Laiks doties uz vasaras nometni! Kas jāņem vērā
Vasara ir pietiekami gara, lai paspētu gan laiski paslinkot, gan arī jēgpilni izklaidēties. Labs risinājums bērna brīvā laika pavadīšanai un vecāku atslodzei no māmiņas un tēta pienākumiem ir nometnes. Kas būtu jāņem vērā, sūtot bērnu uz nometni pirmo reizi?
Konsultē bērnu psiholoģe, RIMI bērniem eksperte Iveta
Aunīte.
Ļauj bērnam atpūsties!
Brīvlaikā nevajadzētu bērnus steidzināt, kontrolēt, sekot, lai
katra nodarbība veicinātu attīstību un būtu jēgpilna, uzsver Rimi
bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte. “Mūsu ļoti aktīvajā,
notikumiem pārslogotajā pasaulē bērni apjūk, ja pēkšņi paliek bez
ikdienas gaitām un pienākumiem. Pirmajās dienās jaunais ritms var
radīt aizkaitinājumu un trauksmi, iespējams, būs vajadzīga
pieaugušo palīdzība un ierosinājumi, kā saplānot jauno dienas
plānu, taču, ja radīsim bērnam apstākļus, viņi atradīs, ko
darīt.”
Ja bērns vēlas, ir vērts kādu nedēļu pavadīt vasaras nometnē,
iegūstot jaunus draugus un ļaujoties piedzīvojumiem.
Izvēlies piemērotu nometni
Zinot sava bērna raksturu, nometni jāizvēlas ļoti apdomīgi. Tā
nebūs vieta, kur bērnu pāraudzināt. Biklam bērnam būs grūtāk
iejusties nometnē, kurā būs daudz sacensību, bet kustīgam
aktīvistam būs garlaicīgi tur, kur daudz laika tiks veltīts
nesteidzīgām nodarbēm. Ņem vērā sava bērna intereses, temperamentu,
saskarsmes iemaņas, pirms izdari lēmumu, kura nometne būtu
vispiemērotākā.
Uztraukums – tas ir normāli
Saņēmis vecāku piedāvājumu doties uz vasaras nometni, parasti bērns
ir jaunās idejas pārņemts un patīkami satraukts. Tuvojoties
aizbraukšanas datumam, bērns var nobīties un atteikties no vasaras
piedzīvojuma.
Svarīgi savu atvasīti nomierināt, sakot, ka viņš vai viņa drīkstēs
atgriezties mājās pirms nometnes beigām, ja tam būs nopietni
iemesli. Vecākiem šajā laikā nevajadzētu ieplānot komandējumus un
ceļojumus, kas varētu traucēt bērnam doto solījumu izpildīt. Nesūti
bērnu uz nometni, ja ģimenē ir krīze, piemēram, šķiršanās, bēres,
pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu, brālīša vai māsiņas
piedzimšana.
Sagatavo laicīgi
Bērnu vajadzētu sagatavot jaunajai situācijai un pārrunāt
noteikumus, uzvedību, apstākļus, kārtību, kāda viņu sagaida
nometnē. Ir jāizstāsta, ka nometnē ir savi iekšējās kārtības
noteikumi, kuri visiem bērniem ir jāievēro, piemēram, klusā stunda,
noteiktas nodarbības, kurās ir jāpiedalās u.c. Svarīgi, lai bērns
saprastu, ka nometne nebūs tā vieta, kur varēs darīt, ko grib.
Ja pirmajās dienās bērns ir norūpējies vai satraucies, tas vēl nav iemesls, lai uzreiz brauktu viņam pakaļ. Ir jādod laiks adaptācijai.
Labāk mazāk nekā par daudz
Bērna lēmumam par to, vai braukt vai nebraukt uz nometni, jābūt
brīvprātīgam, nevajadzētu bērnu spiest braukt, ja viņš patiešām
negrib un šo lēmumu var pamatot. Lai bērns varētu pieņemt lēmumu,
grib braukt uz nometni vai nē, vecākam vajadzētu vispirms
izstāstīt, kas ir nometne, kāda veida nometnes vispār ir, ko tur
dara, kā noris dienas kārtība, kādi un cik daudz bērnu tajās
piedalās, kas ir atbildīgais par bērniem, jāpastāsta arī tas, ka
viņš uz nometni dosies viens pats, un, ka viņam būs jāpaliek arī pa
nakti. Pirmajai nometnei nevajadzētu būt garai. Pilnīgi pietiek, ja
prombūtne no mājām būs nedēļu vai arī tā būs dienas nometne.
Uzklausīt, bet nesteigties glābt
Ja pirmajās dienās bērns ir norūpējies vai satraucies, tas vēl nav
iemesls, lai uzreiz brauktu viņam pakaļ. Ir jādod laiks
adaptācijai. Pat ja telefonsarunas laikā dzirdamas izmisīgas elsas
un raudāšana, tas vēl nenozīmē, ka pārējā laikā bērns ir bēdīgs,
nelaimīgs un norūpējies. Bieži skumjas un ilgas pēc mājām,
vientulības sajūta ir ātri pārejoša.
Nereti ir tā, ka bērni pirmajās dienās grib braukt mājās un tāpēc
raud, bet pēdējās dienās raud, jo ir grūti šķirties no jaunajiem
nometnes draugiem un negrib braukt mājās.
Vecākiem jājūtas droši
Tas, kā bērns jutīsies prombūtnes laikā, ir atkarīgs ne tikai no
paša bērna iekšējās drošības sajūtas, bet arī no vecāku
emocionālajām izjūtām. Vecākiem ir jābūt pārliecinātiem, ka
pieaugušie, kas uzņemsies atbildību par bērniem, izturēsies
draudzīgi, saprotoši un rīkosies profesionāli. Ja pieaugušie
pavadīs bērnu uz nometni ar bailēm, vainas izjūtu vai kādām citām
negatīvām emocijām, tās bērnam tikai traucēs. Vecākiem vajadzētu
arī atturēties no stāstiem, cik tukša ir māja bez bērnu čalām, cik
skumji vakari...
Noteiktiem standartiem un arī drošības normām atbilst tikai
sertificētas nometnes, ar kurām var iepazīties oficiālajā nometņu
mājas lapā www.nometnes.gov.lv.
Dzīve pēc nometnes
Reizēm bērni valdās un neizpauž savas emocijas nometnes laikā, bet
atreaģē tās novēloti, parasti pēdējā dienā, satiekot vecākus vai
atgriežoties mājās. Liekas, kas tad nu? Kāpēc jāraud tagad? Mums
vienkārši jāpieņem, ka mūsu bērna reakcija ir tāda. Nometne
beigusies, bērns atslābst un drīkst mazliet paraudāt.