Laiks doties uz vasaras nometni! Kas jāņem vērā

Vasara ir pietiekami gara, lai paspētu gan laiski paslinkot, gan arī jēgpilni izklaidēties. Labs risinājums bērna brīvā laika pavadīšanai un vecāku atslodzei no māmiņas un tēta pienākumiem ir nometnes. Kas būtu jāņem vērā, sūtot bērnu uz nometni pirmo reizi?

FOTO: Shutterstock.com

Konsultē bērnu psiholoģe, RIMI bērniem eksperte Iveta Aunīte.
 

Ļauj bērnam atpūsties!
Brīvlaikā nevajadzētu bērnus steidzināt, kontrolēt, sekot, lai katra nodarbība veicinātu attīstību un būtu jēgpilna, uzsver Rimi bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte. “Mūsu ļoti aktīvajā, notikumiem pārslogotajā pasaulē bērni apjūk, ja pēkšņi paliek bez ikdienas gaitām un pienākumiem. Pirmajās dienās jaunais ritms var radīt aizkaitinājumu un trauksmi, iespējams, būs vajadzīga pieaugušo palīdzība un ierosinājumi, kā saplānot jauno dienas plānu, taču, ja radīsim bērnam apstākļus, viņi atradīs, ko darīt.”
Ja bērns vēlas, ir vērts kādu nedēļu pavadīt vasaras nometnē, iegūstot jaunus draugus un ļaujoties piedzīvojumiem.

Izvēlies piemērotu nometni
Zinot sava bērna raksturu, nometni jāizvēlas ļoti apdomīgi. Tā nebūs vieta, kur bērnu pāraudzināt. Biklam bērnam būs grūtāk iejusties nometnē, kurā būs daudz sacensību, bet kustīgam aktīvistam būs garlaicīgi tur, kur daudz laika tiks veltīts nesteidzīgām nodarbēm. Ņem vērā sava bērna intereses, temperamentu, saskarsmes iemaņas, pirms izdari lēmumu, kura nometne būtu vispiemērotākā.


Uztraukums – tas ir normāli
Saņēmis vecāku piedāvājumu doties uz vasaras nometni, parasti bērns ir jaunās idejas pārņemts un patīkami satraukts. Tuvojoties aizbraukšanas datumam, bērns var nobīties un atteikties no vasaras piedzīvojuma.
Svarīgi savu atvasīti nomierināt, sakot, ka viņš vai viņa drīkstēs atgriezties mājās pirms nometnes beigām, ja tam būs nopietni iemesli. Vecākiem šajā laikā nevajadzētu ieplānot komandējumus un ceļojumus, kas varētu traucēt bērnam doto solījumu izpildīt. Nesūti bērnu uz nometni, ja ģimenē ir krīze, piemēram, šķiršanās, bēres, pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu, brālīša vai māsiņas piedzimšana.


Sagatavo laicīgi
Bērnu vajadzētu sagatavot jaunajai situācijai un pārrunāt noteikumus, uzvedību, apstākļus, kārtību, kāda viņu sagaida nometnē. Ir jāizstāsta, ka nometnē ir savi iekšējās kārtības noteikumi, kuri visiem bērniem ir jāievēro, piemēram, klusā stunda, noteiktas nodarbības, kurās ir jāpiedalās u.c. Svarīgi, lai bērns saprastu, ka nometne nebūs tā vieta, kur varēs darīt, ko grib.

 

 

 

Ja pirmajās dienās bērns ir norūpējies vai satraucies, tas vēl nav iemesls, lai uzreiz brauktu viņam pakaļ. Ir jādod laiks adaptācijai.

 

Reklāma
Reklāma

 

 


Labāk mazāk nekā par daudz
Bērna lēmumam par to, vai braukt vai nebraukt uz nometni, jābūt brīvprātīgam, nevajadzētu bērnu spiest braukt, ja viņš patiešām negrib un šo lēmumu var pamatot. Lai bērns varētu pieņemt lēmumu, grib braukt uz nometni vai nē, vecākam vajadzētu vispirms izstāstīt, kas ir nometne, kāda veida nometnes vispār ir, ko tur dara, kā noris dienas kārtība, kādi un cik daudz bērnu tajās piedalās, kas ir atbildīgais par bērniem, jāpastāsta arī tas, ka viņš uz nometni dosies viens pats, un, ka viņam būs jāpaliek arī pa nakti. Pirmajai nometnei nevajadzētu būt garai. Pilnīgi pietiek, ja prombūtne no mājām būs nedēļu vai arī tā būs dienas nometne.


Uzklausīt, bet nesteigties glābt
Ja pirmajās dienās bērns ir norūpējies vai satraucies, tas vēl nav iemesls, lai uzreiz brauktu viņam pakaļ. Ir jādod laiks adaptācijai. Pat ja telefonsarunas laikā dzirdamas izmisīgas elsas un raudāšana, tas vēl nenozīmē, ka pārējā laikā bērns ir bēdīgs, nelaimīgs un norūpējies. Bieži skumjas un ilgas pēc mājām, vientulības sajūta ir ātri pārejoša.
Nereti ir tā, ka bērni pirmajās dienās grib braukt mājās un tāpēc raud, bet pēdējās dienās raud, jo ir grūti šķirties no jaunajiem nometnes draugiem un negrib braukt mājās.



Vecākiem jājūtas droši
Tas, kā bērns jutīsies prombūtnes laikā, ir atkarīgs ne tikai no paša bērna iekšējās drošības sajūtas, bet arī no vecāku emocionālajām izjūtām. Vecākiem ir jābūt pārliecinātiem, ka pieaugušie, kas uzņemsies atbildību par bērniem, izturēsies draudzīgi, saprotoši un rīkosies profesionāli. Ja pieaugušie pavadīs bērnu uz nometni ar bailēm, vainas izjūtu vai kādām citām negatīvām emocijām, tās bērnam tikai traucēs. Vecākiem vajadzētu arī atturēties no stāstiem, cik tukša ir māja bez bērnu čalām, cik skumji vakari...
Noteiktiem standartiem un arī drošības normām atbilst tikai sertificētas nometnes, ar kurām var iepazīties oficiālajā nometņu mājas lapā www.nometnes.gov.lv.

 

Dzīve pēc nometnes
Reizēm bērni valdās un neizpauž savas emocijas nometnes laikā, bet atreaģē tās novēloti, parasti pēdējā dienā, satiekot vecākus vai atgriežoties mājās. Liekas, kas tad nu? Kāpēc jāraud tagad? Mums vienkārši jāpieņem, ka mūsu bērna reakcija ir tāda. Nometne beigusies, bērns atslābst un drīkst mazliet paraudāt.