Atzīmes sportā – vai drīkst vērtēt bērna varēšanu un spējas piepumpēties, lēkt un skriet?

Mācību priekšmets sports un tā vērtēšanas pamatprincipi ir raisījuši neizpratni daudzos vecākos, īpaši pēc tam, kad bērns, pārnākot no skolas, ir ļoti pārdzīvojis slikto atzīmi, lai gan patiešām centies izpildīt skolotāja prasības.

Svarīgas prasmes un iemaņas

Izglītības kvalitātes valsts dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Veinberga teic, ka mācību sasniegumu vērtēšanai konkrētā mācību priekšmetā jāatbilst mācību priekšmeta standartam. Likumdevējs ir izstrādājis noteikumus par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem (MK noteikumi Nr. 468), kur 20. pielikumā sīki aprakstīti mācību priekšmeta “sports” standarti un pamatprasības šā priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6., 9. klasi. Šo pašu MK noteikumu 23. pielikumā aprakstīta izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā. 

Atbilstīgi likumdošanai mācību sasniegumu vērtējumu veido šādi kritēriji:

• iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;
• iegūtās prasmes un iemaņas;
• attieksme pret izglītošanos;
• mācību sasniegumu attīstības dinamika.

Šajos noteikumos nav ne vārda par to, ja bērns, piemēram, aizlec 3 metrus, viņam jāliek 8 balles, ja 3,5 metrus – 10 balles. Tā visa ir pedagogu interpretācija, bieži vien atavisms no padomju laikiem. Tabuliņas bieži vien tiek ņemtas no sporta skolām, kur, protams, vērtēšana ir stingrāka. Progresīvākās skolās skolotājs ņem vērā bērna veikumu iepriekšējā mācību gadā un, ja ir, piemēram, aizlēcis 10 cm tālāk, vērtējumam pievieno klāt vienu balli. Beidzot 9. klasi, bērnam jāmāk, piemēram, uzsākt skrējienu no zemā starta, jāprot izpildīt lēcienu tālumā, augstlēkšanu pārsoļojot, ar lēcieniem pārvarēt šķēršļus apvidū. Nav minēti konkrēti metri un centimetri, bet – prasmes.
 

Pozitīvo sasniegumu summēšana

Arī Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa apgalvo, ka pamatizglītības standartā mācību priekšmeta “sports” viens no uzdevumiem ir “radīt izglītojamam iespēju nodarboties ar sistemātiskām fiziskām aktivitātēm atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, nostiprinot un uzlabojot veselību, attīstot fiziskās spējas, sekmējot harmonisku fizisko un garīgo attīstību”. Mācību stundā notiekošajam ir jāveicina uzdevuma īstenošana. “Standarts neparedz konkrētus normatīvus (piemēram, pietupienu skaitu, skriešanas ātrumu sekundēs, iemestās bumbas grozā), kas skolēniem noteikti jāsasniedz, bet ir svarīga skolēna individuālo fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku. Tieši tas ir vērtēšanas pamatā,” teic A. Bērziņa. Obligāti ievērojamie vērtēšanas nosacījumi ir definēti pamatizglītības standarta IV un V nodaļā, piemēram, prasību atklātības un skaidrības princips. Mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem, kas balstās uz pozitīvo sasniegumu summēšanas principu. Tas nozīmē, ka iegūto pamatizglītību vērtē, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī.

Nevis rezultāts, bet dinamika

Sporta stundas nav profesionāls treniņš, kurā par galveno mērķi izvirza augstu rezultātu. Skolā mācību priekšmets sports ir mācīšanās process, kura vērtējums ataino, cik labi bērns apguvis noteiktu kustību, vingrinājumu elementus. Vērtējumam vajadzētu būt kā motivācijai, bet bērniem ar ne tik attīstītu fizisko formu tas bieži vien ir kā sods par nespēju aizlēkt pietiekami tālu, noskriet ļoti ātri utt. Skolotājam būtu jāņem vērā bērna individuālā attīstības dinamika, skolēna spējas, attieksme pret sportu, nevis hronometra vai mērauklas cipariņi.

Bērnam nav jājūtas kā neveiksminiekam

Ja vecāks jūt, ka bērnam sporta stundās notiekošais ir traumējoši, vispirms ieteicams aprunāties ar sporta skolotāju. Katrā skolā ir izstrādāta iekšējā kārtība, kas precīzāk nosaka tos principus, kādus skolā ievēro attiecībā uz pārbaudes darbiem un to regularitāti, mājasdarbiem un to apjomu, mācību sasniegumu vērtējuma uzlabošanas iespējām.

Savukārt, ja vecākiem ir šaubas, vai pedagogs viņu bērna apgūto mācību saturu, piemēram, mācību priekšmetā “sports” vērtē atbilstīgi minētajos izglītības standartos noteiktajam, vai ir sūdzības par konkrētas izglītības iestādes pedagoga darbu (tajā skaitā mācību sasniegumu vērtēšanu), vecākiem ieteicams vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Lai dienests varētu sākt pārbaudi, nepieciešams sniegt precīzu informāciju par skolu un pedagogu. Iesniegumu var iesniegt elektroniski kvalitātes dienesta tīmekļa vietnes www.ikvd.gov.lv sadaļā Kontakti, pa pastu, piesakoties uz konsultāciju klātienē vai ierunājot savu jautājumu uzticības tālrunī: 67358075 (automātiskais atbildētājs). Ja vecāki vēlas saņemt atbildi, noteikti būtu jānorāda kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta vai pasta adrese), uz kuru atbildi sūtīt.

Autore: Ilze Līvmane
Avots: