Kā rīkoties, ja bērns skatījies pornogrāfiju?
Bērniem un pusaudžiem internetā brīvi pieejama pornogrāfija ir fakts, ar kuru nākas rēķināties vecākiem. Lai arī ir pieejama virkne dažādu filtru un citu rīku, kuru mērķis ir nepieļaut vecumam neatbilstoša satura pieejamību bērniem, mēs diemžēl nespējam pasargāt savas atvases no pornogrāfijas. Kā rīkoties, ja bērns jau pirms tīņu gadu sasniegšanas ir bijis saskarē ar pornogrāfiju, skaidro biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Pieejama pat pirmsskolas vecuma bērniem
Diemžēl mūsu biedrības jauniešu konsultantiem pēdējā pusgada laikā
ir nācies saskarties ar virkni gadījumu, kad sākumskolas skolēni
internetā ir skatījušies video vai foto ar pieaugušajiem paredzētu
saturu. Piemēram, nodarbību laikā tiek uzdoti specifiski jautājumi,
no kuriem nojaušams, ka redzēta pornogrāfija. Kaut vai – kāpēc
meitenes spļauj siekalas uz puišu krāniņiem? Nereti pie mums vēršas
vecāki un skolotāji. Tā, piemēram, kādā Pierīgas skolā gados vecāki
bērni parādīja pirmklasniekiem, kā, izmantojot neatbilstoši
aizsargātu skolas bezvadu interneta tīklu, telefonos skatīties
pornogrāfiskus video. Kādas citas galvaspilsētas skolēni bija
regulāri skatījušies vecumam nepiemērotus video un pēcāk dalījušies
ar redzēto, zīmējot komiksus. Šādus gadījumus varu minēt vēl un
vēl. Visbiežāk sākumskolas vecuma bērni pornogrāfiska satura
materiāliem piekļūst nejauši vai arī skolas biedru, vecāku, svešu
personu vainas dēļ. Izplatīta vecāku kļūda ir ļaut bērniem vienatnē
netraucēti darboties internetā un skatīties dažādus video, tai pašā
laikā neuzliekot drošo meklēšanas iespēju vai ierobežoto video
skatīšanās režīmu.
Visbiežāk sākumskolas vecuma bērni pornogrāfiska satura materiāliem piekļūst nejauši vai arī skolas biedru, vecāku, svešu personu vainas dēļ.
Kā saprast, ka bērns ir skatījies
pornogrāfiju?
Pirms sniegt atbildi uz jautājumu, kā rīkoties, der minēt dažas no
pazīmēm, kas liecina, ka bērns ir skatījies vecumam neatbilstošus
video vai fotoattēlus. Pirmkārt, bērns sāk slēpt savas pēdas
internetā. Piemēram, esot vecāku tuvumā, tiek strauji noslēpts
viedtālrunis vai samazināts interneta pārlūka logs un izslēgts
dators, vai arī tiek dzēsta pārlūkoto interneta resursu vēsture.
Otra pazīme – bez redzama iemesla bērns mēdz būt dusmīgs, satraukts
un noslēpumains. Treškārt, raksturīgi ir zīmējumi vai jautājumi par
pieaugušo tēmām. Tāpat bērna uzvedībā var būt novērojams
pornogrāfiskajos materiālos redzētā attēlojums – kustības,
skaņas.
Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle sola, ka jau rudenī vecākiem un skolotājiem būs pieejams metodiskais materiāls, kā rīkoties situācijās, kad bērni skatījušies vecumam neatbilstošus materiālus internetā.
Kādas ir sekas?
Pornogrāfijas skatīšanās neatbilstošā vecumā ir psihotrauma, kas
veicina greizu izpratni par seksuālām attiecībām kā fizisku
kontaktu, nevis sirsnīgu attiecību izpausmi. Redzētais katru bērnu
ietekmēs atšķirīgi. Būs tādi, kuriem redzētais liksies pretīgs un
nepatīkams, taču ar laiku aizmirsīsies. Bet ir arī bērni, uz kuriem
tas atstās neizdzēšamu iespaidu un ietekmēs seksuālo uzvedību
pieaugot. Ir bērni, kuriem šādu video skatīšanās rosinās vēlmi
skatīties vēl un vēl, un tad rudenī skolotāji nesapratīs, kādēļ
viņu audzināmie lieto savam vecumam neatbilstošu rupju leksiku un
kāpēc reizēm parādās nesaprotama uzvedība. Īpaši jāizceļ, ka,
skatoties pornogrāfiju, zēniem rodas greizs priekšstats par
sievieti kā seksa objektu, nevis līdzvērtīgu partneri.
Pornogrāfijas skatīšanās neatbilstošā vecumā ir psihotrauma, kas veicina greizu izpratni par seksuālām attiecībām kā fizisku kontaktu, nevis sirsnīgu attiecību izpausmi.
Risinājums – saruna
Vienīgais risinājums, kā pasargāt jebkura vecuma bērnus no
pornogrāfijas negatīvās ietekmes, ir saruna, kuras mērķis ir
izskaidrot, ka redzamais nav patiess. Pieredze rāda, ka
pieaugušajiem parasti ir grūti uzsākt sarunu ar bērnu par tik
jutīgu tēmu kā seksualitāte, daudz ērtāk ir atstāt šo tēmu
pašplūsmā. Tomēr saprātīgs vecāks vai pedagogs to nepieļaus.
Nelīdzēs pamudinājums atklāti runāt par savām jūtām un piedzīvoto,
jo tas varētu būt pārāk liels slogs bērnam. Šeit varētu izlīdzēties
ar netiešu jautājumu uzdošanu. Piemēram: kā tev šķiet, kāpēc
cilvēki izmanto pornogrāfiju? Kāda ir atšķirība starp seksu
pornofilmās un seksu reālajā dzīvē? Kāpēc pieaugušie skatās
pornogrāfiju? Šie un daudzi citi jautājumi ir labs palīgs, lai
sāktu sarunu un soli pa solim mazinātu negatīvo efektu, ko rada
pornogrāfijas skatīšanās bērnos. Svarīgi ir izskaidrot bērnam, ka
pornogrāfiskajos materiālos redzamajam nav sakara ar reālo dzīvi un
šīs attiecības nav īstas.
Plašāk par šo tēmu, kas paredzēts skolotājiem, top "Papardes zieda" metodiskais materiāls, kas būs pieejams šoruden.
Autore: biedrības “Papardes zieds” valdes
priekšsēdētāja Iveta Ķelle.