Vērtīgas atziņas vecākiem: kā vairot bērna prieku mācīties?

Lasītprasme

Lasītprasme nav tikai spēja izlasīt vārdus secībā, bet gan runāt par izlasīto tekstu, apkopot informāciju un veikt  secinājumus. Vecāki saviem bērniem to var mācīt jau no agras bērnības, lasot priekšā grāmatas un vēlāk pārrunājot izlasīto. Latviešu valodas skolotāja Līga Sudare uzsver, ka vēlāk svarīgs ir vecāku piemērs – ja mamma vai tētis saka: “Es lasīšu grāmatu, varbūt tu arī vēlies palasīt?” bērnam būs lielāka motivācija nekā “Ej palasi grāmatiņu”.

Skolotāja piemetina, ka otrs veids, kas aizgūts no mārketinga pārdošanas stratēģijām, ir piedāvāt bērnam divas izvēles: 

“Ja uzdodam jautājumu “Ko tu labāk gribi – palasīt piedzīvojumu grāmatu vai kādu interesantu žurnālu?”, vairs nav iespējas nelasīt!” 

Lasītprasmes trenēšanai noder arī audiogrāmatas un radiolugas. “Noklausīta grāmata nav mazāk vērtīga par izlasītu, turklāt tas ir burvīgs veids, kā apvienot literatūru ar praktisku darbošanos. Un šis var būt arī draudzīgs veids, kā grāmatas iepazīt hiperaktīviem bērniem, kuriem grūti ilgi nosēdēt mierā,” stāsta Līga Sudare, kā vērtīgus resursus audio saturam minot Pasakas.net, audiogrāmata.lv un Latvijas radio 1 sadaļu Radio lugas. 

Skaitļi mums visapkārt jeb matemātika ikdienā 

Bērnu vēlme mācīties ir dabiska, un mūsu uzdevums ir viņiem neatņemt šo prieku, bet palīdzēt saskatīt, kur matemātiku var pielietot dzīvē. Piemēram, sociālo zinību un ekonomikas skolotāja Antoņina Ņenaševa iesaka veikalā palūgt bērnam atrast, kuru sviesta paciņu būtu visizdevīgāk iegādāties, aicinot bērnu pievērst uzmanību ne tikai cenai uz paciņas, bet arī cenai par vienu kilogramu.

Ja mamma vai tētis saka: “Es lasīšu grāmatu, varbūt tu arī vēlies palasīt?” bērnam būs lielāka motivācija nekā “Ej palasi grāmatiņu”.

Ekonomikas skolotāja ir pārliecināta, ka saruna ar bērnu par naudas nozīmi un to, cik daudzu izvēļu priekšā esam ik dienas, attīsta bērna domāšanu, turklāt bērns jutīsies novērtēts, ka ar viņu runā par naudu un apspriež ģimenes budžetu.

Ideja!

• “Citkārt bērnam var pateikt – šodienas vakariņu budžets ir 10 eiro, kā tērēsim?
• Var ļaut bērnam izvēlēties pārtiku – pat tad, ja pirmajā reizē viņš par visu naudu gribēs nopirkt saldējumu. Arī tā būs vērtīga pieredze, jo, visticamāk, pēc saldējuma viņam gribēsies arī kādu nopietnāku ēdienu.
• Jo vairāk ļaujam izvēlēties, jo vairāk mācām par katras izvēles cenu un attīstām domāšanu ārpus rāmja,” uzsver Antoņina Ņenaševa.

Runājot par vecāko klašu skolēniem, reizēm skolēniem un arī vecākiem rodas jautājums – kā dzīvē noderēs algoritmi un dažnedažādi sarežģīti vienādojumi? “Kā rāda daudzi pētījumi, matemātika un šādi vienādojumi attīsta loģisko domāšanu un spēju saskatīt alternatīvas un likumsakarības,” skaidro skolotāja.

Mācīšanās ārpus skolas sola

Šī gada 6. klašu Valsts diagnostikas darbā bija uzdevums, ar kuru netika galā pat daži skolotāji – skolēniem Nacionālās bibliotēkas plānā bija jāatrod konkrētas telpas. Līga Sudare uzsver, ka simbolu iepazīšana ir ļoti efektīvs veids, kā mācīties, tāpēc iesaka bērniem izrādīt Google Maps, palūgt uzlikt galamērķi Waze vai izpētīt jaunā pirkuma instrukciju. 

Savukārt, lai pievērstu uzmanību latviešu valodas pareizrakstībai, noder arī internetā klejojošie joki. Piemēram, par to, kā komats var mainīt teikuma nozīmi: “Ejam ēst Muri” vai “Ejam ēst, Muri”. “Pakārt nedrīkst apžēlot!” – pavaicājiet bērnam, vai komats kaut ko maina?

Svarīgi atcerēties, ka dažkārt pareizā atbilde uz jautājumu, kā vairot bērna prieku mācīties - netraucēt un nestāties bērnam ceļā.

Skolai nepieciešamās prasmes un izpratni palīdz apgūt arī ēst gatavošana un jaunu recepšu izmēģināšana – katrā receptē jāievēro secīgi soļi, jāizmanto mērtrauki, dažkārt arī jāaprēķina, cik ir puse vai ceturtdaļa. Par šo “mācībstundu” sajūsmu neslēpj dabas zinību skolotāja Laura Riekstiņa-Zauska: “Tas ir burvīgs veids, kā mācīties un vēl balvā saņemt kādu garšīgu ēdienu. Tāpat vecāki var bērnus mudināt izmantot arī citus mērinstrumentus – mērlentu, termometru, lūgt bērnam palūkoties, cik šodien ārā grādu.”

Mācīšanās no reklāmām

Mācīties matemātiku var arī skatoties vai klausoties reklāmas. Piemēram, pavaicājot – kāpēc cilvēkam pievilcīgi ir ātrie kredīti? Un kā tiek rēķināti procenti pēc bezmaksas perioda beigām? “Esmu šo uzdevumu devusi skolēniem un, kad viņi to aprēķina, tad ir tāds: “Wow! Tas nozīmē, ka man būs jāatdod daudz vairāk kā biju domājis!” vienu no piemēriem, kā sasaistīt matemātiku ar reālo dzīvi, min skolotāja Antoņina Ņenaševa.

Budžeta plānošana jāapgūst ģimenē

Tieši vecāki vislabāk var bērnam mācīt budžeta plānošanu. “Mēs precīzi zinām ienākumus, bet ne tik labi – izdevumus. Mēneša vidū parasti redzam, ka iztērēts ir par daudz un tad sākam rūpīgi plānot. Un pēdējā nedēļa pirms algas parasti ir ļoti labi saplānota. Arī to var pārrunāt ar bērnu – tik daudz naudiņas mums palicis, kā mums to iztērēt? Nav jābaidās bērnam uzticēt finansiālu intīmu informāciju, jo bērns jutīsies novērtēts, ka ar viņu runā par naudu,” saka skolotāja. 

Skaitļi visapkārt

Lai maziem bērniem radītu interesi par matemātiku, vecāki var parādīt, cik daudz skaitļu un ciparu ir mums visapkārt – pulksteņos, pultīs, māju numuros, ceļa zīmēs un citur. “Mums ar piecgadīgo meitu ir spēle, ka, braucot mašīnā, viņa uzmanīgi vēro ceļazīmes, un atgādina man, kad viens braukšanas ātrums mainās uz citu,” no savas pieredzes min skolotāja sociālo zinību un ekonomikas skolotāja Antoņina Ņenaševa.

Labam skolniekam jābūt arī sliktām atzīmēm

Svarīgi atcerēties, ka dažkārt pareizā atbilde uz jautājumu, kā vairot bērna prieku mācīties - netraucēt un nestāties bērnam ceļā. Paturot prātā, ka kārtīgam skolēnam jābūt arī pa kādai sliktai atzīmei, citādi skolas dzīve nebūs izbaudīta pilnībā! Un vēl skolotājas uzsver, ka svarīgāk par jautājumu: “Kā manam bērnam uzlabot atzīmi?” ir pavaicāt: “Ko mēs, kā vecāki varam palīdzēt bērnam mācībās?”