd, sešgadniekam var rasties problēmas, un
nepietiek tikai ar izglītības satura maiņu, ir jāveic būtiskas
izmaiņas arī mācību organizācijas struktūrā, skolu vidē, telpu
iekārtojumā, skolas apkārtnē u.c. Lielākajā daļā skolu
sešgadniekiem būs jāpārvietojas pa skolu kopā ar t.s. lielajiem
bērniem – jāizmanto viena ēdnīca, gaiteņi, kāpnes un labierīcības.
Mēs esam sākumskola, bet jau pie mums ir redzams, cik liela ir
atšķirība starp 6. klases skolēna un mazā sešgadnieka vajadzībām,
nemaz nerunājot par skolām, kur mācās arī vidusskolēni.
Sešgadnieki nejutīsies komfortabli
Iespējams, plānojot šo reformu, normatīvo aktu jūklī ir piemirsušās
pavisam vienkāršas ikdienišķas lietas, piemēram, skolēni katru
dienu ieturas skolas ēdnīcā, kur nav iespējams visus galdus
pielāgot mazajiem bērniem, tas radītu diskomfortu vecāko klašu
skolēniem. Arī veidot atsevišķas ēdnīcas mazākajiem bērniem
lielākajā daļā skolu nav iespējams. Nemaz nerunājot par
labierīcībām – vienas un tās pašas telpas gan sešgadniekiem, kuri
ne visi spēj tikt galā paši bez pieaugušā palīdzības, un
pusaudžiem. Mazajiem bērniem jāpārvienojas pa skolu kopā ar visiem
citiem, tāpēc paredzu, ka pieaugs traumatisma līmenis.
rotams, mēs varam pusaudžiem atkal un atkal atgādināt, lai uzvedas
mierīgāk, lai atceras, ka gaiteņos ir arī mazie bērni, bet ne
vienmēr visu ir iespējams kontrolēt. Lielā daļā skolu pat tik
vienkārša lieta kā kāpnes var būt nepiemērotas sešgadniekam,
piemēram, ja kāpņu margas ir augstu un bērns tās nevar aizsniegt,
vai arī pakāpieni ir pārāk stāvi. Starpbrīžos, traucoties garām,
lielie bērni var gluži negribot aizskart mazākos. Sešgadnieki
nejutīsies komfortabli un var izstrādāties nepatika pret skolu
kopumā. Ja tiks apdraudēta bērna psiholoģiskā drošība, trauma var
izpausties arī vēlāk, piemēram, jau pieaugušā vecumā, pašam esot
vecākam. Es domāju, ka katrs no mums vēlas, lai viņa bērns skolā
justos droši.
Trauksme un emocionālais šoks
Emocionālais šoks, kas var rasties starpbrīžos, var nopietni kaitēt
bērnu emocionālai drošībai. Lielais pūlis bērnam var radīt
trauksmi. Šobrīd, kad uz skolu nāk septiņus gadus veci bērni, mēs
bieži vien redzam, ka bērni ir satraukti, raudoši, tāpēc ir
ieviests t.s. adaptācijas laiks. Taču starp sešus un septiņus gadus
veciem bērniem ir ļoti liela atšķirība, kas iezīmējas emocionālajā
briedumā, ikdienas patstāvībā u.tml. Tas nozīmē, ka sešgadniekiem
esošā skola var radīt vēl lielāku stresu. Skolas ir jāpielāgo
bērniem, nevis bērni skolām.