Bērnu aiztur veikala apsargs. Cik aizsargāts bērns ir šādās situācijās?
Šķetināam situāciju, kad kādu 12 gadus vecu zēnu lielveikala apsargs aizturējis uz divām stundām par it kā izdarītu zādzību. Zēna vecāki par notikušo uzzinājuši no policijas darbiniekiem, kuri vēlāk zēnu nogādājuši policijas iecirknī. Cik aizsargāts bērns līdzīgās situācijās?
Latvijas radio – 1 raidījumā “Ģimenes studija” situāciju komentē Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Krastiņa un psiholoģe no Valsts policijas Dace Landmane. Pa tālruni savu viedokli izsaka Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.
Mamma stāsta, ka viņas 12 gadus veco dēlu kādu dienu pārtikas
veikalā aizturējis apsargs. Pirms dažām dienām viņš novērojis, ka
zēns, iespējams, ir nozadzis šokolādes batoniņu, bet tikai tagad
viņam ir izdevies iespējamo zagli aizturēt. Zēns divas stundas
sēdēja ar apsargu, kurš pat neprasīja vecāku tālruni, lai sazinātos
ar bērna vecākiem. Pēc tam puikau aizvests uz policijas iecirkni,
joprojām par to neinformējot vecākus. Mammai piezvanīts ap plkst.
19 vakarā, tad viņa arī uzzinājusi, kur palicis bērns – viņš ir
aizturēts un atrodas policijā. Dēls stāsta, ka ir paņēmis trīs
batoniņus, saskaitījis naudu, sapratis, ka trim batoniņiem naudas
nepietiks, vienu nolicis malā. Video, ko pēc ilgākas tielēšanās ir
parādījuši mammai, ir redzams, ka vienā kadrā bērnam rokās ir trīs
batoniņi, bet nākamajā kadrā jau vairs tikai divi. Arī paši
policisti nevarēja konkrēti pateikt, kas redzams video. Noskatoties
video, ne mamma, ne veikala neredzēja pamatojumu, kāpēc apsargs
bērnu ir aizturējis. Kā beidzamais no veikala vadības bija
apgalvojums, ka Maximas darbinieki nevienu bez iemesla neaiztur.
Rezultātā bērns ir atbrīvots, bet no visiem pārdzīvojumiem ir tik
ļoti sakreņķējies, ka nevarēja iet uz skolu, bet veikalam met
apkārt līkumu.
Mamma vērsusies Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, lai noskaidrotu, kā šāda situācija ir iespējama un cik pasargāts ir bērns. Viņa ir uzrakstījusi arī iesniegumu policijai un Maxima veikala vadībai.
Asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks:
“Nelikumīgas darbības, ko pircēji veic, ko drīkst darīt, strikti
regulē apsardzes darbības likums. Ja aizturētā persona nav
sasniegusi 14 gadu vecumu, apsargs drīkst pārbaudīt personas manas
tikai vecāku klātbūtnē ar viņu atļauju. Ja vecāku nav līdzi,
jāsazinās ar vecākiem un jāizsauc Valsts policija. Tālāk jautājumu
risina policija. Šajā situācijā nav skaidrs, kāpēc policija
neieradās ātrāk. Turklāt, ja bērns ir mazgadīgs, kā ir šajā
gadījumā, jāstrādā vēl uzmanīgāk. Aizturēt viņus, ja vien tā nav
vardarbība, vispār nedrīkst. Ir atļauts aizkavēt apstākļu
noskaidrošanai. Ja ir notikumi mantas piesavināšanās, tad šo
jautājumu izlemj atbildīgā persona no mantas īpašnieku puses.
Mazgadīgais var piekrist atlīdzināt mantas vērtību, ja nē, tad ir
jāraksta iesniegums par šo gadījumu. Šajā gadījumā noteikti ir
jābūt arī ar pārrunām ar bērnu.”
VBTAI pārstāve Inga Krastiņa norāda, ka
likumā nav norādīts, cik ilgi bērns drīkst uzturēties ar apsardzes
darbinieku vienā telpā, bet ņemot vērā, ka šajā situācijā bērnam
bija liela emocionālā spriedze, situācija nav bijusi adekvāta.
Noteikti bija jāiesaista arī veikala vadītāja, kas par šo situāciju
neko nezināja.
Kādā aptaujā, ko veicis viens no tirdzniecības tīkliem, noskaidrots, ka 15-20 % no pieķertajiem zagļiem veikalos ir bērni un pusaudži.
Savukārt Valsts policijas psiholoģe Dace
Landmane, atzīmē, ka šajā gadījumā vēl nav īsti skaidrs,
cik pamatotas bija aizdomas, ka bērns ir tiešām paņēmis to
batoniņu: “Pirms mēs pieņemam kaut kādus lēmumus, ir rūpīgi
jāizvērtē fakti, īpaši attiecībā uz bērniem. Ja zādzība nav
notikusi, vai pat ja ir notikusi, tad tomēr morālais kaitējums, kā
rezultātā bērns pusotru nedēļu neiet uz skolu, nav to vērts.
Rezultāts nav samērīgs ar nodarījumu. Turklāt, ja fakts ir
konstatēs pāris dienas iepriekš, kāpēc sargs nerīkojās uzreiz?
Darbības bija jāveic Valsts policijai, nevis apsargam jānodarbojas
ar izmeklēšanu. Katrā posmā varētu uzlabot komunikāciju un lai
rezultāts nav tik nepatīkams.”
Kā šajā situācijā jārīkojas mammai?
Mammai vajadzētu pamanīt, kā jūtas bērnam – nobijies, apjucis?
Pārrunāt ar bērnu situāciju, pastāstīt, ka ne vienmēr pieaugušie
rīkojas dzīvē pareizi, tāpēc ir noticis tā, kā ir noticis. Runa nav
tikai par bērnu, bet arī par mammu, kura ir tāpat uztraukusies,
tāpēc nodot šīs sajūtas arī bērnam. Dusmās neuzbrukt bērnam, pirms
noskaidrojas situācija.
Ja bērns tomēr ir kaut ko nozadzis?
Ņemot vērā, ka bērni patiešām mēdz arī zagt, ir svarīgi noskaidrot
motivāciju, kāpēc viņi to dara. Ja zog turīgas ģimenes bērns, tad
ir jāsaprot motivācija, kāpēc bērns to ir darījis. Jebkurā gadījumā
sarunai jābūt, bet būtu svarīgi saprast, kāpēc bērns to ir
izdarījis. Lielākā kļūda būtu, ja vecāks attaisnotu bērna
rīcību, turklāt ja tas notiktu amatpersonas klātbūtnē. Tas
nozīmētu, ka vecāks akceptē šādu rīcību. Ir vecāki, kuriem tas ir
pilnīgi vienalga, ko dara bērns, norāda VBTAI pārstāve
Krastiņa.