Karjeras izvēle. Kā runāt ar bērnu par to jau šodien?

Ikviens vecāks vēlas, lai viņu bērns pieaugot būtu laimīgs un veiksmīgs. Karjeras izvēle ir viens no faktoriem, kas to ietekmē. Kā vecākiem palīdzēt savai atvasei saprast un izvēlēties, ar ko nodarboties nākotnē? 

Vecāki ir paraugs
Pētījumi rāda, ka bērni, kuri jūt atbalstu un mīlestību no saviem vecākiem, ir daudz pārliecinātāki par savām spējām pašam izvēlēties karjeru, kas atbilstu viņa prasmēm, personībai un interesēm. [1] Turklāt tie, kuri savu karjeras izvēli veic ļoti rūpīgi, balstoties uz savām vēlmēm, ir daudz veiksmīgāki un apmierinātāki ar savu profesionālo ceļu nekā tad, ja izvēle bijusi nejauša vai spontāna. Tātad vecāku galvenais uzdevums, virzot savu bērnu uz veiksmīgāku nākotni, - būt blakus, atbalstīt un sniegt drošības izjūtu, attīstīt savas atvases talantus, patstāvīgu domāšanu un spriest spēju. Kā arī jāatceras, ka vecāki ir kā paraugs. No viņiem bērni pat neapzināti mācās attieksmi pret darbu, motivāciju gūt panākumus un zināšanas par dažādām profesijām. Tāpēc tas, ko un kā stāstām saviem bērniem ir pats galvenais, kas palīdz viņiem šajā karjeras izvēles ceļā. 

Būt blakus, nevis kontrolēt
Taču arī pārāk lielai vecāku kontrolei var būt negatīva iezīme. Jāizvairās bērniem uzspiest savas idejas, bet tā vietā ļaut bērnam pašam sevi izzināt, uz ko viņš ir spējīgs, un motivēt izvirzīt mērķus un tiekties pēc sasniegumiem saskaņā ar savām vēlmēm. Vecāku uzdevums nevis strikti kontrolēt, bet tikai “turēt roku uz pulsa” un izrādīt interesi par savu bērnu iecerētajiem karjeras plāniem un, proti, atbalstīt tos tad, kad bērns par tiem izstāstījis. Daži pusaudži baidās, ka vecāki būs neapmierināti, ja sāks karjeru mākslā, mūzikā vai aktiermākslā, nevis izvēlēsies virzienu, kur iespējams nopelnīt vairāk, piemēram, jurisprudences vai finanšu nozari. Vecākiem ar savu izturēšanos un attieksmi jāapliecina   bērnam, ka viņam ir brīva iespēja izvēlēties jebkuru profesiju. Tādā gadījumā, pusaudzis jutīs lielāku atbildību par savu izvēli, jo vecāki uz viņu paļaujas un uzticas, un šī izvēle būs daudz pārdomātāka. 

Laicīgi pārrunāt 
Viena no labajām lietām, ko vecāki var darīt, laicīgi sākt pārrunāt ar bērnu karjeras jautājumus. Proti, negaidīt līdz 9. vai 12. klases beigām. Bērni sāk fantazēt par to, kas vēlētos būt, kad izaugs, jau bērnudārza vecumā. Protams, pirmsskolas un sākumskolas vecumā idejas par savu nākotni visbiežāk balstītas uz pazīstamām un populārām profesijām, piemēram, skolotājs, bērnudārza audzinātājs, policists, pārdevējs, ārsts. Vecāku uzdevums savu mazo ķiparu atbalstīt un pastāstīt, kādi ir šīs profesijas pienākumi. Savukārt, pamatskolas vecuma bērniem var jau piedāvāt piedalīties ēnu dienās, kad viņiem ir iespēja visas dienas garumā vērot strādājam kādas profesijas pārstāvi, tādējādi iepazīstot profesiju daudzveidību un atrodot savējo. 

Kā iedvesmot jaunieti?
Aptuveni septītajā astotajā klasē, pusaudzis jau sāk nopietni apsvērt, ar ko varētu saistīt savu nākotni. Un ir vērtīgi papildus skolas mācību vielai apgūt kādas citas karjerai atbilstošas prasmes. Apmeklēt pulciņus vai sev interesējošas augstskolas vai koledžas sagatavošanās kursus. Vecāki var būt gidi jautājumā par izglītības iestādēm, palīdzēt atlasīt informāciju par tām, kas būtu piemērotākā bērna izvēlei. Ja jaunietis ir apjucis un nezina, ko vēlētos nākotnē darīt, tieši augstskolu un koledžu “izpētīšana” var palīdzēt to saprast. Noderīgs informācijas rīks ir arī darba vakanču mājaslapas. Kopā ar bērnu varat izpētīt, kādi profesionāļi tiek meklēti un kādas ir prasības. Vecāki jaunietim var uzdot jautājumus: Kas tevi visvairāk interesē, kas aizrauj? Kā tu domā - kāpēc tev tas padodas? Kā varētu gūt pieredzi šajā nozarē? Kāda kvalifikācija nepieciešama? Ko tavi draugi plāno darīt pēc skolas? Kādas ir tavas dzīves vērtības? Ko tu vēlies sasniegt savā dzīvē? Vecākiem sarunā ar bērnu palīgs var būt īpašas lietotnes, kas ļauj izvērtēt bērna intereses un stiprās puses. Piemēram, lietotne Personality Job Fit Test uzdod dažādus jautājumus, lai iepazītu testa veicēju, un pēc tam parāda testa rezultātus, kāds darbs varētu būt piemērotāks. Piemēram, vairāk saistīts ar tehniskām sfērām vai darbu ar cilvēkiem. Vienmēr gan jāatceras, ka pilnībā uz tehnoloģijām vēl paļauties nevar, jo tām nav veselā saprāta. 
Ir arī vairākas vietnes latviešu valodā, kas piedāvā izpildīt karjeras izvēles testus, piemēram, http://www.riseba.lv. 

Ļaut izmēģināt 
Bērnam ir jādod iespēja izskatīt pēc iespējas vairāk karjeras variantu, lai atrastu sev piemērotāko. Reizēm nezināšana ir iemesls, kāpēc izvēlas studēt to, kas beigu beigās nemaz neinteresē un vēl sliktāk – studijas nepabeidz. Tāpēc lieliski, ja izdodas sarunāt draugus un radus, kas strādā pēc iespējas dažādākās nozarēs un pastāsta par savu profesiju, kāda ir ikdiena un kāda izglītība nepieciešama. Ir uzņēmumi, kas organizē karjeras dienas tieši šādam nolūkam -  lai iedvesmotu un motivētu jauniešus, un parādītu, cik plašas ir karjeras iespējas. Vēl labāk - ja ir iespēja jaunietim kādu “ēnot” vai tad, kad skolā garāks brīvlaiks, - pastrādāt kaut vai kā brīvprātīgajam. Tādējādi saprotot, vai konkrētā nozare interesē vai nē. 

Avoti:
1. Keller, Briana K., and Susan C. Whiston. "The role of parental influences on young adolescents' career development." Journal of Career Assessment 16.2 (2008): 198-217.
2. http://www.education.vic.gov.au/school/parents/beyond/Pages/careersplan.aspx
3. https://www.careers.govt.nz
4. https://www.thebalance.com
5. www.qualifax.ie